Austrumu slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetā palīdzība sniegta vairāk nekā 7800 smagi slimu pacientu – pieprasījums aug visā Latvijā
No 2025. gada 10. līdz 14. novembrim visā Eiropā norisinās Malnutrīcijas jeb uzturvielu nepietiekamības atpazīstamības nedēļa, lai aktualizētu problēmu, kas bieži paliek nepamanīta, taču būtiski ietekmē pacientu atveseļošanos. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīcā) Uztura un dietoloģijas centrs šajā jomā veic divus nozīmīgus uzdevumus – izstrādā uztura terapiju slimnīcas stacionāru pacientiem, kā arī Klīniskās barošanas kabinets nodrošina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apmaksāto ambulatoro pakalpojumu visā Latvijā, kas ietver mājas enterālo, parenterālo barošanu un medicīnisko papilduzturu. Kopš 2023. gadā kabinets palīdzību sniedzis vairāk nekā 7800 smagi slimu pacientu. Pieprasījumam augot visā valstī, nepieciešams valsts atbalsts, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi slimo pacientu uztura terapijai ārpus Rīgas.
Austrumu slimnīcas Uztura un dietoloģijas centrs ir vienīgais šāda profila centrs Latvijā un viens no lielākajiem Baltijas valstīs, kur tik plaši pacientu ārstniecības procesā tiek izmantota uztura terapija. Centrs nodrošina uztura terapiju visos slimnīcas stacionāros, kā arī īsteno NVD apmaksāto ambulatoro pakalpojumu pacientiem visā Latvijā – mājas enterālo barošanu (caur zarnu traktu), parenterālo barošanu (caur vēnu) un medicīnisko papilduzturu. Pakalpojuma īstenošanai darbojas Klīniskās barošanas kabinets, kura speciālisti nodrošina pacientiem nepārtrauktu medicīnisko uzraudzību un terapijas pielāgošanu visā ārstēšanās periodā, kamēr nepieciešams valsts apmaksātais uztura atbalsts. Kopš 2023. gada palīdzība sniegta vairāk nekā 7800 smagi slimu pacientu, un pieprasījums pēc mājas enterālās barošanas, parenterālās barošanas un medicīniskā papilduztura turpina pieaugt.
Medicīnisko papilduzturu no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 1. novembrim kopumā ir saņēmuši 5982 pacienti. Īpaši liels pacientu pieplūdums novērojams tieši 2025. gadā, kad līdz 1. novembrim reģistrēti gandrīz 2500 jaunu pacientu, kuriem nepieciešams medicīniskais papilduzturs. Mājas enterālo barošanu 2025. gada 10 mēnešos saņēmuši vairāk nekā 1000 pacientu, no kuriem 538 ir jauni pacienti, kuri reģistrēti šogad. Parenterālā barošana šogad nodrošināta 71 pacientam, salīdzinot ar 25 pacientiem 2022. gadā.
Pašlaik Klīniskās barošanas kabineta speciālisti strādā, lai uzlabotu pakalpojuma pieejamību un kvalitāti reģionos – tam būtiska ne vien koleģiāla sadarbība ar vietējām slimnīcām, bet arī nepieciešams valsts atbalsts, lai Austrumu slimnīcas Klīniskās barošanas kabinetu attīstītu par Valsts klīniskās barošanas centru ar filiālēm reģionos – sākotnēji Daugavpilī un Liepājā, vēlāk arī citās Latvijas pilsētās. Šāds solis ļautu nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu uztura terapiju pacientiem visā valstī.
“Mūsu komandas resursi ir ierobežoti, taču pacientu plūsma turpina pieaugt. Tādēļ vitāli nepieciešams lielāks valsts atbalsts, lai palīdzību varētu nodrošināt iespējami ātri un neveidotos pacientu rindas. Nākamais loģiskais solis būtu valsts finansējuma piešķiršana papildu darbinieku slodzēm Klīniskās barošanas kabinetā un tā attīstīšana par Valsts klīniskās barošanas centru ar filiālēm reģionos,” uzsver Austrumu slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste uztura jomā asociētā profesore Laila Meija.
Medicīnisko papilduzturu, enterālo vai parenterālo barošanu mājās var saņemt pieauguši pacienti, kas atbilst valsts noteiktām diagnozēm, visbiežāk – dažāda smaguma malnutrīcijai, disfāgijai, motoriskajai neironu slimībai, zarnu malabsorbcijai. Ar diagnožu sarakstu un pakalpojuma saņemšanas kārtību var iepazīties: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/mediciniskais-papilduzturs-enterala-un-parenterala-barosana.
Papildus darbam ar pacientiem mājas apstākļos uztura terapija Austrumu slimnīcas stacionāros kļuvusi par neatņemamu ārstēšanas sastāvdaļu. 2023. gadā sniegtas 3055 uztura speciālistu konsultācijas, savukārt 2024. gadā to skaits pieaudzis līdz 4670 konsultācijām. Visos slimnīcas stacionāros tiek ieviests malnutrīcijas riska skrīnings, lai savlaicīgi identificētu pacientus ar uzturvielu nepietiekamības risku.
Malnutrīcija būtiski ietekmē cilvēka veselību, slimības gaitu un dzīves kvalitāti. Tā rodas, ja organisms nesaņem pietiekami daudz uzturvielu, kas izraisa ķermeņa masas zudumu un ietekmē dzīvībai svarīgo orgānu darbību. Īpaši to izjūt pacienti pēc smagām operācijām, onkoloģisku slimību ārstēšanas, insulta vai ilgstošām hroniskām slimībām.
Asociētā profesore Laila Meija norāda: “Mājas klīniskās barošanas nodrošināšana un uztura terapijas izmantošana stacionāros ir iespēja palīdzēt pacientiem justies labāk, pārvarēt slimību un uzlabot dzīves kvalitāti. Tas ir emocionāli smags, bet ļoti jēgpilns darbs, kurā lielākais gandarījums rodas brīžos, kad smagi slims pacients pieņemas svarā par vienu kilogramu, sāk labāk ēst, jūt mazāku nelabumu vai viņam uzlabojas kuņģa un zarnu trakta darbība. Kad cilvēkam atgriežas spēks doties pastaigā vai paveikt kaut ko sev būtisku, tie var šķist sīkumi, bet smagiem pacientiem tas ir kā uzkāpšana augstā kalnā.”
Uztura un dietoloģijas centrā strādā multidisciplināra komanda – ārsti dietologi, uztura speciālisti, uztura māsas, anesteziologs reanimatologs, rezidenti un administratori. Centra darbā tiek iesaistīts arī ķirurgs un nepieciešamības gadījumā – vēl citi speciālisti.
Uztura un dietoloģijas izveide ir tālredzīgs un progresīvs Austrumu slimnīcas solis, kas saskan ar slimnīcas stratēģisko mērķi – nodrošināt pacientiem integrētu, uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu ārstēšanu.
