Belēvičs apšauba divu medicīnas ievirzes augstskolu nepieciešamību
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) nav pārliecināts, ka "tik mazā valstī kā Latvija" tiešām nepieciešams uzturēt divas ar medicīnas nozari saistītas augstskolas.
Šodien notikušajā diskusijā par augstākās izglītības izaicinājumiem Belēvičs uzsvēra vairākus jautājumus, kas būtu jārisina, un pirmais no tiem bija gūt skaidru atbildi par to, vai Latvijai tiešām ir vajadzīgas divas medicīnas fakultātes, kas atrodas Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes paspārnē.
Ministrs vēlētos zināt, vai medicīnas fakultāšu studentiem eksāmenu kārtošanas brīdī nerodas interešu konflikts. "Vai, kārtojot eksāmenus, nav interešu konflikts tajā augstskolā, kur par apmācībām tiek maksāta nauda," jautāja Belēvičs. Viņš ierosināja, ka, iespējams, ir pienācis laiks, kad speciālisti eksāmenu varētu kārtot "pie valsts".
Līdzīgās domās bija arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Tomēr kā situācijas atrisinājumu, pretēji Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī daudzu augstskolu atbalstītajam ceļam virzīties uz augstskolu skaita samazināšanu, Vētra piedāvājis veidot jaunu izglītības iestādi.
Vētra jaunu izglītības iestādi piedāvāja veidot uz pašreizējo trīs klīnisko universitātes slimnīcu un abu universitāšu medicīnas fakultāšu bāzes. Viņš skaidroja, ka tā būtu specifiska institūcija, kas vienlaikus būtu gan ārstniecības iestāde, gan arī universitāte.
Vētra norādīja, ka analoģiska situācija bijusi Vācijā, kur tika izveidota šāda iestāde. Viņš sacīja, ka šāda veida institūcijas ir izveidotas arī citās valstīs.
Vētra pauda pārliecību, ka universitāte ir pati slimnīca, turklāt universitātei ir jābūt atvasinātai no klīniskās bāzes, nevis otrādi.
Rīga, 19.febr., LETA.
