ATLĒTISKĀ VINGROŠANA
fizisku vingrinājumu sistēma, kurā izmanto svarstieni, hanteles, espanderu u.c. speciālus rīkus muskuļu masas un spēka palielināšanai, kā arī harmoniskai ķermeņa attīstīšanai. Ārzemēs atlētisko vingrošanu sauc par kultūrismu. Tas ir īpaši izplatīts ASV, Anglijā, Francijā, un tā mērķis ir muskuļu masas palielināšana. Atlētiskās vingrošanas vingrinājumi var būt dinamiski (smaguma pārvietošana), kad mainās muskuļšķiedru garums, un izometriski (smaguma noturēšana, cilvēkam atrodoties dažādās pozās bez kustībām), kad muskuļu sasprindzinājums, šķiedru garumam nemainoties, ir maksimāls, bet īslaicīgs.
Atlētiskā vingrošana labvēlīgi ietekmē muskuļus, kā arī kaulus un to savienojumus (locītavas, saites, skrimšļus). Muguras un kāju muskuļu nostiprināšanai ir svarīga nozīme mugurkaula slimību profilaksē. Tomēr daudzi atlētiskās vingrošanas vingrinājumi, piem., smaguma celšana, apgrūtina elpošanas un asinsrites orgānu darbību, jo saistīti ar lielu sasprindzinājumu, kā arī paaugstina spiedienu krūšu dobumā.
Atlētiskā vingrošana ietekmē labvēlīgi cilvēka fizisko stāvokli tikai tad, ja slodzes apjoms un intensitāte ir mērena. Sistemātiskas nodarbības atlētiskājā vingrošanā var sākt 14-15 g. vecumā, iepriekš konsultējoties ar ārstu. Iesācējam jāizvēlas tāda slodze, lai katru vingrinājumu varētu veikt 8-10 reizes. Muskuļu absolūtā spēka palielināšanai jālieto vingrinājumi ar vismaz 90% maksimālā spēka, attiecīgi samazinot atkārtojumu skaitu. Vingrinājumi jāveic ar lielu amplitūdu, ritmiski, vidējā tempā, simetriski noslogojot abas ķermeņa puses. Pēc katras vingrinājumu sērijas nepieciešama 1-2 minūtes ilga atpūta, kuras laikā jāatslābina visi muskuļi. Sākumā ieteicamas nodarbības 3 reizes nedēļā, vēlāk - katru dienu. Nodarbību ilgumu pakāpeniski pagarina no 20 minūtēm līdz 40-60 minūtēm.
