Audiologs: Skaļums viedierīču austiņās ir risks dzirdes veselībai

Pēdējos gados cilvēki pievērš vairāk uzmanības veselībai, tostarp, dzirdes veselībai. Ražotnēs vai celtniecībā tiek lietotas trokšņus slāpējošas austiņas. Tomēr citādi ir izklaidēs, kad daudzi kļūst nevērīgi pret savu dzirdi, un izaicinājums ir stiprāks skaļums viedierīču austiņās ikdienā, skaidro “OC Vision” audiologs Nauris Veits.

Protams, arī darbos ne vienmēr un ne visur ausis tiek pasargātas, un ne katrā ražotnē vai būvobjektā strādnieki lieto trokšņus slāpējošās austiņas. Taču par dzirdes veselību der parūpēties arī skaļos koncertos, bet tāda kā laikmeta tendence ir viedierīču austiņas, kurās pārāk liels skaļums var nopietni kaitēt dzirdei, intervijā brīdina audiologs.

Kādos gadījumos, cik bieži, un kam ir nepieciešama dzirdes pārbaude, un kur parasti to veikt?

Dzirdes pārbaude kļūst vairāk aktuāla cilvēkiem ap 50 gadu vecumu un vecākiem. Dzīves gaitā mūsu dzirdes orgāns ir cietis no vides ietekmes – citiem vairāk, citiem mazāk, un tas ir normāls process. Iespējams, kāds ir strādājis ar trokšņainām ierīcēm. Un pēc 50 gadiem ir tas brīdis, kad tiešām ir jāpaskatās, vai dzirdam labi, un vai rodas kādas grūtības. Otra grupa audiologu uzmanības lokā ir bērni – īpaši līdz skolas vecumam. Tas ir laiks, kad galvaskausa un deguna anatomija bērniem ir nedaudz citādāka nekā pieaugušajiem, un pastāv riski, ka var rasties problēmas. Tas ir tad, kad vecāki pamana, ka bērns viņus nedzird, kad rodas problēmas ar valodas attīstību un tamlīdzīgi. Tāpēc arī šajā vecumā būtu jāpievērš lielāka uzmanība, bet pārējās vecuma grupās ar problēmām sastopamies retāk. Tad pārbaudām dzirdi pēc nepieciešamības. Ar dzirdi gan ir tāda specifika, ka ļoti veiksmīgi mēs varam dzīvot ilgstoši ar izteiktām dzirdes problēmām, pašiem to nemaz nepamanot. Tāpēc, ja reizēm šķiet, ka kaut kas pamainījies, droši nākam uz dzirdes pārbaudi. Ir patīkami cilvēkam teikt, ka viss ir kārtībā, bet labāk ir par to pārliecināties. Pēc paša pieredzes varu teikt, ka ir bijuši gados jauni pacienti, kam ir tikai aizdomas, ka varbūt nedaudz sliktāk dzird, tomēr izrādās, ka ir krietni lielākas un nopietnākas problēmas.

Vai mēs instinktīvi pielāgojamies? Piemēram, ja cilvēkam pasliktinās dzirde, viņš sāk skaļāk runāt, izvēlas skaļāku skaņu ierīcēs…

 Tā arī notiek, mēs tiešām pielāgojamies. Un regulāri nākas sastapties ar to, ka cilvēks saka, – man jau viss ir kārtībā, es visu labi dzirdu. Labs indikators ir tad, kad kāds atnāk līdzi šim cilvēkam, un mēs uzprasām otram, vai tiešām pārbaudāmais nācējs dzird labi. Otrs saka, – patiesībā nē, televizors ir skaļāk. Apkārtējie tiešām var pateikt, ka kaut kas ir izmainījies. Jo smadzenes mums ir elastīgas, un mēs pielāgojamies dzirdes izmaiņām diezgan labi.

Kādas ir tagadnei raksturīgās problēmas, tendences vai pārmaiņas, kam vajadzētu pievērst uzmanību?

Dzirdes veselības lielā problēma vienmēr ir trokšņi, un šajā ziņā daudzus gadus mums bijusi vāja darba drošība. Pēdējā laikā, protams, ir labāk, jo arī ielu remontdarbos ir patīkami pamanīt, ka ir aizsargbrilles un ir dzirdes aizsardzība. Bet, es domāju, vēl kādu laiciņu mēs redzēsim, ka cilvēki nāk ar trokšņu radītiem dzirdes bojājumiem. Savukārt gados jaunākai sabiedrības daļai šī darba drošības problēma varbūt vairs nebūs tik aktuāla, taču, lecot nākotnē pa kādiem 30 gadiem, iespējams, mēs redzēsim visus, kuri ir nēsājuši mūzikas austiņas, kuras var uzgriezt ļoti skaļi arī tad, ja apkārtējie to nedzird. Un, klausoties mūziku ilgstoši skaļi, arī ir iespējams sabojāt dzirdi. Protams, tam mēs neredzam rezultātu tagad un uzreiz, bet mēs to parasti redzam pēc daudziem – desmit divdesmit – gadiem. Iespējams, tās būs nākotnes tendences, taču censties izvairīties no šīm problēmām vajadzētu tieši tagad un pastāvīgi.

Darbi ražotnēs, būvlaukumos ir viens, bet otrs – koncerti ar ievērojamu skaņas jaudu. Vai par sevi jāpadomā arī, piemēram, skaņu tehniķiem vai gaismotājiem, un, protams, arī publikai?

Noteikti jā! Trokšņi bojā dzirdi. Protams, tas atkarīgs arī no tā, cik skaļš ir tas koncerts. Un reizēm, ja sanāk būt pašā priekšā, ir tik skaļi, ka patiesībā pietiek pat ar vienu reizi, lai kaut kādā noteiktā frekvencē sabojātu dzirdi neatgriezeniski. Protams, ja regulāri un ilgstoši iet uz koncertiem un ja īpaši patīk stāvēt priekšā, tad ir jāpadomā par dzirdes aizsardzību. Mūsdienās tam ir daudz un dažādi varianti, piemēram, universālie ausu ieliktnīši līdz pat individuāli veidotai dzirdes aizsardzībai.

Ir dzirdēts ieteikums turēt vaļā muti, ja nonāc lielā troksnī… Tas ir mīts vai tas tomēr darbojas?

Jā un nē. Teorētiski tas var palīdzēt tad, kad ir pēkšņas spēcīgas skaņas, piemēram, kāds sprādziens. Tad spiediens izlīdzināsies varbūt veiksmīgāk. Tas attiecas uz ekstremāliem gadījumiem, bet praktiskajā ikdienā un tās realitātē – nē, tas nedarbosies. Ja kāds kaut ko griež vai zāģē, tad vajag dzirdes aizsardzību. Vai tās ir austiņas vai auss aizbāžņi, bet atvērta mute tad nelīdzēs. Var mēģināt ar rokām aizspiest ausis, bet arī tas nav tik efektīvi.

Kad būtu jādodas pie otolaringologa jeb LOR ārsta un kādos gadījumos var palīdzēt audiologs?

Tās ir atšķirīgas profesijas, otolaringologs jeb tā saucamais ausu ārsts vairāk nodarbojas ar ārstēšanu, savukārt audiologa darbs,      ir vairāk tehnisks – pārbaudīt dzirdi un skatīties, kādi ir risinājumi. Jebkurā gadījumā var sākt ar audiologu, jo reizēm varbūt ir grūtāk tikt pie LOR. Ja mēs redzam, ka ir nopietnāka problēma, tad mēs klientu sūtām pie atbilstošā speciālista. Savukārt uzreiz pie LOR jeb otolaringologa būtu jādodas tad, ja ir, piemēram, nepārejošas ausu sāpes, aizdomas par ausu infekciju. Uzreiz pie ausu ārsta – arī tad, ja gadījies kas akūts, piemēram, traumas vai kaut kas ir iesprūdis ausī, un paši ārā neko nevelkam. Tad jau ir cita kompetence. Akūtā situācijā LOR ir primārais speciālists, bet saistībā ar dzirdes kvalitāti labāk atnākt pie audiologa.

Vai audiologs ir tas, kurš palīdz izvēlēties dzirdes aparātus vai, piemēram, tos pārbauda?

Jā, tā ir audiologa būtība. Standarta gadījumos, kur ir dzirdes zudums tāpēc, ka dzirdes orgāns ir nolietojies, izārstēt neko nevar, un dzirdes aparāts ir labākais risinājums. Ar to mēs arī strādājam un piemeklējam labāko risinājumu, palīdzam šajā procesā. Tas nav tikai tā –  iedod dzirdes aparātu, un mēs šo cilvēku vairs neredzam. Mēs ar cilvēku strādājam ilgstoši, būtībā visu dzirdes aparāta lietošanas laiku. Cilvēkam nepieciešams iemācīties atkal pareizi dzirdēt, lietot aparātu, veikt tehniskās lietas, ja kaut kas nefunkcionē labi. Mēs visu salabojam. Dzirdes aparāti mūsdienās ir pieejami ļoti gudri, un mēs visu pārprogrammējam, pielāgojam un pieregulējam, ja ir nepieciešams. Tehniskā puse ir audioloģijas būtība, LOR nodarbojas ar ārstēšanu.

Kāda vispār ir saistība optikām ar dzirdes pārbaudi?

Pašai dzirdei ar redzi nav tiešas saiknes, bet Latvijā savā ziņā tā ir inovācija. Citviet tā pierādījusi sevi kā ērta un izdevīga savienība, kur ir gan optika, gan dzirdes aparāti, gan optometrists, gan audiologs. Klientiem tā ir viena pieturvieta, kurā atrisina vairākas problēmas. Un lielākā daļa pacientu, ko mēs redzam, ir vecāka gadu gājuma ļaudis. Arī mūsu kaimiņiem lietuviešiem šāda kombinācija jau vairākus gadus strādā ļoti veiksmīgi.

Tātad dzirdes aparātam var aizmirst garās pieraksta rindas poliklīnikās?

Tieši tā, un, piemēram, “Vision Express” optikā Brīvības ielā 90, Rīgā pie audiologa var tikt, vienkārši ienākot pie mums. Internetā ir pieejama mūsu mājaslapa dzirdesparbaude.lv. Tas ir jaunums Latvijā, bet citās valstīs jau ap 2000.gadu ieviesa praksi, ka audiologs darbojas un pieņem cilvēkus optikā, tā teikt, redzes un dzirdes vajadzības apvienojot vienā punktā. Praksē jau esam pārliecinājušies, ka cilvēki bieži un labprāt nāk pie audiologa arī optikā.