Bērnu slimnīcas vadītājs: Universitātes slimnīcu attīstībai nepieciešamas valstiska līmeņa finansēšanas izmaiņas
Rīga, 22.aug., LETA. Universitātes slimnīcu ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamas valstiska līmeņa finansēšanas izmaiņas, aģentūrai LETA sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols.
Viņš norādīja, ka šogad veselības aprūpē tika sperts nebijis solis, novirzot nozīmīgu līdzekļu apjomu mediķu atalgojumam. Tas bijis ilgi gaidīts lēmums, tomēr nepieciešami arī nākamie soļi - finansēšanas izmaiņas, kas nodrošinātu universitātes slimnīcu ilgtspējīgu attīstību, uzskata slimnīcas vadītājs.
Viņš skaidroja, ka ārstniecības pakalpojumu pieejamība bērniem nav saistīta ar kvotu nepietiekamību, un kopumā darbs sokas labi, jo sniegto ambulatoro pakalpojumu apjoms ir pieaudzis praktiski visās pozīcijās. Vienlaikus atsevišķu speciālistu ierobežotais skaits, kā arī nepilnas slodzes darbs Bērnu slimnīcā ietekmējot noteiktu konsultāciju vai izmeklējumu pieejamību, kā rezultātā veidojas rindas.
Ābols norāda, ka slimnīcai grūtības motivēt darbiniekus pagarināt pieņemšanas laiku rodas zemo tarifu dēļ, tāpēc nepieciešams papildu finansējums, lai valsts noteiktais tarifs pietuvotos speciālistu iespējai nopelnīt, sniedzot maksas pakalpojumus.
Vienlaikus Ābols sacīja, ka pozīcijās, kur pieprasījums pēc pakalpojuma ir zemāks nekā slimnīcas kapacitāte, tiek mēģināts rast citādus risinājumus, paplašinot mērķauditoriju. Piemēram, datortomogrāfijas izmeklējumam rindu nav un šo pakalpojumu slimnīca var piedāvāt arī pieaugušajiem.
Ābols jau iepriekš norādījis, ka Bērnu slimnīcas ārstu un aprūpes personāla piesaiste, palielinot atalgojumu, bijusi slimnīcas prioritāte iepriekšējā periodā, kam arī novirzīti visi brīvie līdzekļi. Tomēr tas ietekmējis slimnīcas iespējas uzkrāt pietiekamus līdzekļus medicīnas tehnoloģiju parka atjaunošanai, atzīst slimnīcas vadītājs.
Pēc Ābola teiktā, pēdējā plašā medicīnas tehnikas atjaunošana notikusi 2011.gadā, un tagad aptuveni puse medicīnas tehnikas ir vecāka par septiņiem gadiem, bet 20% pārsniedz pat 12 gadus. "Jaunākas paaudzes medicīnas tehnoloģijas ietekmē ne tikai izmeklējumam nepieciešamo laiku, bet arī paātrina iegūto rezultātu apstrādi un ļauj precīzāk un plašākām pacientu lokam veikt diagnostiku," norāda Ābols.
Viņš ir pārliecināts, ka universitātes slimnīcai kā flagmanim bērnu veselības aprūpē būtu nepieciešami līdzekļi jaunu metožu attīstīšanai un tehnoloģiju ieviešanai, bet to šobrīd slimnīca var atļauties tikai ļoti ierobežotā apjomā. "Ļoti novērtējam ziedotāju atbalstu,- tā šogad tehniski nolietotu ehokardiogrāfu mums izdevās aizstāt ar jaunākās paaudzes iekārtu tieši pateicoties mērķa ziedojumam," stāsta Ābols.
Vienlaikus viņš norāda, ka patlaban Bērnu slimnīca izstrādājusi arī medicīnas tehnoloģiju ilgtermiņa nomaiņas plānu nākošajiem pieciem gadiem, taču tā realizācija būšot tiešā veidā atkarīga no pieejamā finansējuma.
Kā liecina Bērnu slimnīcas 2017.gada pārskats, ārstniecības iestāde pagājušo gadu noslēgusi ar 194 846 eiro zaudējumiem, kas ir lielāki nekā 2016.gadā, kad slimnīca gadu pabeidza ar 2315 eiro zaudējumiem. Vienlaikus pārskata gadā neto apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, slimnīcai ir palielinājies par 2,7% un bija vairāk nekā 36,1 miljons eiro, bet 2016.gadā - 35,2 miljoni eiro.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka iepriekš Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" atzina, ka ārstu trūkums un vājais medicīnisko iekārtu resurss neļauj izpildīt valsts nodrošinātās kvotas uz izmeklējumiem, lai gan tās ir pietiekamā daudzumā. Viņš atzina, ka valsts kvotu daudzviet netrūkst, bet trūkst ārstu un ir ļoti vājš slimnīcas medicīnisko iekārtu resurss.
"Slimnīca gribētu veikt vairāk izmeklējumu, bet to liedz novecojusi aparatūra, kas ilgstoši nav atjaunota. Turklāt tā ik pa brīdim iziet no ierindas. Tad iestājas dīkstāve un cieš pacients, jo izmeklēšanu esam spiesti pārcelt uz citu dienu. Šīs lietas mēs šobrīd mēģinām risināt," sacīja Paeglītis.
