Austrumu slimnīca sāk īstenot pilotprojektu personalizētai onkoloģisko slimību ārstēšanai – veic mazinvazīvu audzēja sasaldēšanas operāciju
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) ir uzsākta pilotprojekta "Inoperablu ļaundabīgu audzēju augstas precizitātes robotizētas perkutānās termālās ablācijas laboratorija" īstenošana, kura ietvaros jau pagājušajā nedēļā Invazīvās radioloģijas klīnikā divām pacientēm ar nieru vēzi tika veikta mazinvazīva audzēja sasaldēšanas operācija jeb perkutāna krioablācija.
Uzsākot pilotprojekta realizāciju, mazinvazīvā veidā tika operētas divas 60 un 73 gadus vecas pacientes ar ļaundabīgiem veidojumiem nierēs. Viņām Austrumu slimnīcas Radioloģijas centrā tika veikta mazinvazīva audzēja sasaldēšanas operācija jeb perkutāna krioablācija.
Vienai no pacientēm tā bija jau atkārtota operācija pēc iepriekš veiktā nieres audzēja/veidojuma rezekcijas, un šajā gadījumā atkārtota atvērta tipa operācija pacientes veselībai un dzīvībai varētu radīt pārāk lielus riskus. Savukārt otrai pacientei veidojums bija lokalizēts dziļi nieres struktūrās un līdz šim vienīgā iespēja, kā ārstēt tāda veida onkouroloģisko saslimšanu pacientus, bija pilnas nieres izoperēšana, kad līdz ar audzēja skarto nieri tiek izgriezti gan izmainītie, gan arī veselie audi. Tā joprojām ir efektīva ķirurģiska ārstēšanas metode, lai pacientam palīdzētu atbrīvoties no ļaundabīgajām šūnām, taču tad paciente būtu spiesta dzīvot tikai ar vienu nieri, un tas būtiski pasliktinātu viņas dzīves kvalitāti.
Pateicoties tam, ka Austrumu slimnīcā jau iepriekš tika veiksmīgi operēti pirmie pacienti ar nieru ļaundabīgajiem audzējiem, pielietojot šo mazinvazīvo fokālo nieru audzēju sasaldēšanas metodi, arī šoreiz abām pacientēm ļaundabīgie veidojumi nierēs tika ārstēti radikāli, izdarot vien divus mazus precīzi mērķētus dūrienus. Abas operācijas noritēja veiksmīgi, abos gadījumos iznīcinot ļaundabīgos audzējus pilnā apmērā. Pacienšu veselības stāvoklis bija stabils uzreiz pēc operācijas, un arī pašsajūta bija laba. Jau nākamajā dienā pēc operācijas pacientes tika izrakstītas mājās.
Krioablācijas operācijas būtiskākie ieguvumi pacientam – izārstēšanās bez atvērtas operācijas, minimāli asiņošanas riski, netiek izdarīti lieli griezieni, pacients ātri atkopjas pēcoperācijas periodā un salīdzinoši īsā laikā atgriežas ierastā ikdienas dzīvē.
Ik gadu Latvijā vairāk nekā 500 pacientiem tiek diagnosticēti nieru ļaundabīgie audzēji. Daļai šo pacientu jau pirms kāda laika ir tikusi izņemta viena niere, un bieži notiek tā, ka laika gaitā arī otrajā nierē attīstās ļaundabīgs veidojums. Tādēļ svarīgi, ka krioablācijas operācija ļauj atbrīvoties no ļaundabīgajām šūnām, saglabājot audzēja skarto orgānu.
Sagatavošanās pilotprojekta īstenošanai sākās aptuveni pirms gada ar pieredzes gūšanu un apmācību vadošajās ārzemju klīnikās vairāku mēnešu garumā, tad sekoja pirmās operācijas ārzemju ekspertu uzraudzībā. Jaunās operāciju metodes sekmīga īstenošana un norise ir rezultāts arī multidisciplinārai sadarbībai Austrumu slimnīcā starp Invazīvās radioloģijas nodaļas, Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadošajiem speciālistiem, kā arī Anestezioloģijas klīnikas un Diagnostiskās radioloģijas speciālistiem.
Pilotprojekts "Inoperablu ļaundabīgu audzēju augstas precizitātes robotizētas perkutānās termālās ablācijas laboratorija" ir viens no trim Austrumu slimnīcas projektiem, kas 124 projektu konkurencē guva atbalstu Nacionālā veselības dienesta Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorijas atklātajā atlasē un saņems finansējumu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros. Minētais pilotprojekts Austrumu slimnīcā tiks īstenots līdz 2026. gada 31. martam. Pēc tam tiks izvērtēti projektu klīniskie un ekonomiskie ieguvumi, lai lemtu par šo veselības aprūpes pakalpojumu turpmāko iekļaušanu valsts apmaksātajās programmās.
Paredzams, ka pilotprojekta īstenošana radīs ne tikai būtiskus ieguvumus pacientiem, nodrošinot onkoloģisko pacientu ārstēšanu atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, bet arī samazinās veselības aprūpes un cilvēkresursu izmaksas, kā arī uzlabos ārstniecības pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Tādējādi Austrumu slimnīca mērķtiecīgi turpina virzību uz inovācijām un jaunu un efektīvu ārstniecības metožu ieviešanu pacientu ārstēšanā.
Izziņai. Krioablācija (krio – no sengrieķu valodas “ledus” – un ablācija no angļu valodas “noņemšana”) ir mazinvazīva fokālas terapijas operācija, kuras laikā caur mazu ādas griezienu līdz 2–3 milimetriem ievada speciālas adatas mērķa orgāna audzējā, visbiežāk nierēs, ultrasonogrāfijas un datortomogrāfijas kontrolē. Adatu skaits ir atkarīgs no veidojuma lokalizācijas, tā lieluma un formas. Operācijas laikā tiek veikta datortomogrāfija, lai apstiprinātu adatu novietojumu atbilstošā veidojumā. Adatas ir savienotas ar speciālām medicīniskām gāzēm – argonu un hēliju – , kas ļauj veikt veidojumu saldēšanu, pazeminot temperatūru apkārtējos audos līdz pat -40 grādiem, un secīgi veikt arī tā saucamās “ledusbumbas” atkausēšanu.
Sagatavošanās krioablācijas operācijām un virsvadība:
- Radioloģijas centra vadītāja invazīvā radioloģe Aina Kratovska,
- Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas vadītājs profesors Vilnis Lietuvietis
- Invazīvās radioloģijas nodaļas radiologs Artūrs Šilovs.
Krioablācijas operāciju multidisciplinārā komanda:
- Invazīvās radioloģijas nodaļas invazīvie radiologi Aina Kratovska, ārsts Artūrs Šilovs, Invazīvās radioloģijas nodaļas māsa Julana Ursuļana, radiologa asistente Anna Ščipakova;
- Anesteziologs Reinis Berezovskis, anestēzijas māsas – Jeļena Strupule un Joanna Vasiļjeva;
- Diagnostiskās radioloģijas nodaļas radiogrāferi – Sindija Jansone, Anastasija Kuzmina, medicīnas māsas – Karīna Vaišļa un Sigita Kreišmane;
- Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas urologi profesors Vilnis Lietuvietis, urologi Juris Jansons un Jānis Auziņš.
Foto ŠEIT.
Pilotprojekti tiek īstenoti Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4.3.1.r. reformas “Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izlietošana, kopējā valsts budžeta veselības aprūpes nozarē palielinājums” ietvaros kā daļa no Nacionālā veselības dienesta “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija” atklātās pilotprojektu atlases. Projekta “Jaunu molekulāri ģenētisko diagnostikas metožu ieviešana personalizētai krūts vēža pacientu ārstēšanai Latvijā” apstiprinātais Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna finansējums ir 853 725.18 EUR. Projekta “Jaunu augsti efektīvu molekulārās patoloģijas diagnostikas metožu un pakalpojumu ieviešana precīzijas medicīnas attīstīšanai onkoloģijas jomā” apstiprinātais Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna finansējums ir 774 951.42 EUR. Projekta “Inoperablu ļaundabīgu audzēju augstas precizitātes robotizētas perkutānās termālās ablācijas laboratorija” apstiprinātais Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna finansējums ir 1 566 097.62 EUR.