Atliekot veselības pakalpojumu dalīšanu grozos, palīdzības sniegšanai neapdrošinātajiem vajadzēs papildu vismaz miljonu eiro
Rīga, 9.janv., LETA. Atliekot veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, pilnajā grozā paredzētās ambulatorās palīdzības sniegšanai personām, kuras nav samaksājušas sociālo nodokli, vajadzēs papildu 1 līdz 2 miljonus eiro, sarunā ar žurnālistiem pieļāva veselības ministre Anda Čakša (ZZS).
Ministre norādīja, ka precīzas izmaksas vēl būs jāaprēķina Nacionālajam veselības dienestam (NVD).
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu līdz vasarai atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos. Čakša balsojumā par šo jautājumu atturējās. Pēc tam notikušajā vēl vienā balsojumā politiķe atbalstīja priekšlikumu par trīs mēnešu parejas periodu sešu mēnešu vietā, taču šis priekšlikums neguva vairākuma atbalstu.
Pirms lēmuma pieņemšanas veselības ministrijas padomniece e-veselības projekta jautājumos Ilze Āboliņa vērsa uzmanību, ka nav pārliecības, ka februārī, sākot izmantot sistēmu, neradīsies problēmas ar informāciju kādā no 26 datu bāzēm, ar kurām sistēma ir jāsavieto. Par šīm datu bāzēm atbildīgas ir citas valsts institūcijas un, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, nevar garantēt, ka šajās datu bāzēs visa informācija būs atbilstošā kvalitātē, skaidroja Āboliņa.
Komisijā atbalstītais priekšlikums paredz jaunās kārtības darbību atlikt līdz 1.jūlijam, taču komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) žurnālistiem skaidroja, ka rosinās vēl precizēt atlikšanas datumu, nosakot to līdz 1.jūnijam. Komisijai vēl būs jābalso par attiecīgu likuma grozījumu redakciju virzīšanu skatīšanai Saeimā.
Kā ziņots, no šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.
Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) iepriekš norādījusi, ka jauno kārtību varētu pielietot no februāra pēc IT problēmu novēršanas.
Skride iepriekš skaidroja, ka jaunās kārtības darbības atlikšana līdz vasarai tiks rosināta, jo nav salāgotas nepieciešamās IT sistēmas. Tāpat joprojām neesot zināms precīzs cilvēku skaits, kas paliek ārpus pilnā pakalpojumu groza.
Atlikt grozu dalījumu ieviešanu aicināja arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, kura pirmdienas sēdē cita starpā norādīja uz trešās grupas invalīdiem, kuri uzreiz nav iekļauti no sociālā nodokļa maksājuma atbrīvoto personu sarakstā.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
