Bērnu slimnīca jau teju divus gadus īsteno vērienīgu projektu, kas sniedz plašākas iespējas līdz 2027. gada vidum ne tikai Bērnu slimnīcā, bet, sadarbojoties ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, arī bērna dzīvesvietā nodrošināt ģimenēm ilgstošu emocionālu, sociālu un garīgu atbalstu. Kopš projekta uzsākšanas 2022. gadā dažādus atbalsta pakalpojumus saņēmuši 1089 bērni un 1440 ģimenes locekļi, sagatavotas un pacientiem nodotas 925 rekomendācijas par vēlamo palīdzību dzīvesvietā.

Ģimene nodrošina bērna pamatvajadzības, tai skaitā emocionālās, tā ir bērna patiesā atbalsta sistēma, ja vien ģimenes locekļiem dažādos dzīves brīžos pietiek zināšanu un resursu. Ja bērns smagi saslimis, vecākiem pašiem nereti nepieciešams gan emocionāls, gan sociāls atbalsts, lai spētu iespējami labi funkcionēt jaunajā dzīves situācijā, nodrošinot bērna, savas un citu ģimenes bērnu vajadzības. Sniedzot atbalstu iespējami drīz, vislabāk – tikko ir noskaidrota bērna diagnoze, parasti izdodas mazināt emocionālās un sociālās grūtības, ar kurām vecāki un arī lielāki bērni saskaras ne tikai slimnīcā, bet arī pēc atgriešanās mājās. Taču, atgriežoties mājās un ārstējot smagi slimu bērnu, sarežģījumi nebeidzas, tāpēc būtiski ir nepieciešamo atbalstu dzīvesvietā sniegt ilgtermiņā.

Atbalsta veidus un apjomu bērniem ar smagām slimībām un viņu ģimenēm rekomendē, nodrošina un koordinē Bērnu slimnīcas speciālisti, bet slimnīcā bērns parasti pavada neilgu laiku, kurā, ja nepieciešams, ģimenei piedāvā sociālā darbinieka, psihologa, auklītes, PEP mammas, pediatrijas spēļu speciālista un kapelāna palīdzību. Atsevišķus pakalpojumus Bērnu slimnīcā piedāvā arī ambulatori, bet šeit ārstējas bērni no visas Latvijas, tāpēc svarīgi lai atbalsts būtu pieejams dzīvesvietas tuvumā un to nodrošinātu pašvaldībā. Bērnu slimnīcas speciālistu rekomendācijas var palīdzēt sniegt atbalstu mērķtiecīgāk.

Šajā gadā projektā iesaistītie darbinieki no Bērnu slimnīcas apmeklējuši vairāku pašvaldību sociālos dienestus, lai personīgi iepazītos ar sadarbības partneriem un vairāk uzzinātu par psihoemocionālo un sociālo pakalpojumu pieejamību bērnam un viņa ģimenes locekļiem, kad viņi atgriežas dzīvesvietā pēc ārstēšanās Bērnu slimnīcā. Projekta ietvaros ir noslēgti sadarbības līgumi ar 32 pašvaldībām, klātienē tikšanās jau bijusi Ādažos, Tukumā, Bauskā un Jelgavā, izmantojot iespēju paviesoties dienas rehabilitācijas centros.

“Ir motivējoši satikt ļoti atsaucīgus sociālos darbiniekus, kuru uzmanības fokusā ir vietējie iedzīvotāji, kam nepieciešams atbalsts. Bērnu slimnīcas speciālistiem bija svarīgi noskaidrot, cik plašas ir atbalsta iespējas, ko pašvaldības var piedāvāt. Secinājām, ka sociālajiem dienestiem varam pilnībā uzticēties, kad rekomendējam bērniem ar smagām slimībām un viņu ģimenēm sniegt dažāda veida atbalstu, jo pašvaldībās tiek nodrošināta augsta saskarsmes kultūra, cienīti likumi un notiek pakalpojumu kvalitātes uzlabošana,” stāsta Liene Abricka, projektu vadītāja Bērnu slimnīcā.

Biežākie pakalpojumi, kurus bērni un viņu ģimenes locekļi var saņemt savā dzīvesvietā, ir sociālā darbinieka konsultācijas, psihologa konsultācijas, smilšu terapija, dalība atbalsta grupās.

Dienas rehabilitācijas centri vairākās pašvaldībās izveidoti Deinstitucionalizācijas projekta, kuru finansēja Eiropas savienība, īstenošanas laikā – tajos bērniem pieejamas radošās nodarbības, konsultācijas, darbošanās sensorajās istabās. “Kā norādīja sociālo dienestu darbinieki, tieši Deinstitucionalizācijas projekts parādīja, kādi ieguvumi ģimenēm, kurās aug bērni ar smagām slimībām, ir tad, ja atbalsta pakalpojumi tiek sniegti ilglaicīgi, radot paļāvību un atvieglojot ģimeņu ikdienu. Diemžēl arī pašvaldībās, lai saņemtu psihoemocionālā un sociālā atbalsta pakalpojumus, mēdz veidoties rindas,” secina Gunta Cibuļska, Bērnu slimnīcas Sociālā dienesta vadītāja.

“Kopumā sadarbību ar Bērnu slimnīcu atbalsta projekta ietvaros vērtējam pozitīvi. Taču rezultāti, cik daudzām ģimenēm spējam sniegt atbalstu, būtu krietni augstāki, ja pašvaldības saņemtu valsts finansējumu tiem pakalpojumiem, kurus rekomendē Bērnu slimnīcas speciālisti. Liela problēma ir finansiāli nevienlīdzīgas iespējas starp pašvaldībām, kas ietekmē spēju nodrošināt speciālistu rekomendāciju izpildi. Mūsu pašvaldībā jau šobrīd cenšamies nodalīt sociālās rehabilitācijas un sociālos pakalpojumus no veselības aprūpes pakalpojumiem, nosūtot ģimenes tos saņemt caur ģimenes ārstu, tādējādi izmantojot valsts finansējumu,” skaidro Jeļena Hadakovska, Tukuma novada pašvaldības iestādes “Tukuma novada sociālais dienests” Rehabilitācijas nodaļas vadītāja.

Atbalsta saņēmēji projektā ir bērni līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, kuriem diagnosticēta smaga slimība vai ir funkcionālie traucējumi, esoša vai prognozējama invaliditāte. Tāpat atbalstu var saņemt tie ģimenes locekļi, ar kuriem bērns dzīvo vienā mājsaimniecībā un kuriem ir radušās grūtības viņa fiziskā un psiholoģiskā stāvokļa dēļ. Atbilstību atbalsta saņemšanai projektā izvērtē Bērnu slimnīcas ārsti. Pēc situācijas izvērtēšanas atbalsts pienākas visiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem, neatkarīgi no tā, kad noteikta diagnoze. Ja bērns saņem paliatīvās aprūpes pakalpojumu, šī projekta ietvaros atbalsts netiek sniegts.

Atbalsta veidi, ko bērni ar smagām diagnozēm var saņemt, ir: Bērnu slimnīcas speciālistu konsultācijas (sociālais darbinieks, psihologs, PEP mamma, pediatrijas spēles speciālists, smilšu spēles speciālists, kapelāns) klātienē vai attālināti; atbalsta grupas bērniem un/vai ģimenes locekļiem; Bērnu slimnīcas speciālistu rekomendācijas par atbalstu ģimenei dzīvesvietā; Bērnu slimnīcas sociālā darbinieka atbalsts visā rekomendēto pakalpojumu sniegšanas laikā; ilglaicīgi atbalsta pakalpojumi dzīvesvietā sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu. Vairāk informācijas: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/atbalsts-berniem-ar-smagam-slimibam-un-vinu-gimenes-locekliem

Projekta 4.3.6.3/1/23/I/001 “Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām saslimšanām un viņu ģimenes locekļiem” īstenošanas periods ir 01.12.2022. – 31.07.2027. Projekta plānotais kopējais finansējums ir EUR 4 350 000, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) finansējums EUR 3 697 500 un valsts budžeta līdzfinansējums EUR 652 500.