Aukstums bez riska: kā baudīt ziemu, nekaitējot veselībai
Ziemu var ne tikai pārdzīvot, bet patiesi izbaudīt! Tā sniedz iespēju kustēties vairāk, pavadīt kvalitatīvu laiku ar ģimeni un draugiem, kā arī vairot labsajūtu, palīdzot citiem, piemēram, notīrot sniegu kaimiņam vai vientuļam senioram. Šādas aktivitātes ne tikai uzlabo garastāvokli, bet arī stiprina organismu, piepildot to ar gandarījumu par paveikto. Taču, no medicīnas puses raugoties, ziemas priekiem ir arī otra puse – aukstums. Lai izvairītos no saaukstēšanās un jo īpaši no apsaldējumiem, svarīgi būt modriem un saudzēt savu veselību, jo pat šķietami nevainīgs aukstums var atstāt nopietnas sekas. Tam noderēs “Veselības centru apvienības” neiroloģes Daces Bērziņas un “Mēness aptiekas” farmaceites Jutas Namsones padomi.
Autors: Shutterstock.com
Aukstums bērniem ir bīstamāks nekā pieaugušajiem
Ja pieaugušie labāk pielāgojas gaisa temperatūras svārstībām, paši izvēlas atbilstošu apģērbu, apavus, tad par vajadzību atbilstoši saģērbties jāatgādina bērniem un pusaudžiem. Staigāšana bez cepures un šalles var ierosināt spēcīgas galvassāpes u.c. diskomfortu raisošus simptomus un slimības. Mazākiem bērniem rūpīgi jāizvēlas siltas virsdrēbes, cepure un cimdi, kā arī brīvi, ne cieši apavi, lai pasargātu no apsaldējumiem. Tāpat vajadzētu aplikt šalli, lai bērna seja un lūpas nekļūtu sausas un sakairinātas. Pirms došanās ārā ieteicams lietot barojošu un aizsargājošu lūpu balzamu, turklāt gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Daudzi vecāki par saules aizsarglīdzekļu lietošanu ziemā pat neiedomājas. Saule spīd visu gadu, turklāt sniegs atstaro UV starus, tāpēc āra aktivitātēs, piemēram, braucot ar kamanām un slēpojot, bērna āda tiek pakļauta pastiprinātam UV starojumam.
Kakla zona – pirmā aizsardzības līnija
Ziemā galvas segas izvēle nav tikai stila jautājums. Cilvēki ar īpaši bieziem matiem var atļauties plānāku cepuri, taču lielākajai daļai galva ir rūpīgi jāsargā no atdzišanas. Savukārt kakls un spranda ir jutīgās zonas, kuras aukstumā jāpasargā pilnīgi ikvienam. Šalle šeit pilda būtisku medicīnisku funkciju – tā ne tikai sasilda sprandu, bet arī aizsargā balseni un kakla priekšējā daļā esošos limfmezglus jeb mandeles.
Mandeles darbojas kā organisma pirmā aizsardzības līnija – tās ir kā “kontrolpunkts”, kur sākas imūnā atbilde, saskaroties ar vīrusiem vai baktērijām. Ja kakla zona ir atsegta un pakļauta aukstumam, tajā palēninās asinsrite, līdz ar to samazinās arī limfocītu – imunitātes galveno cīnītāju – kustība. Tieši limfocīti ir pirmie, kas iesaistās cīņā ar infekcijas ierosinātājiem, tāpēc kakla siltums ziemā ir nevis komforta, bet veselības jautājums.
Autors: Shutterstock.com
Pēdas operatīvi signalizē, ka sākusies salšana
Ja ir ļoti auksts un vējains, mazāku bērnu pastaigas laiku būtu vēlams ierobežot. Pieaugušie aukstumu pacieš labāk, bet jāraugās, vai un cik ļoti salst atsevišķas ķermeņa daļas. Piemēram, pēdu salšana ir viena no ķermeņa reakcijām uz zemu temperatūru.
Izkustēšanās var būt viens no veidiem, kā sasildīt ķermeni un palīdzēt asins cirkulācijai pēdās. Vēlams gan būtu katru dienu 30 minūtes vai stundu veikt fiziskās aktivitātes, kas ne tikai uzlabo pašsajūtu, bet uztur asinsvadu tonusu un asins cirkulāciju. Ja salst kājas, svarīgi ir valkāt siltas un labi piegulošas zeķes. Jāraugās, lai tās būtu iespējami dabīgāka materiāla – vilnas, kokvilnas, kas labāk notur siltumu.
Ja pēdas kļūst aukstas, stīvas vai nejutīgas, tas ir skaidrs signāls, ka ķermenis jau ir nonācis stresa režīmā un tam nepieciešama siltuma aizsardzība.
Viens no ātrākajiem veidiem, kā atbrīvoties no aukstām pēdām, ir iemērkt tās siltā vannā. Kad ķermenis nonāk vēsumā, ekstremitāšu, piemēram, roku un pēdu asinsvadi sašaurinās, līdz ar to samazinās asins plūsma šajās zonās, palīdzot saglabāt siltumu dzīvībai īpaši svarīgās ķermeņa daļās.
“Tikmēr arī mājās ir pieejami vairāki līdzekļi, kas varētu palīdzēt sasildīt kāju pēdas un mazināt salšanas radīto diskomfortu, piemēram, kā kustības, zeķes un čības, kāju vanniņas, masāža, termofors vai sildoši augu līdzekļi. Ekstremitātes atrodas vistālāk no dzīvībai svarīgiem orgāniem, tātad tieši asinsrites samazināšana ekstremitātēs ļauj saglabāt siltumu un asins plūsmu dzīvībai nozīmīgākās ķermeņa daļās. Laika gaitā šī samazinātā asins plūsma var izraisīt skābekļa līmeņa zudumu audos, kā rezultātā tie var iegūt zilganu krāsu. Ja šādi simptomi ir īslaicīgi, tie parasti nav nopietni, un sasildoties viss ķermenis atgriežas normālā stāvoklī,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone. Viņa uzsver, ka sadarbība ar ārstu, lai diagnosticētu kāju pēdu salšanas cēloni, ir labākais ceļš uz šī simptoma novēršanu.
“Ik pa laikam aukstas kājas ir pilnīgi normāla parādība. Savukārt pastāvīgi nosalušu kāju simptoms noteikti ir jāapspriež ar ārstu. Ārstējot pamatcēloni, pēdām vajadzētu atgūt normālu temperatūru. Tikmēr, veicot tūlītējas darbības, piemēram, valkājot siltas zeķes, kājas var ātri sasildīt,” atgādina “Veselības centru apvienības” neiroloģe Dace Bērziņa.
