Austrumu slimnīcā šogad 14 cilvēkiem amputētas apsaldētas ķermeņa daļas
Rīga, 23.febr., LETA. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Apdegumu centrā šogad palīdzība sniegta jau 18 pacientiem ar nopietniem apsaldējumiem, tostarp 14 pacientiem ārsti bija spiesti apsaldētās ķermeņa daļas amputēt, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.
Šī iemesla dēļ RAKUS ārsti aicina sargāt sevi no sala un, ja ir aizdomas par apsaldējumu, nekavējoties meklēt mediķu palīdzību.
Apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs norāda, ka gandrīz visi šogad Apdegumu centrā ārstētie sala upuri pēc medicīniskās palīdzības bija vērsušies novēloti, kā rezultātā lielākajai daļai amputētas pēdas vai kāju pirksti, dažiem - roku pirksti. "Apsaldējuma gadījumā ir svarīgi mediķu palīdzību meklēt pēc iespējas ātrāk. Ja cilvēks nonāk mediķu rokās trīs dienu laikā pēc apsaldējuma gūšanas, ir ļoti liela cerība, ka apsaldēto ķermeņa daļu izdosies glābt. Pēc trīs līdz četrām dienām audu bojājumi visbiežāk jau ir neatgriezeniski, sākas gangrēna un vienīgā ārstēšanas metode ir apsaldētās ķermeņa daļas amputācija," uzsver speciālists.
Tāpat Smirnovs skaidro, ka cilvēki nereti nemaz nesaprot, ka guvuši nopietnu apsaldējumu. "Tas, ka pirksti kustas un nesāp, vēl nenozīmē, ka viss ir kārtībā. Viena no apsaldējuma pazīmēm ir jutības zudums sala skartajā ķermeņa daļā," skaidro ārsts. Tāpat, veidojoties apsaldējumam, nosalušās ķermeņa daļas āda kļūst izteikti bāla, nereti parādās arī sāpes, taču, audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, tās ātri izzūd. Nokļūstot siltumā un apsaldētajai vietai sasilstot, parasti ir jūtamas sāpes, veidojas pietūkums un reizēm arī ar šķidrumu pildīti pūšļi.
Pēc Smirnova paustā, lielākā daļa apsaldējumu tiek gūti alkohola reibumā, kad cilvēks nespēj adekvāti uztvert notiekošo un nejūt sāpes. "Pretēji tautā izplatītajam viedoklim alkohols nepalīdz sasildīties. Tieši otrādi - alkohols paplašina asinsvadus, tādējādi veicinot siltuma atdevi un ātrāku nosalšanu. Nelaime tāda, ka alkohola reibumā cilvēks pat nejūt, ka ir auksti," skaidro ārsts.
Smirnovs uzver, ka aukstā laikā ikvienam obligāti jāvelk cepure, pretējā gadījumā ir risks apsaldēt ausis, jāvelk arī cimdi, vislabāk dūraiņi. Tāpat jāgādā, lai cimdi un apavi būtu sausi, jo mitrums veicina apsaldējumu veidošanos.
"Gribu brīdināt arī autovadītājus - tas, ka pārvietojies ar automašīnu, nenozīmē, ka apsaldējumu gūšanas risks uz tevi neattiecas. Ļoti daudzi brauc mašīnā, ģērbušies ļoti plāni, taču mašīnas mēdz lūzt. Ir bijuši gadījumi, kad auto nojūk meža vidū, tālu no apdzīvotas vietas, un, kamēr kāds ierodas palīgā, cilvēks gūst apsaldējumus. Var mašīnā braukt arī žaketē, taču līdzi vienmēr jābūt arī siltajai virsjakai," atzīmē Smirnovs, uzsverot, ka liela salā pietiek ar 15 minūtēm, lai gūtu apsaldējumus.
Pēc slimnīcas pārstāves paustā, ja salst, pēc iespējas ātrāk jācenšas patverties siltumā un apsildīties. Kamēr tas nav iespējams, ieteicams kustināt kāju un roku pirkstus, tādējādi neļaujot tiem nosalt. "Vaigus var sasildīt, uz mirkli izvelkot no cimdiem un pieliekot tiem siltas plaukstas vai arī viegli pabungājot pa tiem ar pirkstu galiem. Nepareizi ir berzēt nosalušo vietu ar sniegu, jo sniega kristāliņi var savainot ādu un atdzesē audus vēl vairāk. Arī nosalušās ķermeņa daļas ierīvēšana ar spirtu vai degvīnu nav efektīva, tikai sakairina jau tā bojāto ādu," skaidro Lietiņa.
Nokļūstot mājās, nosalušās rokas vai kājas vēlams pamazām sasildīt, iemērcot bļodā ar siltu ūdeni. Vienlaikus liela kļūda ir nosalušajām ekstremitātēm liet virsū maksimāli karstu ūdeni. Sala izraisīto jutības traucējumu dēļ cilvēkam ir grūti pareizi novērtēt ūdens temperatūru, tādēļ papildus sala radītajiem bojājumiem cilvēks nereti gūst arī apdegumus, piebilda Lietiņa.
Ja, rokām vai kājām sasilstot, pirkstu gali kļūst tumšāki, nekavējoties jādodas uz slimnīcu, jo šāda pazīme norāda, ka aukstums skāris dziļākus audus un nepieciešama medicīniska palīdzība, lai tie neietu bojā, skaidro speciālisti.
