BALANTĪDIJA
vienšūņu tipa skropstiņinfuzoriju klases parazīts, balantidiāzes ierosinātājs. Vislielākais cilvēka zarnās parazitējošais vienšūnis (veģetatīvo formu lielums 30-200x20-70 μm, cistu - 40-50 μm), parazitē arī dzīvniekos, visbiežāk cūkās. Reģistrēta visos kontinentos, atsevišķos gadījumos arī LPSR. Balantīdijas ir ovālas, ar nedaudz sašaurinātu ķermeņa priekšējo galu, klātas ar skropstiņām, ar kurām aktīvi pārvietojas, kā arī iebīda barību mutes atverē. Barību sagremo vakuolās, kas atrodas citoplazmas iekšējā slānī (endoplazmā). Balantīdijas cistas ir apaļas, ar divkārtainu apvalku, nekustīgas. Balantīdijas biežāk vairojas bezdzimumiski, daloties uz pusēm. Parasti parazitē resnās zarnas dobumā un barojas ar zarnas saturu (šādu stāvokli sauc par balantīdija nēsāšanu). Dažādu nelabvēlīgu ārējo apstākļu (t°, mitruma, nepietiekama uztura), kā arī fizioloģisku faktoru (saimnieka organisma novājēšanas, avitaminozes, zarnu gļotādas bojājumu u.c.) ietekmē balantīdija var pāriet zarnas gļotādā, kur veidojas dažāda lieluma un konfigurācijas čūlas. No invadētā cilvēka vai dzīvnieka organisma ārējā vidē balantīdijas, kā arī to cistas izdalās kopā ar izkārnījumiem, kur veģetatīvās formas ļoti ātri iet bojā, bet cistas saglabā dzīvotspēju līdz 2 mēnešiem. Cilvēka organismā balantīdija un to cistas nokļūst pa muti kopā ar piesārņotu ūdeni, augsnes daļiņām, pārtikas produktiem. Att.
