Austrumu slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļa jau 26 gadus rūpējas pacientiem, kuru slimība vairs nav radikāli izārstējama
Pasaules hospisa un paliatīvās aprūpes dienā, kas tiek atzīmēta 14. oktobrī, Austrumu slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļas ārsti un aprūpes personāls aicina apzināties, ka ikvienam cilvēkam mūža nogalē nepieciešams morāls un emocionāls tuvinieku un līdzcilvēku atbalsts. Austrumu slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļā, kas ir valstī vienīgā šīs aprūpes standartiem atbilstošā nodaļa, gadā vidēji palīdzība tiek sniegta aptuveni 1000 pacientu, kas sirgst ar neizārstējamām, progresējošām, lielākoties onkoloģiskām saslimšanām.
Austrumu slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļā ik gadu palīdzība tiek sniegta aptuveni 1000 pacientu ar smagām, vairs neizārstējamām un progresējošām, pamatā – onkoloģiskām – saslimšanām. Biežākie šo pacientu stacionēšanas iemesli ir izteikts sāpju sindroms: onkoloģisko slimību gadījumos tāds vērojams vidēji 60 – 70% gadījumu. Austrumu slimnīcas stacionāra “Biķernieki” Paliatīvās aprūpes nodaļā palīdzību šiem pacientiem nodrošina multidisciplināra komanda – ārsti, medicīnas māsas, māsu palīgi, sociālais darbinieks, psihoterapeits, kā arī garīgos jeb eksistenciālos jautājumos – stacionāra kapelāns. Nepieciešamības gadījumā darbojas starpdisciplinārs aprūpes modelis, kas papildus paredz ķirurga, neirologa, radiologa terapeita, ķīmijterapeita uzturspeciālista, fizioterapeita un citu speciālistu konsultācijas.
Juris Nikolajenko, stacionāra “Biķernieki” galvenais ārsts, uzsver: “Tikai aptuveni 10% cilvēku nāve ir pēkšņa vai viegla. Lielākā daļa cilvēku piedzīvo ilgstošu un grūtu aiziešanu. Arī pacienta tuviniekiem tas ir grūti un emocionāli smagi. Tādēļ valsts veselības aprūpes sistēmā līdztekus dzīvības glābšanai ir jābūt arī paredzētai un nodrošinātai cieņpilnai aiziešanai. Šobrīd liela daļa cilvēku nomirst svešās telpās (slimnīcā) un starp svešiem cilvēkiem. Uzskatu, ka valstī akūti nepieciešami hospisa pakalpojumi, kad cilvēkam ir iespēja mūža pēdējo posmu būt ierastā vidē, starp savējiem, un vienlaikus saņemt visu nepieciešamo aprūpi un atbalstu.”
Austrumu slimnīcas Paliatīvās aprūpes nodaļa uzsāka darbu 1997. gada 7. jūlijā – tolaik stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs”. Paliatīvās aprūpes nodaļas komandas darbu visus šos gadus ir vadījis ārsts Vilnis Sosārs, kurš pamatoti tiek dēvēts par paliatīvās aprūpes tēvu Latvijā. “Šo gadu laikā ir mainījušies kolēģi, bet mērķi un uzdevumi ir palikuši tie paši. Visus šos gadus paralēli ikdienas darbam rakstīta valsts programma paliatīvajā aprūpē, ne mirkli nenovirzoties no mērķa, – paliatīvās aprūpes pieejamības veicināšanas visā valstī neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas. Ir īpašs gandarījums, ka pie mums ir apmācītas vairākas studentu un rezidentu paaudzes – tas sniedz cerību un paļāvību, ka darbs tiks turpināts, lai sniegtu tik nepieciešamo un cieņpilno atbalstu šiem pacientiem. No sirds vēlos pateikt paldies ikvienam Paliatīvās nodaļas darbiniekam par kopīgo komandas darbu visu šo gadu laikā,” saka V. Sosārs.
Līga Keiša-Ķirse, paliatīvās aprūpes ārste, stāstot par savu ikdienas darbu, atzīst: “Sabiedrībā paliatīvā aprūpe nereti asociējas ar ko drūmu, nepatīkamu, bēdīgu. Jā, paliatīvajā aprūpē mēs sastopamies gan ar cilvēku fiziskām ciešanām, gan psihoemocionāliem pārdzīvojumiem, bet to var mazināt vai pat novērst! Un par to ir jārunā! Lielākais gandarījums mums ir tad, kad pacients skatās acīs un saka: “Paldies, tagad man ir labi, esmu drošībā!”. Esam ļoti, ļoti vajadzīgi mūsu pacientiem un viņu tuviniekiem. Taču mūsu ikdienas darbs nav viegls. No malas varbūt nevar redzēt mūsu asaras, bet mūsu sirdis nav no akmens! Tādēļ ļoti vēlētos, lai sabiedrībā šie pacienti netiktu stigmatizēti un vairotos izpratne un arī atbalsts paliatīvās aprūpes un hospisa jautājumu risinājumiem, lai šī aprūpe būtu pieejama visiem, kam tā nepieciešama!”
Stacionāra “Biķernieki” Paliatīvās aprūpes nodaļā sadarbībā ar citām starptautiskām medicīnas klīnikām tiek veikti zinātniski pētījumi jaunāko medicīnisko preparātu ieviešanā, īpaši - sāpju mazināšanas jomā. Nodaļā notiek medicīnas studentu, rezidentu, ģimenes ārstu un algologu apmācība. Jau vairākus gadus tiek apmācīti rezidenti apakšspecialitātē – paliatīvās aprūpes speciālists. Paralēli savam ikdienas darbam ārsti ir iesaistīti valsts programmas veidošanā paliatīvajai aprūpei, kā arī sadarbībā ar atbildīgajām ministrijām iesaistās dažādās darba grupās, lai veicinātu paliatīvās aprūpes pieejamību visā valstī.
