Bērnam pastiprināta apetīte: Kā rīkoties vecākiem?
Viena no biežākajām sūdzībām, ar kuru pie uztura speciālista vēršas vecāki, ir bērna pastiprināta apetīte – viss ēdiens, kas pagatavots, ir apēsts, un pēc brīža bērns jau atkal grib ēst vai kaut ko uzkost. Vai un kā šādā situācijā vecākiem ir jārīkojas, atklāj "Rimi Bērniem" eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.
Bērna apetīte ir atkarīga no bērna veselības stāvokļa, augšanas tempa, fiziskās aktivitātes un ikdienā uzņemtā uztura. Ja bērns ir apslimis, apetīte var samazināties, bet pēc izveseļošanās – būtiski uzlaboties.
Bērna augšanas ātrums
Dažādos bērna dzīves posmos augšanas temps ir paātrināts, un tas attiecīgi var veicināt apetīti, lai organisms nodrošinātos ar attīstībai vajadzīgajām uzturvielām. Šajos periodos vecāki mēdz atzīmēt, ka bērns ir sācis ēst vairāk nekā agrāk. Ja apetīte ilgstoši ir palielināta, būtu jāseko līdzi augšanas dinamikai. Pirms pubertātes bērna augšanas tempa normas robežas gadā ir pieci līdz septiņi centimetri augumā un viens līdz trīs kilogrami svarā. Savukārt pubertātes laikā augšanas temps palielinās un var sasniegt pat 10 centimetrus gadā, savukārt svara pieaugums – trīs līdz piecus kilogramus. Ja vecāki novēro, ka svara dinamika apsteidz augumu, ir vērts doties pie uztura speciālista uz konsultāciju, lai laikus novērstu pārmērīgu svara pieaugumu.
Fiziskās aktivitātes
Ja bērns ir fiziski aktīvs, regulāri nodarbojas ar kādu sporta veidu, fiziskā slodze ir vairāk nekā trīs reizes nedēļā un vienas nodarbības ilgums pārsniedz 60–90 minūtes, var sagaidīt, ka bērnam būs lielāka vajadzība pēc uzturvielām. Skaidrojums ir vienkāršs – bērnam ikdienā ir liels enerģijas patēriņš.
Ikdienas uztura izvērtējums
Pastiprinātas apetītes gadījumā būtu jāizvērtē bērna ikdienas uzturs – vai visas uzturvielas tiek uzņemtas pietiekamā daudzumā? Var atklāties, ka, neraugoties uz to, ka bērns ēd daudz piedevu, piemēram, maizi, rīsus, makaronus vai kartupeļus, ēdienkartē ir samērā maz olbaltumvielu – gaļas, zivju, olu, biezpiena, siera, pākšaugu u. c. Ja tā ir, būtu jākoriģē ikdienā uzņemto produktu klāsts. Pastiprināta apetīte var būt arī gadījumos, ja bērns no rīta izlaiž ēdienreizes – nebrokasto vai atsakās no skolas pusdienām. Šādā situācijā, pārnākot mājās, bērnam ar lielu varbūtību būs liela apetīte, kas veicinās dažādu uzkodu, neveselīgu našķu un pamatēdiena pārmērīgu uzņemšanu. Un tad sākas apburtais loks, no kura ir grūti tikt ārā: pēcpusdienā un vakarā lielais uzņemtais ēdiena daudzums provocē to, ka ir samazināta apetīte no rīta.
Ēšanas kultūra ģimenē
Vēl viens faktors, kas ietekmē apēstā ēdiena daudzumu, ir ēšanas kultūra ģimenē. Mūsdienās nereti ierasts ēst, skatoties ekrānā, turklāt ātrā tempā. Tas mazina sāta sajūtu – bērns (tas attiecas arī uz pieaugušajiem) īsā laika posmā apēd lielu daudzumu ēdiena, nepiefiksējot, kāda bija sākotnējā porcija un pat to, kas īsti bija uz šķīvja. Rezultātā veidojas tendence apēst vairāk, nekā ir nepieciešams.
Jāņem vērā, ka samērā bieži gan bērni, gan pieaugušie ēd nevis tāpēc, ka ir izsalkuši, bet gan tāpēc, ka garlaikojas vai jūtas noskumuši. Meklējot risinājumus, kā kontrolēt apetīti, arī šiem faktoriem ir jāpievērš uzmanība.
Izvērtē pa soļiem!
- Izvērtē bērna uzņemto uzturvielu daudzumu.
- Sagatavo veselīgas uzkodas. Jāmēģina izvairīties vai samazināt saldo uzkodu un saldināto dzērienu patēriņu starp ēdienreizēm. Tās veicina glikozes līmeņa svārstības un lielāku risku apēst vēl kaut ko.
- Izvērtē bērna fizisko aktivitāšu daudzumu – vai tas ir pietiekams?
- Māci ēšanas kultūru un rādi bērnam piemēru – ieturot maltīti, ir jāsēž pie galda, jāēd lēni (maltītes ilgums līdz 20 minūtēm) un ēšanas laikā jānoliek vai jāizslēdz ekrāni.
- Kad bērns jautā pēc ēdiena, jāizvērtē – vai viņš tiešām grib ēst, vai arī viņam ir garlaicīgi? Vai varbūt tobrīd māc skumjas?
