Bārzdiņš: no vienpusēju stāstu publiskošanas par konfliktsituācijām veselības aprūpē pacienti neko neiegūs
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS), komentējot izskanējušo informāciju par, iespējams, nekvalitatīvi sniegto veselības aprūpi Gaiļezera slimnīcā, kā arī citiem pacientu stāstiem publiskajā telpā, norāda uz bieži vien vienpusējo situācijas atspoguļošanu un aicina konfliktsituācijas risināt uzreiz ārstniecības iestādē vai vērsties Veselības inspekcijā.
"Atzīstot, ka ne tuvu viss veselības aprūpes sistēmā, arī ārstu-pacientu savstarpējā saskarsmē, ir vislabākajā kārtībā, kā bijušais slimnīcas vadītājs un veselības ministrs atļaušos apgalvot, ka nav vienas pareizās patiesības un kā vienā tā otrā pusē ir cilvēki, kuriem rodas konflikti, pārpratumi un nesaprašanās ne tikai ārstniecības jautājumos vai ārstniecības iestādēs," atklātajā vēstulē pauda Bārzdiņš.
Viņš uzsver, ka gadījumos kad publiskajā telpā parādās pacientu stāsti par, iespējams, nekvalitatīvi saņemtu veselības aprūpi vai nelaipnu attieksmi, pārāk ilgu gaidīšanu uzņemšanas nodaļā vai pacientu rindā, ārstam, ārstniecības iestādei ne vienmēr ir iespējas publiski sniegt savu versiju par notikušo, jo tam ir nepieciešama pacienta piekrišana.
"Līdz ar to no vienpusēju stāstu publiskošanas neko neiegūst arī pacienti, ja nu vienīgi mērķis ir bijis uz vienas epizodes vai konflikta rēķina nomelnot arī visu to ārstu un māsu darbu, kuri ikdienā strādā pašaizliedzīgi," norādīja ministrs.
Viņš arī aicināja konfliktsituācijas risināt uzreiz pašā ārstniecības iestādē vai vērsties Veselības inspekcijā (VI), kā arī novērtēt "ārstniecības personu patieso ieguldījumu, nodrošinot veselības aprūpi tik augstā līmenī, neskatoties uz trūcīgo nozares finansējumu".
Arī gadījumu Gaiļezera slimnīcā pēc būtības izmeklēs VI un sniegs atzinumu, aģentūrai LETA uzsvēra Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Pasaulē veiktie pētījumi parāda, ka no visiem hospitalizētajiem pacientiem apmēram 2% - 5% ārstniecības iestādē gūst kādu kaitējumu savai veselībai, no kura bija iespējams izvairīties, sacīja Bārzdiņš. Visbiežāk kaitējums pacientam ir sistēmas kļūdas un nepilnības, pie kurām var pieskaitīt personāla pārslodzi, nesakārtotus aprūpes, ārstēšanas un komunikācijas procesus, pieļauto un iespējamo kļūdu analīzes trūkumu.
Pasaulē ir paredzēti mehānismi, kas kļūdu gadījumos pasargātu gan pacientu, gan arī pašu ārstu. No nākamā gada 1.janvāra, izveidojot Ārstniecības riska fondu, šāds mehānisms būs arī Latvijā. Fonda izveide ir risinājums, lai pacienti par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī morālo kaitējumu varētu saņemt kompensāciju no ārstniecības iestādes, neapdraudot tās turpmāku pastāvēšanu un veselības aprūpes sniegšanu citiem pacientiem.
"Šāds riska fonds veiksmīgi darbojas Skandināvijas valstīs un tas ļaus veiksmīgāk risināt domstarpības veselības aprūpes jautājumos arī Latvijā," uzskata Bārzdiņš.
Kā ziņots, atklātajā vēstulē Bārzdiņam un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Viesturam Bokam tika norādīts uz Gaiļezera slimnīcas ārsta "bezsirdīgo rīcību".
Pēc vēstules autoru teiktā, 21.augusta pēcpusdienā 53 gadus vecam vīrietim pēkšņi sākās veselības problēmas. Ģimenes locekļi izsauca ātro neatliekamo palīdzību, kas vīrieti nogādāja uz Gaiļezera slimnīcu. Gaiļezera slimnīcas uzņemšanas nodaļā paciets tika apskatīts un veselības problēmas konstatētas netika, līdz ar to viņš tika izrakstīts mājās, tomēr ārsts neiepazinās ar pacienta slimības vēsturi. Ģimene vīrieti nogādāja Siguldas slimnīcā, kur mediķi konstatēja, ka tādā stāvoklī pacientu izrakstīt no Gaiļezera slimnīcas nedrīkstēja, jo lēkmēm esot epilepsijas pazīmes. Ar neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu vīrietis atkārtoti tika nogādāts uz Gaiļezera slimnīcu.
Pēc pacienta tuvinieku vārdiem, jau otro reizi nogādāts Gaiļezera slimnīcā, vīrietis visu nakti pavadījis uzņemšanas boksā un no rīta atkal tika izrakstīts, savukārt nākamās maiņas ārsts nolēma pacientu nosūtīt uz Biķernieku slimnīcu, kur tika noskaidrots, ka vīrietim ir sirds stimulatora izraisītas lēkmes. Vīrietis vēlreiz tika nogādāts uz Gaiļezera slimnīcu, no kuras viņš jau divas reizes tika izrakstīts. Šoreiz viņš tika ievests Gaiļezera slimnīcas reanimācijas nodaļā un nodots aritmologa uzraudzībā, kas ar datora palīdzību noregulēja sirds stimulatoru vajadzīgajā režīmā.
Vēstulē arī tiek jautāts, kāpēc slimnīcas vadība ir pieļāvusi situāciju, ka rezidents drīkstēja vienpersoniski pieņemt lēmumu izrakstīt vīrieti no slimnīcas, kādu sodu mediķis par šo gadījumu ir saņēmis un kādas izmaiņas ir jau veiktas vai tiks veiktas tuvākajā laikā Gaiļezera Neatliekamās palīdzības uzņemšanas nodaļā. Uz šiem jautājumiem vēstules autori vēlās publiski saņemt atbildes gan no veselības ministra, gan no Gaiļezera slimnīcas vadības.
Rīga, 8.sept., LETA.
Foto: Fotolia
