Atklātā vēstulē valdībai veselības aprūpes speciālisti izsaka bažas par šā brīža epidemioloģisko situāciju 

Latvijas Republikas Saeimai, Ministru kabinetam

atklātā vēstule.

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti, brīdinām, ka:

- pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji skaidri parāda, ka epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinās. Saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotaju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū;

- Latvijā aptuveni 90% gadījumu izplatīts ir Covid-19 celms B.1.1.7 jeb daudz lipīgākais vīrusa variants. Sekas epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanas gadījumā var būt smagākas, tādēļ jāizvairās no tikšanās ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, jāstrādā attālināti, ja tas ir iespējams, un jāievēro citi drošības pasākumi;

- šā brīža saslimstības kumulatīvais 14 dienu rādītājs (435 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) ievērojami pārsniedz vidējo saslimstības līmeni Eiropas Savienības valstīs (340) un atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā un valdība bija spiesta ieviest striktus drošības pasākumus. Ārkārtēja situacija medicīnā ir kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

SPKC  norāda, ka saslimstības pieaugums no nedēļas uz nedēļu kopš aprīļa sākuma ir bijis 35,5%. Bet pagājušās nedēļas pieaugums pret iepriekšējo nedēļu ir bijis visintensīvākais - 11,4%.  Pēdējās divās nedēļās  saslimstības pieaugums novērots visās vecuma grupās, izņemot 70 gadi un vairāk, kas skaidrojams ar vakcinācijas ietekmi. No aprīļa sākuma turpina palielināties saslimšana gan bērnu vidū līdz 18 gadiem, sociāli ekonomiskās vecuma grupās no 20-69 gadiem, bet visizteiktākais pieaugums pēdējo divu nedēļu laikā ir vecuma grupās 15-50 gadi. Arī Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients ir 1,09, kas pārsniedz robežu "1", tādējādi tas liecina joprojām par infekcijas izplatīšanās pieaugumu. Viens no saslimstības pieauguma iemesliem, kas tika novērots vairākās valstīs un tagad arī Latvijā, ir B.1.1.7 parādīšanās ar augstāku izplatīšanās spēju, kad inficēta persona inficē lielāku cilvēku skaitu, nekā inficējoties ar iepriekš cirkulējošiem vīrusa celmiem. Cits svarīgs iemesls, kas veicina Covid-19, kas ir gaisa pilienu infekcija, izplatīšanos sabiedrībā ir sociālās distancēšanās pasākumu neievērošana, pieaugot cilvēku mobilitātei, kontaktiem klātienē, kā arī citu piesardzības pasākumu nepietiekama ievērošana. 

NMPD direktore Liene Cipule: "Redzot saslimstības pieaugumu, mums ir ļoti lielas bažas, ka var atkārtoties jau pieredzētais gada nogalē. Dienesta brigādes ik dienu nonāca situācijās, kad tuvākā slimnīca vairs nevar pieņemt pacientu, jo nav brīvu vietu. Dažkārt pacienti ar dažādām saslimšanām bija jāved pat simts un vairāk kilometru tālāk. Slimnīcas strauji pildījās, janvāra vidū tajās vienlaikus ārstējās vairāk nekā 1200 Covid-19 pacientu. Jāsaprot, ka tās bija gultas un mediķi, kuri iepriekš nodrošināja pacientu ārstēšanu ar cita veida saslimšanām, līdz ar to iedzīvotājiem būtiski ierobežota bija citu ārstniecības pakalpojumu sniegšana. Lai arī šobrīd ir stiprināta slimnīcu kapacitāte, tai vienmēr būs robežas. Mums visiem kopīgi ir jārūpējas, lai šīs robežas netiktu sasniegtas".

BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece, profesore Jana Pavāre: "Pieaugot saslimstībai pārējā sabiedrībā, palielinās saslimstība arī bērnu vidū. Pieņēmums, ka bērni ar Covid-19 neslimo vai slimo vieglā formā, ir ļoti maldīgs. Ar Covid-19 slimojošo bērnu un jauniešu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā, kopš janvāra ir stabili pieaugošs. Līdz šim jau 80 bērniem ar akūtu Covid-19 bijusi nepieciešama ārstēšana BKUS. Bērniem slimības gaita mēdz būt smaga, pat ar neiroloģiskām komplikācijām. Bez jau minētiem stacionētiem akūta Covid-19 pacientiem, no janvāra kopumā vēl 16 bērniem konstatēti nopietni veselības sarežģījumi pēc akūta Covid-19 pārslimošanas - multisistēmu iekaisuma sindroms (multisystem inflammatory syndrome in children jeb MIS-C), astoņi no šiem pacientiem stāvokļa smaguma dēļ tika ārstēti slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā. Savukārt daļai bērnu arī pēc viegli pārslimota Covid-19 ilgstoši saglabājas dažādas sūdzības."

PSKUS norāda, ka pēdējā laikā ir novērojama tendence, ka ievērojami pieaug to pacientu skaits, kuriem nepieciešama ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļās. Smaga slimības norise vērojama gados aizvien jaunākiem pacientiem, tostarp arī tādiem, kuriem nav specifisku hronisku saslimšanu. Šobrīd vairākums šādu pacientu ir jaunāki par 60 gadiem. Ilgstoša, sarežģīta ārstēšana, nopietna un laikietilpīga rehabilitācija pēc izrakstīšanās no stacionāra – tie ir jautājumi, kas dara bažīgus ārstus. Tādēļ PSKUS speciālisti uzsver, ka īpaši būtiska ir aktīva iedzīvotāju vakcinācija, kas var palīdzēt mazināt slimnīcās pacientu skaitu ar smagu slimības gaitu, jo slimnīcas ārstniecības resursi vēl joprojām ir ierobežoti un tie šobrīd ir īpaši nepieciešami ārkārtas situācijas laikā atliktajiem plānveida ārstnieciskai palīdzībai. "Mūsu kolektīva atsaucība vakcinācijai un tās radītais pozitīvais iespaids – strauji krities inficēšanās gadījumu skaits kolēģu vidū – lai kalpo kā uzmundrinājums un pozitīvs apliecinājums tam, ka vakcinācija ir galvenais rīks, lai mūsu sabiedrība varētu atgriezties normālā darba un dzīves ritmā," pauž PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis: "Mūsu slimnīcā ārstējas vairāk nekā trešā daļa Latvijas stacionāros esošo pacientu, kas saslimuši ar Covid19 vīrusininfekciju un apmēram puse no tiem, kuriem ir smaga slimības gaita. Viņu vidējais vecums ir 65 gadi. Tie ir mūsu vecāki un vecvecāki. Cilvēki, kurus ļoti mīlam un priecājamies par viņu nodzīvotajiem gadiem, rūpēm par bērniem un mazbērniem. Taču, kopš janvāra mēneša slimnīcā nav bijis tāds brīdis, kad reanimācijas nodaļās, kaut mirkli, personāls varētu atvilkt elpu un sajust situācijas uzlabošanos. Statistika ir skarba. Piektā daļa reanimācijas pacientu, diemžēl, nomirst. Būtībā tieši šobrīd mēs esam pietuvojušies slieksnim, lai saglabājot un vēl pastiprinot ierobežojumus, rudenī - pēc visaptverošas vakcinācijas, varētu atgriesties normālā dzīvē. Vai arī pakļauties mānīgai atsevišķu atvieglojumu ilūzijai un atkrist atpakaļ Covid pandēmijas bezdibenī! Šis kritiens Latvijai var prasīt neskaitāmas cilvēku dzīvības un neapturamu cilvēkresursu izdegšanu medicīnā!"

Mēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti, aicinām:

- iedzīvotājus būt maksimāli piesardzīgiem savās ikdienas gaitās, jo šobrīd inficēšanās ar Covid-19 līmenis vērtējams kā ļoti augsts;

- labi apzinoties sabiedrības nogurumu no Covid-19 un vēlmi atgriezties pie iespējami normālas ikdienas dzīves, izprast, ka šobrīd – pie nepārprotamas situācijas pasliktināšanās - nav pieļaujama drošības pasākumu mazināšana. Tas izraisītu vēl straujāku saslimstības pieaugumu, kas rezultētos gan slimnīcu pārslodzē, gan mirstības pieaugumā.

Veselības ministrijas valsts sekretāre I.Dreika
Slimību profilakses un kontroles centra direktore  I.Gavare
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore  L.Cipule
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs V.Ābols
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs R.Muciņš
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs I.Paeglītis