BAKTĒRIJU NĒSĀŠANA
patogēno mikroorganismu (baktēriju, riketsiju, vienšūņu) saglabāšanās klīniski vesela cilvēka vai dzīvnieka organismā un izdalīšanās ārējā vidē. Konstatēta arī vīrusu nēsāšana. Baktēriju nēsāšana vērojama veseliem cilvēkiem un tiem, kuri atveseļojas (rekonvalescentiem). Veseli cilvēki var būt nosacīti patogēno mikroorganismu (stafilokoku, dažu zarnu nūjiņu tipu u.c.) nēsātāji; tie var būt arī patogēno mikroorganismu nēsātāji, bet tikai tad, ja cilvēki ir imūni (potēti vai agrāk slimojuši). Baktēriju nēsāšana šajos gadījumos ir īslaicīga, un to sauc par tranzitīvu. Rekonvalescentiem baktēriju nēsāšanu nosacīti iedala akūtajā (ilgst līdz 3 mēnešiem) un hroniskajā (ilgst vairāk par 3 mēnešiem, dažreiz pat visu mūžu). Hroniskā baktēriju nēsāšana ir apslēptā bezsimptomu slimības forma (latentā infekcija).
Baktēriju nēsāšana var izraisīt patoloģiskas pārmaiņas orgānos (piem., dizentērijas baktēriju nēsātājiem ir pārmaiņas zarnās), kā arī rada imunitāti. Baktēriju nēsātāji var būt infekcijas avots. Ar dažām infekciju slimībām (skarlatīnu, meningokoku infekciju, dizentēriju, vēdertīfu) cilvēki inficējas galvenokārt no baktēriju nēsātājiem.
Baktēriju nēsāšanas profilakse: infekciju slimnieku izolēšana un racionāla ārstēšana, ar slimu cilvēku kontaktā bijušo personu izmeklēšana, sistemātiskas dažu profesiju pārstāvju (pārtikas rūpniecības, sabiedriskās ēdināšanas, tirdzniecības, ūdensapgādes, bērnu iestāžu darbinieku) pārbaudes.
