medicine.lv skaitļos

Lietotāji online393
Aktīvie uzņēmumi12816
Nozares raksti1640
Ekspertu atbildes21477
Audiologs: Skaļums viedierīču austiņās ir risks dzirdes veselībai : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Audiologs: Skaļums viedierīču austiņās ir risks dzirdes veselībai

Freepik.com/ freepik
Foto: Freepik.com/ freepik

Pēdējos gados cilvēki pievērš vairāk uzmanības veselībai, tostarp, dzirdes veselībai. Ražotnēs vai celtniecībā tiek lietotas trokšņus slāpējošas austiņas. Tomēr citādi ir izklaidēs, kad daudzi kļūst nevērīgi pret savu dzirdi, un izaicinājums ir stiprāks skaļums viedierīču austiņās ikdienā, skaidro “OC Vision” audiologs Nauris Veits.

Protams, arī darbos ne vienmēr un ne visur ausis tiek pasargātas, un ne katrā ražotnē vai būvobjektā strādnieki lieto trokšņus slāpējošās austiņas. Taču par dzirdes veselību der parūpēties arī skaļos koncertos, bet tāda kā laikmeta tendence ir viedierīču austiņas, kurās pārāk liels skaļums var nopietni kaitēt dzirdei, intervijā brīdina audiologs.

Kādos gadījumos, cik bieži, un kam ir nepieciešama dzirdes pārbaude, un kur parasti to veikt?

Dzirdes pārbaude kļūst vairāk aktuāla cilvēkiem ap 50 gadu vecumu un vecākiem. Dzīves gaitā mūsu dzirdes orgāns ir cietis no vides ietekmes – citiem vairāk, citiem mazāk, un tas ir normāls process. Iespējams, kāds ir strādājis ar trokšņainām ierīcēm. Un pēc 50 gadiem ir tas brīdis, kad tiešām ir jāpaskatās, vai dzirdam labi, un vai rodas kādas grūtības. Otra grupa audiologu uzmanības lokā ir bērni – īpaši līdz skolas vecumam. Tas ir laiks, kad galvaskausa un deguna anatomija bērniem ir nedaudz citādāka nekā pieaugušajiem, un pastāv riski, ka var rasties problēmas. Tas ir tad, kad vecāki pamana, ka bērns viņus nedzird, kad rodas problēmas ar valodas attīstību un tamlīdzīgi. Tāpēc arī šajā vecumā būtu jāpievērš lielāka uzmanība, bet pārējās vecuma grupās ar problēmām sastopamies retāk. Tad pārbaudām dzirdi pēc nepieciešamības. Ar dzirdi gan ir tāda specifika, ka ļoti veiksmīgi mēs varam dzīvot ilgstoši ar izteiktām dzirdes problēmām, pašiem to nemaz nepamanot. Tāpēc, ja reizēm šķiet, ka kaut kas pamainījies, droši nākam uz dzirdes pārbaudi. Ir patīkami cilvēkam teikt, ka viss ir kārtībā, bet labāk ir par to pārliecināties. Pēc paša pieredzes varu teikt, ka ir bijuši gados jauni pacienti, kam ir tikai aizdomas, ka varbūt nedaudz sliktāk dzird, tomēr izrādās, ka ir krietni lielākas un nopietnākas problēmas.

Vai mēs instinktīvi pielāgojamies? Piemēram, ja cilvēkam pasliktinās dzirde, viņš sāk skaļāk runāt, izvēlas skaļāku skaņu ierīcēs…

 Tā arī notiek, mēs tiešām pielāgojamies. Un regulāri nākas sastapties ar to, ka cilvēks saka, – man jau viss ir kārtībā, es visu labi dzirdu. Labs indikators ir tad, kad kāds atnāk līdzi šim cilvēkam, un mēs uzprasām otram, vai tiešām pārbaudāmais nācējs dzird labi. Otrs saka, – patiesībā nē, televizors ir skaļāk. Apkārtējie tiešām var pateikt, ka kaut kas ir izmainījies. Jo smadzenes mums ir elastīgas, un mēs pielāgojamies dzirdes izmaiņām diezgan labi.

Kādas ir tagadnei raksturīgās problēmas, tendences vai pārmaiņas, kam vajadzētu pievērst uzmanību?

Banner 280x280

Dzirdes veselības lielā problēma vienmēr ir trokšņi, un šajā ziņā daudzus gadus mums bijusi vāja darba drošība. Pēdējā laikā, protams, ir labāk, jo arī ielu remontdarbos ir patīkami pamanīt, ka ir aizsargbrilles un ir dzirdes aizsardzība. Bet, es domāju, vēl kādu laiciņu mēs redzēsim, ka cilvēki nāk ar trokšņu radītiem dzirdes bojājumiem. Savukārt gados jaunākai sabiedrības daļai šī darba drošības problēma varbūt vairs nebūs tik aktuāla, taču, lecot nākotnē pa kādiem 30 gadiem, iespējams, mēs redzēsim visus, kuri ir nēsājuši mūzikas austiņas, kuras var uzgriezt ļoti skaļi arī tad, ja apkārtējie to nedzird. Un, klausoties mūziku ilgstoši skaļi, arī ir iespējams sabojāt dzirdi. Protams, tam mēs neredzam rezultātu tagad un uzreiz, bet mēs to parasti redzam pēc daudziem – desmit divdesmit – gadiem. Iespējams, tās būs nākotnes tendences, taču censties izvairīties no šīm problēmām vajadzētu tieši tagad un pastāvīgi.

Darbi ražotnēs, būvlaukumos ir viens, bet otrs – koncerti ar ievērojamu skaņas jaudu. Vai par sevi jāpadomā arī, piemēram, skaņu tehniķiem vai gaismotājiem, un, protams, arī publikai?

Noteikti jā! Trokšņi bojā dzirdi. Protams, tas atkarīgs arī no tā, cik skaļš ir tas koncerts. Un reizēm, ja sanāk būt pašā priekšā, ir tik skaļi, ka patiesībā pietiek pat ar vienu reizi, lai kaut kādā noteiktā frekvencē sabojātu dzirdi neatgriezeniski. Protams, ja regulāri un ilgstoši iet uz koncertiem un ja īpaši patīk stāvēt priekšā, tad ir jāpadomā par dzirdes aizsardzību. Mūsdienās tam ir daudz un dažādi varianti, piemēram, universālie ausu ieliktnīši līdz pat individuāli veidotai dzirdes aizsardzībai.

Ir dzirdēts ieteikums turēt vaļā muti, ja nonāc lielā troksnī… Tas ir mīts vai tas tomēr darbojas?

Jā un nē. Teorētiski tas var palīdzēt tad, kad ir pēkšņas spēcīgas skaņas, piemēram, kāds sprādziens. Tad spiediens izlīdzināsies varbūt veiksmīgāk. Tas attiecas uz ekstremāliem gadījumiem, bet praktiskajā ikdienā un tās realitātē – nē, tas nedarbosies. Ja kāds kaut ko griež vai zāģē, tad vajag dzirdes aizsardzību. Vai tās ir austiņas vai auss aizbāžņi, bet atvērta mute tad nelīdzēs. Var mēģināt ar rokām aizspiest ausis, bet arī tas nav tik efektīvi.

Kad būtu jādodas pie otolaringologa jeb LOR ārsta un kādos gadījumos var palīdzēt audiologs?

Tās ir atšķirīgas profesijas, otolaringologs jeb tā saucamais ausu ārsts vairāk nodarbojas ar ārstēšanu, savukārt audiologa darbs,      ir vairāk tehnisks – pārbaudīt dzirdi un skatīties, kādi ir risinājumi. Jebkurā gadījumā var sākt ar audiologu, jo reizēm varbūt ir grūtāk tikt pie LOR. Ja mēs redzam, ka ir nopietnāka problēma, tad mēs klientu sūtām pie atbilstošā speciālista. Savukārt uzreiz pie LOR jeb otolaringologa būtu jādodas tad, ja ir, piemēram, nepārejošas ausu sāpes, aizdomas par ausu infekciju. Uzreiz pie ausu ārsta – arī tad, ja gadījies kas akūts, piemēram, traumas vai kaut kas ir iesprūdis ausī, un paši ārā neko nevelkam. Tad jau ir cita kompetence. Akūtā situācijā LOR ir primārais speciālists, bet saistībā ar dzirdes kvalitāti labāk atnākt pie audiologa.

Vai audiologs ir tas, kurš palīdz izvēlēties dzirdes aparātus vai, piemēram, tos pārbauda?

Jā, tā ir audiologa būtība. Standarta gadījumos, kur ir dzirdes zudums tāpēc, ka dzirdes orgāns ir nolietojies, izārstēt neko nevar, un dzirdes aparāts ir labākais risinājums. Ar to mēs arī strādājam un piemeklējam labāko risinājumu, palīdzam šajā procesā. Tas nav tikai tā –  iedod dzirdes aparātu, un mēs šo cilvēku vairs neredzam. Mēs ar cilvēku strādājam ilgstoši, būtībā visu dzirdes aparāta lietošanas laiku. Cilvēkam nepieciešams iemācīties atkal pareizi dzirdēt, lietot aparātu, veikt tehniskās lietas, ja kaut kas nefunkcionē labi. Mēs visu salabojam. Dzirdes aparāti mūsdienās ir pieejami ļoti gudri, un mēs visu pārprogrammējam, pielāgojam un pieregulējam, ja ir nepieciešams. Tehniskā puse ir audioloģijas būtība, LOR nodarbojas ar ārstēšanu.

Kāda vispār ir saistība optikām ar dzirdes pārbaudi?

Pašai dzirdei ar redzi nav tiešas saiknes, bet Latvijā savā ziņā tā ir inovācija. Citviet tā pierādījusi sevi kā ērta un izdevīga savienība, kur ir gan optika, gan dzirdes aparāti, gan optometrists, gan audiologs. Klientiem tā ir viena pieturvieta, kurā atrisina vairākas problēmas. Un lielākā daļa pacientu, ko mēs redzam, ir vecāka gadu gājuma ļaudis. Arī mūsu kaimiņiem lietuviešiem šāda kombinācija jau vairākus gadus strādā ļoti veiksmīgi.

Tātad dzirdes aparātam var aizmirst garās pieraksta rindas poliklīnikās?

Tieši tā, un, piemēram, “Vision Express” optikā Brīvības ielā 90, Rīgā pie audiologa var tikt, vienkārši ienākot pie mums. Internetā ir pieejama mūsu mājaslapa dzirdesparbaude.lv. Tas ir jaunums Latvijā, bet citās valstīs jau ap 2000.gadu ieviesa praksi, ka audiologs darbojas un pieņem cilvēkus optikā, tā teikt, redzes un dzirdes vajadzības apvienojot vienā punktā. Praksē jau esam pārliecinājušies, ka cilvēki bieži un labprāt nāk pie audiologa arī optikā.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Jaunības eliksīrs: kompleksa atjaunošanas programma GESR klīnikā

Jaunības eliksīrs: kompleksa atjaunošanas programma GESR klīnikā

Mūsdienu pasaulē rūpes par izskatu un veselību iegūst aizvien lielāku nozīmi, un katra sieviete cenšas pēc iespējas ilgāk saglabāt jaunību un skaistumu. Uzziniet, kā atgūt jaunību un pašpārliecību ar progresīvu pārveidošanās tehnoloģiju palīdzību estētiskās medicīnas un skaistumkopšanas klīnikā GESR!

Baudi svaigu maltīti, gatavojot retāk!

Baudi svaigu maltīti, gatavojot retāk!

Glabājot pārtikas produktus vakuumā, produkti ilgāk ir svaigi, saglabājot savu smaržu un uzturvērtību. Iespēja ilgāk saglabāt svaigus pārtikas produktus ļaus jums retāk apmeklēt veikalu un iegādāties lielāku daudzumu produktu, ieekonomējot gan jūsu laiku, gan finanses. Kas ir VacSy®, un kādas ir VacSy® vakuuma pārtikas uzglabāšanas sistēmas priekšrocības?

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Bioptron gaisma cīņā pret novecošanos

Ādas izskatu ietekmē mūsu dzīvesveids, ēšanas paradumi, veselības stāvoklis, kaitīgie ieradumi, ģenētika un daudzi citi faktori. Labā ziņa – ikviena no mums var parūpēties par savu sejas ādu un aizkavēt ādas novecošanos – uzziniet vairāk par gaismas terapiju ar Bioptron!

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: Pēdu krēms “Urea 20” sausu pēdu ādas kopšanai

Testa rezultāti: Pēdu krēms “Urea 20” sausu pēdu ādas kopšanai

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Gusto” piedāvāja testēt pēdu krēmu “Urea 20” sausai pēdu ādai.

Testa rezultāti: "Dr. Leopolds" krēms AMICOS un gels "KERELAST 30+" sausas un sabiezējušas ādas kopšanai

Testa rezultāti:

Jūnijā Medicine.lv sadarbībā ar "Dr. Leopolds" piedāvāja testēt komplektu - krēmu "Amicos" sausai un sabiezējušai ādai un KERELAST 30+" gēlu sabiezējušas ādas un nagu kopšanai.

Testa rezultāti: Aknu sargs

Testa rezultāti: Aknu sargs

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA “Fito preparāti” piedāvāja izmēģināt dabīgu produktu aknu darbības veicināšanai.

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Testa rezultāti: ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Maijā Medicine.lv sadarbībā ar zīmolu everlab® piedāvāja testēt ho-fi® original Na+ hlorofilīnu organisma restartam.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Jelgavas poliklīnika nodrošina pieejamus un kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus diagnosticēšanā, slimību ārstēšanā, rehabilitācijā, slimību novēršanā un profilaktisku pasākumu veikšanā.

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgu komanda jau kopš kara sākuma Ukrainā sniegusi nenovērtējamu palīdzību, glābjot karā ievainotos cilvēkus. Latvijas mikroķirurgi - Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris - nenogurstoši "labo" ievainotos cilvēkus.