Bērnu infektoloģe: bērnības infekcijas nepadara imunitāti stiprāku
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, bērnu infektoloģe un RSU profesore Dace Zavadska uzsver, ka Latvijā nesen reģistrētais masalu uzliesmojums ir tiešs apdraudējums ikvienam nevakcinētam bērnam un pieaugušajam. Šī situācija skaidri parāda sekas, ko rada atteikšanās no aizsardzības.
Kā uzsver profesore Dace Zavadska, sabiedrībā joprojām valda mīts par bērna slimošanu kā nepieciešamu posmu, kas “norūda” organismu.
Tā šķiet intuitīvi pareiza ideja – it kā katrs drudzis būtu kārtējais pārbaudījums, kas bērnu padara izturīgāku. Taču profesore uzsver, ka bioloģija rāda pretējo, jo imūnsistēma nestrādā pēc principa “kas mūs nenogalina, padara stiprākus”. Katrs nopietnas infekcijas gadījums ir visa organisma ārkārtas režīms, kas nevis stiprina, bet iztukšo un būtiski samazina bērna veselības rezerves.
“Dabiskās imunitātes” pievilcība balstās tikai daļējā patiesībā – proti, pēc pārslimošanas tiešām veidojas imūnā atmiņa. Taču šī viena ieguvuma cena ir nesamērīgi augsta. Tās ir dienas vai nedēļas ar milzīgu slodzi vielmaiņai, audu bojājumiem un komplikāciju risku, kamēr vakcīnas nodrošina to pašu aizsardzību bez šī smagā trieciena bērna vispārējai veselībai. Katra infekcija, pat šķietami viegla, pārslogo trīs galvenos procesus, kas organismam nepieciešami veselības uzturēšanai: enerģijas ražošanu šūnās, olbaltumvielu līdzsvaru un nervu sistēmas saikni ar imunitāti.
Tiklīdz imūnsistēma atpazīst izraisītāju, mitohondriji jeb šūnu "elektrostacijas" pārtrauc nodrošināt normālu ķermeņa darbību un visu jaudu velta aizsardzībai. Enerģija tiek burtiski nozagta domāšanai, augšanai un fiziskajai izturībai. Vienlaikus vīrusi vai baktērijas piesārņo šūnas ar bojātām daļiņām, radot situāciju, kurā šūnu pašattīrīšanās sistēmas vairs nespēj tikt galā ar savu ikdienas darbu un nespēj atjaunot bojātos audus. Šo procesu papildina signālvielas, kas liek smadzenēm just nespēku un motivācijas trūkumu – tas nav slinkums, bet bioloģiski noteikts enerģijas taupīšanas režīms, kas aptur bērna dabisko vēlmi izzināt pasauli un mācīties.
Nesenais masalu uzliesmojums Latvijā ir spilgtākais piemērs tam, kāpēc pārslimošana nav treniņš, bet gan smags trieciens organismam. Masalu vīruss ne tikai izraisa bīstamu drudzi un smagas komplikācijas kā pneimoniju vai encefalītu, bet arī burtiski izdzēš imūno atmiņu. Zinātniski šo procesu dēvē par imūno amnēziju – stāvokli, kad masalu vīruss “izdzēš” organisma atmiņu par to, kā cīnīties ar citiem patogēniem. Vīruss iznīcina šūnas, kas glabā informāciju par visām iepriekš pārslimotajām slimībām un saņemtajām vakcīnām. Pēc masalām bērns var zaudēt līdz pat 70% savas imūnās aizsardzības, kļūstot no jauna pilnīgi neaizsargāts pret infekcijām, kuras viņš jau reiz bija sekmīgi uzvarējis. Tas nav treniņš, bet gan smaga un ilga atgūšanās no liela posta, kas atņem resursus bērna fiziskajai un kognitīvajai attīstībai brīdī, kad tie ir visvairāk vajadzīgi.
Infekcijas izraisītais iekaisums atstāj sekas, kas var būt jūtamas vēl ilgi pēc tam, kad temperatūra ir normalizējusies. Kamēr organisms mēnešiem ilgi atjauno iztērētās rezerves, tas ir novājināts un vieglāk pieejams nākamajiem patogēniem. Vakcīnas novērš šo bīstamo procesu ķēdi un resursu izsīkumu, ļaujot imūnsistēmai iegūt nepieciešamo informāciju bez organisma vispārējas novājināšanas. Vakcinācija ir veids, kā iemācīt organismam aizstāvēties. Profesore Zavadska atgādina, ka masalu vakcīna nav tikai aizsardzība pret vienu konkrētu vīrusu – tā pasargā visu līdzšinējo bērna imūno pieredzi un nodrošina, ka viņa attīstība netiek apstādināta tikai tāpēc, lai “norūdītos” caur bīstamu un nevajadzīgu slimošanu, kas mūsdienu medicīnas laikmetā ir pilnībā novēršama.
