Atklātā vēstulē Finanšu ministrijai aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei. Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Kā skaidro nozares pārstāvji, sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Nozares pārstāvji pie FM ar iniciatīvām sporta un fitnesa nozares atbalstam vērsās jau pērnā gada septembrī. Nesaņemot konkrētu atbildi, vai un kādi atbalsta mehānismi tiks īstenoti, lai palīdzētu nozarei pārdzīvot straujo energoresursu sadārdzinājumu, organizācijas turpina dialogu ar FM par sporta un fitnesa nozares turpmāko pastāvēšanu.

Straujais energoresursu sadārdzinājums – bieds visai sporta nozarei

Energoresursu cenu pieaugums šogad ir milzīgs, bet valsts noteiktais elektrības izmaksu atbalsts labākajā gadījumā sedz 2–3 % no reālā pieauguma. Tāpat arī teju nenomaksājamas ir apkures izmaksas, kuras ir nesalīdzināmi lielākas par elektrības izmaksām nozares specifikas dēļ – sporta zāles un halles objektīvi ir lielas, ar augstiem griestiem un speciālām prasībām. Iestājoties apkures sezonai, komunālo pakalpojumu rēķinu summas ir izaugušas līdz neprātīgam līmenim, ko saviem spēkiem nozares pārstāvji nav spējīgi finansēt.

Organizāciju biedri jau ir pielikuši visas pūles, lai optimizētu izmaksas un energoresursu izlietojumu. Sporta klubi investē naudu, lai iegādātos gaismas sensorus un citas viedās tehnoloģijās, kas palīdz kontrolēt energoresursu patēriņu. Tomēr sporta klubi ir spiesti izslēgt saunas, laukumus un kortus vai ierobežot to darbību, samazināt apgaismojuma līmeni un ventilāciju jaudu, karstā ūdens temperatūru, kas samazina sniegto pakalpojumu kvalitāti un klientu komfortu. Nākamais solis var būt tikai sporta klubu slēgšana.

“Mēs augstu novērtējam visas iniciatīvas un esošo dialogu ar valsts pārvaldi, kuru vēlamies veiksmīgi turpināt, lai kopīgi sasniegtu mērķi – nozares izdzīvošanu šajos izaicinošajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos. Vēlamies vērst valdības uzmanību, ka mūsu nozare ir svarīga Latvijas iedzīvotāju fiziskās un mentālās veselības uzlabošanai un uzturēšanai. Mēs esam gatavi konstruktīvi strādāt ar valdību, organizēt tikšanās, sniegt nepieciešamo informāciju, ierosinājumus un sagatavot priekšlikumus, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem pieejamu sporta nozares pastāvēšanu,” stāsta Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Sporta pakalpojumi kā attaisnotie izdevumi – veselīgākai sabiedrībai

Papildus lūgumam sniegt finansiālu atbalstu komunālo pakalpojumu nomaksāšanai sporta klubi piedāvā arī priekšlikumus, kā sporta un fitnesa pakalpojumus padarīt sabiedrībai pieejamākus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju pilnvērtīgi rūpēties par savu fizisko un mentālo veselību. Kā zināms, viens no efektīvākajiem veidiem, kā to preventīvi nodrošināt, ir regulāras fiziskās aktivitātes. Tādēļ sporta klubi aicina atzīt sporta un fitnesa pakalpojumus kā attaisnotos izdevumus, iesniedzot gadskārtējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju.

Nozares pārstāvji uzskata, ka, iekļaujot sporta un fitnesa klubu apmeklējumus attaisnotajos izdevumos, tas drīzāk radītu budžeta veselības un medicīnas izdevumu ietaupījumu, nevis zaudējumus. Tādā veidā cilvēki tiktu iedrošināti piekopt aktīvu dzīvesveidu ilgtermiņā, veicinot sabiedrības kopējā veselības stāvokļa uzlabošanos. Tāpat samazinātos veselības nozares noslodze ar tādu veselības problēmu risināšanu, kuru pamatā ir cilvēku mazkustīgais dzīvesveids, kā arī saruktu izsniegto darbnespēju lapu skaists. Veseli iedzīvotāji ir galvenais priekšnosacījums, lai cilvēki ar savu darbu varētu palielināt Latvijas uzņēmēju ražīgumu un konkurētspēju, tādējādi arī palielinot valsts budžetā iemaksāto nodokļu un nodevu apmēru.

Samazināts PVN – reāls risinājums, kas ieviests daudzviet Eiropā

Otrs nozares priekšlikums ir piemērot sporta klubu pakalpojumiem samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Organizācijas atgādina, ka sporta nozarei tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi teju visās Eiropas valstīs (Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Vācijā, Igaunijā, Lietuvā, Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Somijā, Zviedrijā u.c.). Latvija ir viena no pēdējām valstīm, kur šādas politikas nav, tādēļ nav patiesa FM atruna par nespēju piemērot pazemināto PVN likmi ES regulējuma dēļ. Turklāt samazināta PVN likme iedzīvotājiem sporta klubus padarītu finansiāli pieejamākus, rezultātā cilvēku veselības uzlabošanās dēļ samazinātos veselības budžeta izdevumi.

Kāda tiek prognozēta Latvijas sporta nozares nākotne bez valsts atbalsta?

Sporta un fitnesa klubus smagi skāra jau Covoid-19 pandēmijas ierobežojumi, un pakāpenisko atkopšanos no krīzes atkal iedragā energoresursu cenu lēciens. Sporta klubi ir godprātīgi pildījuši savas saistības ar valsts budžetu un kreditoriem. Šobrīd sporta nozarē strādājošiem uzņēmumiem ir palielinājies neizpildīto saistību apmērs. Par katru kavēto maksājumu uzņēmumiem tiek piemēroti līgumsodi un nokavējuma nauda. Papildu iepriekš teiktajam sporta klubu darbības ierobežojumi ir apgrūtinājuši un padarījuši par gandrīz neiespējamu veikt atlikto nodokļu nomaksu atbilstoši termiņiem.

Latvijas Tenisa savienībā ietilpstošo biedru kopējais apgrozījums 2021. gadā bija 905 tūkstoši eiro, taču valsts budžetā nodokļos samaksāti 164 tūkstoši. Latvijas Ledus Haļļu asociācijas biedru apgrozījums 2019. gadā bija 6,33 miljoni eiro, valsts budžetā nomaksātie nodokļi – vairāk nekā 1,3 miljoni eiro.

Kā liecina Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas dati, sporta klubu un fitnesa nozares apgrozījums 2019. gadā bija 25 miljoni eiro, kopējais valsts budžetā iemaksāto nodokļu apjoms – vairāk nekā 1 miljons eiro gadā. Nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 1500 darbinieku – sporta un fitnesa treneri un administratīvais personāls. 2020. gadā sporta klubu un to uzņēmumu apgrozījums un ienākumi samazinājās par 50%, bet 2021. gadā – pat ierēķinot valsts atbalstu – par 97%, un pašlaik tie ir sasnieguši kritisko robežu, lai sāktos sporta klubu un uzņēmumu bankrotu vilnis.