Bērnu slimnīcas ķirurģes Zanes Ābolas skatījums uz bērnu onkoloģisko slimību ķirurģiskās ārstēšanas attīstību Latvijā
Šveices un Latvijas sadarbības programmas “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” ietvaros Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurģijas klīnikas virsārstei Zanei Ābolai bija iespēja 2025. gada februāri pavadīt pieredzes apmaiņas braucienā vienā no Eiropas vadošajiem bērnu onkoloģijas centriem. Izvēle doties uz Princeses Maksimas bērnu onkoloģijas centru Utrehtā Nīderlandē bija saistīta ar plašākas pieredzes gūšanu tieši bērnu onkoloģijas jomā, tostarp iespēju strādāt ar retiem un īpaši sarežģītiem gadījumiem, kas nonāk šajā centrā.
Pēc atgriešanās Bērnu slimnīcā Zane Ābola dalījās savās atziņās un novērojumos pasākumā “Kāda ir mūsdienīga pieeja onkoloģiskam pacientam – ķirurga skatījumā”.
Šādi starptautiski projekti kā Šveices un Latvijas sadarbības programma “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā” ir ārkārtīgi nozīmīgi, jo tie sniedz dažādu specialitāšu ārstiem iespēju mācīties no kolēģiem citās valstīs, pārņemot labāko praksi. Bez tā mūsdienīga medicīnas attīstība nav iedomājama – ik pa laikam ir jāgūst jauns skats, lai ieraudzītu it kā no malas, ko un kā mēs darām, jāiedvesmojas no citu pieejas, jāsalīdzina metodes. Kopumā Šveices un Latvijas sadarbības programma sniedz daudz iespēju, bet vissvarīgākais man kā ķirurģei, kura veic operācijas bērniem ar onkoloģiskām slimībām, ir tieši nepārtraukta sadarbība ar ārvalstu kolēģiem, lai pārņemtu labāko pieredzi, kā ikdienā visefektīvāk kopīgi strādāt onkologiem, ķirurgiem un citi speciālistiem.
Tas ir svarīgi visās medicīnas jomās, bet jo īpaši – bērnu veselības aprūpē un onkoloģijā. Latvija ir salīdzinoši maza valsts, tāpēc arī onkoloģisko pacientu bērnu vecumā skaits nav liels. Mediķiem tas nozīmē arī mazāku pieredzi, saskaroties ar sarežģītākajiem gadījumiem. Tāpēc pieredze, kas gūta, strādājot vienā no Eiropas vadošajiem bērnu onkoloģijas centriem, ir īpaši vērtīga. Tur ārstē bērnus ne tikai no Nīderlandes, bet arī no citām valstīm, kas ļāva apgūt praksē pārbaudītas un efektīvas pieejas pat vissarežģītākajos gadījumos. Ja tas nepieciešams, varam jau tagad bērnam ar onkoloģisku slimību nodrošināt ārstēšanu ārpus Latvijas, bet ir labi turpināt dibināt kontaktus.
Princeses Maksimas centrā tiek rūpīgi plānots, cik cilvēkus vienlaikus uzņemt apmācībām – tas tiek darīts, lai katrs saņemtu maksimāli kvalitatīvu pieredzi. Man bija iespēja praktiski darboties starptautiskā komandā, novērojot ārstēšanas gaitu un iesaistoties ķirurģiskajos procesos operāciju zālē, kā arī piedalīties starpdisciplināru konsīliju darbā. Īpaša uzmanība tika veltīta arī pacientu pieredzes un drošības jautājumiem.
Būtisks aspekts ir ķirurgu darba organizācija. Latvijā visi bērnu ķirurgi sniedz arī neatliekamo palīdzību, savukārt šajā specializētajā onkoloģijas centrā strādā ķirurgi, kuri ir specializējušies tikai savā jomā. Tāpat neatņemama ķirurgu ikdienas darba sastāvdaļa ir pētniecība – tas ir virziens, uz kuru arī mums būtu jātiecas.
Vislielāko iespaidu atstāja individualizētā pieeja katram pacientam – tas ir ceļš uz precīzijas medicīnu, kas šobrīd kļūst par vienu no aktuālākajiem virzieniem arī Latvijā. Princeses Maksimas centrā šī pieeja tiek mērķtiecīgi īstenota. Piemēram, ja pacientam tiek veikta biopsija, jo ir aizdomas par ļaundabīgu slimību, jau operāciju zālē klāt ir laborants ar mikroskopu, kurš uz vietas veic pirmos izmeklējumus. Tikai pēc tam materiāls tālāk nonāk laboratorijā, kur tiek veikti ļoti specifiski, tajā skaitā arī ģenētiski testi. Daļu no šiem izmeklējumiem mēs jau veicam arī Latvijā, tomēr ir atsevišķas prakses, ko varam pārņemt, piemēram, lai jau operācijas laikā būtu iespējams precīzāk saprast, kā rīkoties. Precīzijas medicīnas attīstība Latvijā var dot ļoti spēcīgu impulsu bērnu onkoloģijas jomas attīstībai arī pie mums.
Precīzijas medicīna ir cieši saistīta ar pētniecību. Mūsdienu onkoloģijas projekti, kuros iesaistīti arī ķirurgi, sniedz iespējas būtiski uzlabot ārstēšanas kvalitāti. Viens no piemēriem – audzēju 3D modeļu izveide. Pirms operācijas ķirurgs var redzēt pacienta audzēja telpisko izvietojumu – kā tas aptver asinsvadus un atrodas attiecībā pret citiem orgāniem. Šie modeļi tiek izdrukāti nevis kā vispārīgi paraugi, bet, balstoties uz pacienta individuāliem datiem, sniedzot ļoti precīzu priekšstatu par situāciju. Tas ļauj daudz labāk sagatavoties sarežģītām operācijām. Magnētiskās rezonanses izmeklējuma dati ir palīdzoši, bet liela daļa šīs informācijas nav telpiski attēlojama vai uztverama kā fizisks modelis. Savukārt 3D modelis ir kaut kas, ko var paņemt rokās un detalizēti izpētīt. Tas palīdz noteikt audzēja saistību ar, piemēram, urīnvadiem vai lielajiem asinsvadiem, kuri pacientiem ar onkoloģiskām slimībām bieži var būt netipiski novietoti vai mainīti. Šāda pieeja būtiski uzlabo operācijas drošību un precizitāti, un šādos specializētos centros šie modeļi sarežģītām operācijām tiek izmantoti vienmēr.
Latvijā 3D modeļu izveide nav pilnīgs jaunums, tomēr šobrīd tā vēl nav kļuvusi par ikdienas klīniskās prakses sastāvdaļu. Nav arī skaidras metodikas un sistēmas, kā šos modeļus regulāri izmantot, nav atrisināts jautājums, kurš par šādu pakalpojumu maksās. Tāpēc Latvijā vēl nepieciešams izstrādāt skaidru un ilgtspējīgu sistēmu, lai jaunās tehnoloģijas kļūtu par daļu no standarta ārstēšanas plāniem.
