Bērni ar autiskā spektra traucējumiem: 10 soļi ikdienas pielāgošanai
Autisms ir viens no sarežģītākajiem un komplicētākajiem traucējumiem, kas ietekmē bērna vai pieaugušā sociālo mijiedarbību ar pasauli, ietekmē veidu, kā viņš komunicē (var būt apgrūtināta valodas sapratne un arī mutvārdu runa), uztver apkārtējo pasauli un veido attiecības ar apkārtējiem. Tāpat arī personai ar autiskā spektra traucējumiem var būt ierobežojumi iztēlē un elastīgajā domāšanā.
Viens no autisma paveidiem ir Aspergera sindroms, ar kuru raksturo cilvēkus, kam nav tik izteiktas autisma iezīmes. Tas tiek uzskatīts par autiskā spektra traucējumu vieglāku formu.
Bieži vien skolotāji, kas saskaras ar bērniem, kam ir autiskā spektra traucējumi, sensoro stimulu nepieciešamību var neatpazīt, tomēr īpaša pieeja bērniem šādos gadījumos ir ļoti būtiska. Vairumā gadījumu nepierasta uzvedība tiek uzskatīta par rezultātu nepareizai vecāku audzināšanai un netiek izprasti īstie šādas uzvedības cēloņi. Apzinoties bērna ar autiskā spektra traucējumiem sensorās vajadzības, iespējams novērst vilšanos un neapmierinātību ikdienas saskarsmē.
1.Bērni ar autiskā spektra traucējumiem savā uzvedībā atšķiras no citiem bērniem, tādēļ nav iespējams prasīt, lai skolā viņi uzvestos tāpat, kā pārējie viņu klasesbiedri. Lai arī sākotnēji tas var šķist grūti, ieteicams šādiem bērniem censties pielāgot nedaudz atšķirīgu, individuālu mācību plānu.
2.Lai ikdienā palīdzētu bērnam ar nepieciešamību pēc sensorajām vajadzībām, ieteicams pielāgot telpu un mācības, varbūt pat iekārtot kādu klases daļu tikai sensorajām vajadzībām – maigs apgaismojums, ar graudiem pildīti sēžammaisi, nomierinoša mūzika. Ieguvēji būs arī pārējie bērni, jo sensorās integrācijas tehnikas var uzlabot ikviena bērna mācīšanās un koncentrēšanās spējas.
3.Šādā "sensorajā stūrītī" bērni var rotaļāties pirms un starp nodarbībām, un tas rada papildus drošības sajūtu. Tajā ieteicams novietot arī dažāda veida nomierinošās rotaļlietas un ļaut, lai bērns pats tās var izvēlēties.
4.Nomierinošām rotaļlietām ir dažādi veidi, kas ir pielāgoti visām maņu sistēmām, un tās tiek izmantotas, lai palīdzētu saprast un pareizi novadīt sajūtu stimulus. Bieži situācijās, kas prasa mierīgu sēdēšanu un koncentrēšanos, bērns nesaprot, kur likt rokas, tādēļ palīdzēt var šāda tipa rotaļlieta – "graudu bumba" vai saraina gumijas bumbiņa.
5.Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ļoti nepieciešama rutīna, kā rezultātā tie asi reaģēs arī uz jebkādām vides un darbību izmaiņām mācībās. Tāpēc ieteicams nemainīt galdu izvietojumu klasē un bērnu atrašanos pie tiem, kā arī vēlams stundu katru reizi uzsākt un pabeigt ar vienu un to pašu.
6.Gadījumā, kad bērns iespējams nedzird vai neklausās skolotāja teiktajā, jāsaprot, ka arī to var radīt dzirdes sistēmas disfunkcija – bērni ar autiskā spektra traucējumiem var nespēt izdalīt konkrētas skaņas – pastiprināti un skaļi dzirdēt pulksteņa tikšķēšanu, bet nedzirdēt sev attiecinātu runātu tekstu. Skolotājam būtu jāpārliecinās, ka bērns saprot uzdevumu, iespējams to atkārtojot vairākkārtīgi. Svarīgi būtu saukt bērnu vārdā.
7.Viens no visizplatītākajiem sensorajiem traucējumiem ir saistīts ar dzirdes sistēmu, tādēļ, piemēram, skolas zvans var būt tik pat traumējošs kā stipras zobu sāpes. Šādos gadījumos ieteicams zvana skaņas apslāpēt, izmantojot izolācijas materiālus, ar kuriem tās var padarīt klusākas un maigākas.
8.Ja novērojams, ka bērns ir jutīgs pret skaņām, mūzikas stundās var izmantot austiņas, kas skaņu apslāpē, taču neapklusina pavisam. Starp bērniem, kam, savukārt, ir pretēja reakcija, var būt tādi, kas visu mūzikas stundu nespēj nosēdēt vienā krēslā. Atrisinājums – novietojiet 2 krēslus katrā telpas pusē un lieciet bērnam katru dziesmu mainīt sēdvietu starp abiem krēsliem.
9.Veiksmīga ideja, kā palīdzēt bērnam ar autiskā spektra traucējumiem iejusties skolas dzīvē, ir izveidot vizuālu materiālu, kurā uzzīmēts katras dienas stundu plāns. Tā kā šiem bērniem bieži vien stiprā puse ir vizuālā uztvere, tādējādi būs vieglāk sekot līdzi stundu kārtībai un ikdiena tiks veiksmīgi secīgi plānota.
10.Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem var rasties grūtības, piedaloties grupu darbos, tādēļ skolotājam šajos gadījumos nepieciešams iedrošināt un palīdzēt. Tāpat svarīgi saprast, ko bērns grib un var, tāpēc dažkārt nepieciešams atļaut nepiedalīties kādās noteiktās spēlēs vai darbībās.
