AUSS

dzirdes un līdzsvara orgāns, kurā atrodas skaņu uztvērēji receptori un receptori, kas uztver ķermeņa un tā atsevišķo daļu stāvokļa maiņu telpā, kā arī pārmaiņas ķermeņa kustības virzienā un ātrumā; pieder pie maņu orgāniem. Ausij ir 3 daļas: ārējā auss, vidusauss un iekšējā auss.

Svarīgākā ir iekšējā auss, jo tajā atrodas skaņu uztvērēji un līdzsvara (statokinētiskie) receptori. Arējā auss un vidusauss tikai uztver un pārvada skaņas svārstības. Arējai ausij (a. externa) ir gliemežnīca un ārējā auss eja. Auss gliemežnīcu (skrimstalu) veido elastīgs īpašas formas skrimslis, ko sedz āda. Gliemežnīcas apakšējā daļā - auss ļipiņā - skrimšļa nav; to veido galvenokārt taukaudi. Cilvēkam gliemežnīca ir nekustīga (auss muskuļi ir rudimentāri); dzīvniekiem tā ir kustīga, tāpēc viņi spēj labāk uztvert skaņu un noteikt tās virzienu. Auss gliemežnīca pāriet apmēram 25-30 mm garā ārējā auss ejā. Tās sākumdaļu veido skrimslis (skrimšļainā daļa), kas tālāk pāriet gandrīz divreiz garākā kaulainajā daļā. Skrimšļainā un kaulainā daļa veido nelielu leņķi. Ārējo auss eju klāj āda, kurā ir tauku dziedzeri un auss sēra dziedzeri (pārveidojušies sviedru dziedzeri), kā arī īsi matiņi. Kā dziedzeriem, tā matiņiem ir aizsargnozīme: tie aiztur putekļus. Ārējās auss ejas galā atrodas bungplēvīte (membrāna tympani) - ovāla elastīgo saistaudu plēvīte, ko no ārējās auss ejas puses klāj ādas virsējā kārta (epiderma), bet no vidusauss puses - gļotāda. Bungplēvītes augšējā daļa ir plānāka un arī neizturīgāka (šeit var rasties plīsums, ja ir vidusauss strutains iekaisums). Bungplēvītē ir daudz nervu, tāpēc tā ļoti jutīga.

Vidusauss (a. media) atrodas deniņu kaula piramīdā starp ārējo un iekšējo ausi. Tās lielāko daļu veido bungdobums (cavum tympani) - neliels (apmēram 1 cm3) neregulāras formas dobums. Tā ārējā siena - bungplēvite vērsta pret ārējo auss eju. Pretējā - iekšējā sienā, kas vērsta pret iekšējo ausi, ir 2 atveres - lodziņi: apaļš gliemeža lodziņš, ko sedz plāna membrāna, un ovāls priekštelpas lodziņš, kurā iestiprināts kāpslītis - viens no dzirdes kauliņiem. Pavisam bungdobumā ir 3 dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis (vismazākie kauli cilvēka organismā). Savienoti ar locītavām, tie veido nepārtrauktu kaulu ķēdīti. Bungdobumā ir arī 2 mazi muskuļi: bungplēvītes stiepējmuskulis, kas iestiepj bungplēvīti stipru svārstību laikā, un kāpslīša muskulis, kas ierobežo kāpslīša kustības priekštelpas lodziņā. Mugurpusē bungdobums savienojas ar gaisu saturošiem aizauss paugura dobumiem, bet priekšpusē no tā iznāk apmēram 35-40 mm garš dzirdes (Eistahija) kanāls un iet uz rīkles dobuma augšdaļu (aizdeguni). Katras rīšanas kustības momentā pa to no aizdegunes uz bungdobumu plūst gaiss, tāpēc gaisa spiediens vidusausī vienmēr (normāli) ir vienāds ar apkārtējā gaisa spiedienu. Ja spiediena līdzsvars traucēts (piem., vidusausī ir strutas), bungplēvītes svārstības nav iespējamas un dzirdes asums mazinās. Dzirdes kanālu un bungdobumu klāj gļotāda, kas pāriet aizdegunes gļotādā. Ar to izskaidrojams vidusauss iekaisums kā iesnu komplikācija. Sevišķi bieži tas novērojams zīdaiņiem un maziem bērniem, jo tiem dzirdes kanāls un deguna ejas vēl ļoti īsas.

Iekšējā auss (a. interna), tāpat kā vidusauss, atrodas deniņu kaula piramīdā. Iekšējo ausi veido 2 labirinti: kaula un plēves labirints. Kaula labirints ietver plēves labirintu, kam tikai daļēji līdzīga konfigurācija, Starp abiem labirintiem ir neliela sprauga, kas pildīta ar limfai līdzīgu šķidrumu - perilimfu. Arī plēves labirinta dobumā atrodas šķidrums- endolimfa. Kaula labirintam ir 3 daļas: priekštelpa, gliemezis un 3 pusloka kanāli. Priekštelpa (vesti-bulum) atrodas centrā. Tai priekšpusē atrodas gliemezis - spirālveidā izliekts, galā noslēgts kaula kanāls, kas veido 2 3/4 apgriezienus ap kaula asi. Uz mugurpusi no priekštelpas atrodas 3 savstarpēji perpendikulāri kanāli (1 horizontāls un 2 vertikāli). Plēves labirints veido priekštelpā 2 savienotus maisiņus. Priekšējais no tiem savienojas ar gliemeža vadu, bet mugurējais - ar pusloka kanāliem. Gliemeža vads šķērsgriezumā ir trīsstūrains. Vienu tā sienu - pamatmembrānu veido apmēram 24 000 dažāda garuma tievu, stipri izstieptu šķiedru, kas sākas pie gliemeža pamatnes un pakāpeniski pagarinās virzienā uz tā galotni. Uz pamatmembrānas atrodas ļoti sarežģīts dzirdes analizatora uztvērējaparāts - spirālais (Kortija) orgāns.

Skaņas svārstības pa dzirdes kauliņu ķēdīti tiek pārvadītas no bungplēvītes uz priekštelpas lodziņu, bet no tā - uz perilimfu un endolimfu, kas sāk svārstīties ar tādu pašu frekvenci. Tālāk rezonanses rezultātā sāk vibrēt noteikta garuma pamatmembrānas šķiedras (jo augstāka skaņa, jo īsākas šķiedras rezonē), turklāt svārstību amplitūda ir atkarīga no skaņas stipruma (stiprākai skaņai ir lielāka amplitūda).