Bērnu slimnīcā veikta unikāla operācija epilepsijas pacientei

Bērnu slimnīcā pēc pirmās pagājušajā gadā veiktās elektrodu implantācijas smadzenēs, kas bija nepieciešama jauna veida izmeklējuma nodrošināšanai, un teju gadu ilga sagatavošanās perioda notikusi unikāla operācija. Tās laikā Rēzija tika pamodināta un piedalījās “vainīgās” smadzeņu daļas izņemšanā. Operācija izdevās, pateicoties Bērnu slimnīcas Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas un Epilepsijas un miega medicīnas centra komandas izcilajam sniegumam, kā arī pacientes drosmei. Rēzijai, kura 12 gadus katru mēnesi cieta no vairākām epilepsijas lēkmēm, tās kopš jūnija vairs nav atkārtojušās.

Sarežģītais epilepsijas gadījums

Rēzijai epilepsijas lēkmes sākās jau piecu gadu vecumā, tagad viņai ir 17 gadu un meitene ir priecīga, ka līdz pilngadības sasniegšanai izdevās sagaidīt, kad ārstēšanas iespējas Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā tiek nodrošinātas pasaules labāko klīniku līmenī. “Rēzijai bija grūti ārstējama epilepsijas forma, medikamenti palīdzēja nepietiekami, lēkmes turpinājās. Turklāt daudzus gadus visi pieejamie izmeklējumi rādīja, ka pacientei epilepsijas iemeslu nevar noskaidrot, taču pēc lēkmju veida un norises bija skaidrs, ka tās izraisa bojājumi smadzenēs, kurus ir grūti ieraudzīt. Kādā no daudzajiem magnētiskās rezonanses izmeklējumiem smadzeņu dziļajās struktūrās beidzot izdevās ieraudzīt, kur varētu būt epilepsijas rašanās vieta. Lai pārliecinātos, ka tiešām esam atraduši bojāto smadzeņu daļu un pieņemtu lēmumu par iespējamo ārstēšanu, pagājušā gada pavasarī implantējām pacientes smadzenēs 12 elektrodus īpaša izmeklējuma veikšanai – Rēzija bija pirmā, kam Latvijā tika vieta šāda elektrodu implantācija, kas ir pieejama reti kur, vien nedaudzās klīnikās pasaulē. Izmeklējuma rezultāti apstiprināja mūsu aizdomas,” skaidro Jurģis Strautmanis, bērnu neirologs, Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra vadītājs.

Smadzenes ir ļoti sarežģīts orgāns, dažreiz nelielas iedzimtas novirzes attīstībā rada smagas un grūti ārstējamas epilepsijas lēkmes. Šajos gadījumos medikamenti nereti ir mazefektīvi, kā tas bija Rēzijai, bet var palīdzēt operācija. “Lai operācija būtu veiksmīga, mums ir precīzi jāzina, kura smadzeņu zona jāizņem. Rēzijai bojājums atradās starp smadzeņu daļām, kas viena nosaka kustības, otra –  jušanu labajā rokā. Tā ir riskanta vieta, tāpēc sākumā šķita, ka diezin vai varēsim palīdzēt. Tomēr zinātniskajā literatūrā atradām datus, ka arī šādā situācijā salīdzinoši droši iespējams veikt operāciju, taču pastāv risks, ka var rasties kustību un jušanas traucējumi. Izrunājāmies ar Rēziju un viņas vecākiem, tad sākām plānot ārstēšanu ķirurģiski,” turpina Jurģis Strautmanis.

Operācija

“Sapludinot magnētiskajā rezonansē iegūtos attēlus ar 2022. gadā smadzenēs implantēto 12 elektrodu sniegtajiem datiem, mēs precīzi noteicām operācijas vietu. Ģimene kādu laiku domāja, vai piekrist operācijai, tikmēr uzsākām sarunas ar Bērnu slimnīcas anesteziologu Alekseju Mihejevu, kurš gandrīz gadu pētīja un plānoja savu darba daļu. Šī operācija, kuru veicām 2023. gada jūnijā, bija unikāla ar to, ka, lai neaizskartu jušanu plaukstā, procesu sākām pilnā narkozē, bet brīdī, kad tikām līdz jušanas zonai, narkozes deva tika samazināta un meitene pamodās. Viņa bija gatava, ka tā notiks, un godam izturēja šo pārbaudījumu. To, vai, griežot ārā kādu smadzeņu daļu, neskaram kustību refleksu, varam pārbaudīt ar elektrisko impulsu, bet jušana ir subjektīva, to nevaram izmērīt. Protams, pirms pamošanās meitenei tika bloķēti nervi, kas saistīti ar sāpēm, Rēzija sāpes nejuta. Tomēr pamosties ar skrūvēs fiksētu galvu un sākt piedalīties operācijā – tā ir varonība. Kamēr turpinājām operēt smadzenes, jautājām meitenei, ko viņa jūt. Vienā brīdī viņa tiešām sajuta tirpšanu labajā pusē un mums bija jāapstājas,” stāsta Basels Jakubs Vahbe, neiroķirurgs, Bērnu slimnīcas Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārsts.

“Operācijas laikā tika veikta arī elektroencefalogramma, lai noteiktu, vai izņemti visi bojātie audi. Mums tas izdevās, neskarot vietas, kas nosaka būtiski svarīgās ķermeņa funkcijas. Šādas operācijas eksperimentāli tika veiktas jau 20. gs. sākumā un vidū, bet to mērķi un gaita ir grūti salīdzināmi ar mūsdienu pieeju. Tagad operācijas, kuru laikā pacients tiek modināts, veic, ja nav citas iespējas palīdzēt mazināt lēkmju daudzumu un smagumu, un bojātā smadzeņu daļa atrodas blakus jušanas vai valodas centriem. Šāda operācija nav iespējama bez pacienta līdzdalības, bet ne katrs pieaugušais ir ar mieru sadarboties, kamēr kāds griež viņa smadzenes. Ar bērniem vienoties ir vēl sarežģītāk. Visam jābūt precīzi sagatavotam, tāpēc izmeklējumi ar elektrodu implantāciju ir būtiski. Taču tie Latvijā vēl netiek apmaksāti no valsts budžeta, kaut arī gadā būtu nepieciešami aptuveni 10-12 pacientiem. Kopš apguvām šo metodi, esam palīdzējuši tikai diviem bērniem, vēl vairākiem pacientiem Bērnu slimnīcas fonds meklē līdzekļus. Mēs varētu palīdzēt ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem, jo vienīgie Latvijā epilepsijas un miega medicīnas jomā veicam šādus izmeklējumus un operācijas pasaules līmenī. Šī gada beigās Epilepsijas un miega medicīnas centram būs jaunas telpas, varēsim paplašināt savu darbību.”

Rēzijas stāsts

“Kad man Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā pateica, ka ir iespējas vēl kaut ko darīt savas veselības labā, izjutu atvieglojumu. Es bieži domāju par savu nākotni, gribu justies labāk un nožēlotu, ja nebūtu izdarījusi visu, kas man var palīdzēt. Man ļoti ilgi ir nācies sevi ierobežot, neesmu palikusi pa nakti pie draugiem, neesmu gājusi uz ballītēm. Praktiski visā, ko izklaidējoties pusaudžu vecumā darīja citi, nevarēju piedalīties. Man bija bail par sevi, bail, ka apkārtējie ieraudzīs lēkmes un pārbīsies paši. Draugi mani pieņem, kāda esmu, bet man jau drīz būs 18 gadu, nonākšu jaunā vidē. Par to, ka operācijas laikā modīšos, sākumā biju satraukusies, tomēr jāatzīst, ka vecāki bija vairāk nobijušies nekā es. Pamosties nemaz nebija tik traki, sāpes nejutu. Tagad jūtos ļoti īpaši, jo esmu pirmā, kam Latvijā veikta šāda operācija, un esmu lepna, ka pārcietu to,” stāsta Rēzija.

Rēzijas mamma Evija atzīst, ka lēmumu par operāciju pieņēma meita, vecāki vairāk sliecās nepiekrist: “Rēzijas mērķis ir kļūt veselai un mūsu meita ir stipra, jo daudzus gadus viņai nācies rūdīt savu raksturu. Medikamentus vēl ir jālieto, bet ļoti ceram, ka Rēzija drīz varēs dzīvot bez tiem. Vairākus gadus, kamēr vienīgais ārstēšanas veids bija medikamenti, meitu vedām pie neirologa Valmierā. Tad ārsts izstāstīja, ka mums vajadzētu atkal doties uz Bērnu slimnīcu, jo medicīna ir pavirzījusies uz priekšu, Epilepsijas un miega medicīnas centrā ir pieejams labākais, kas pasaulē ir.”

Tagad Rēzijas veselības stāvoklis jāvēro, bet ārstiem ir lielas cerības, ka epilepsija būs izārstēta. “Epilepsijas ķirurģijas jomā šāda veida operācijas ir vissarežģītākās. Mums ir gandarījums, ka viss izdevās, bet vislielākais par to, ka Rēzijai lēkmes vairs nav atkārtojušās. Lai pateiktu, ka epilepsija pavisam izārstēta, vēl jāgaida, bet pašreizējie rādītāji ir ļoti labi,” atzīst Jurģis Strautmanis.

Epilepsijas ārstēšana

Epilepsija ir centrālās nervu sistēmas traucējumi, kas izraisa dažāda smaguma lēkmes – no neparastu sajūtu mirkļiem līdz pat samaņas zudumam un ilgstošiem intensīviem krampjiem. Traucējumi var sākties jebkurā vecumā, cēloņi ir iespējami vairāki. Rutīnas izmeklēšanas metode ir elektroencefalogrāfija. Tas, ka Bērnu slimnīcas ārsti ir apguvuši komplicētu un dārgu izmeklējuma metožu veikšanu, kā arī veic sarežģītas operācijas un ievieš citas mūsdienīgas ārstēšanas metodes, daudziem dod cerības nākotnē dzīvot bez epilepsijas lēkmēm.

Šī gada beigās tiks pabeigta Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra izbūve, kas dos iespēju plašās un mūsdienīgi ierīkotās telpās veikt epilepsijas un miega izmeklējumus gan bērniem, gan pieaugušajiem. Jau nākamā gada sākumā centrs uzsāks savu darbību, dodot iespēju daudziem Latvijas iedzīvotājiem ātri un precīzi noteikt diagnozi un uzsākt ārstēšanu.