Atkārtoti diskutēs par LM ierosinājumu 2009.gadā palielināt minimālo algu līdz 220 latiem
Šodien, 30.aprīlī, notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā valdības, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji atkārtoti diskutēs par Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu 2009.gadā palielināt minimālo algu no 160 līdz 220 latiem.
Sēdē klātesošie izskatīs minimālās algas paaugstināšanas iespējas gadījumā, ja nākamajā gadā tiek paaugstināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām apmērs.
Minimālās algas paaugstināšana pozitīvi ietekmētu vairāk kā 73 tūkstošus cilvēku, kuri saņem minimālo algu. Viņi "uz rokas" varētu saņemt 170 latus, kas ir par gandrīz 41 latu vairāk nekā līdz šim. Šobrīd minimālā alga "uz rokas" ir 129,29 lati. Savukārt iztikas minimums šī gada martā sasniedzis 154,67 latus.
Vienlaikus, pēc LM domām, arī pieaugtu iedzīvotāju sociālā drošība, jo mazinātos nereģistrētā nodarbinātība, īpaši privātajā sektorā, kur nodarbināti vairāk kā 64 tūkst. no strādājošo kopskaita. Tāpat, pieaugot minimālajai algai, palielinātos arī valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi, kas ļautu atvēlēt vairāk līdzekļu sociālo problēmu risināšanai.
Iepriekšminētais iekļauts LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kurš sagatavots, pamatojoties uz 2003. gadā izstrādāto koncepciju par minimālo darba algu. Tā paredz 7 gadu laikā minimālo algu paaugstināt līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. 2009.gadā tā paredz minimālo algu noteikt 49% apmērā no strādājošo mēneša vidējās darba samaksas par iepriekšējo gadu, kas pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm 2008.gadā ir 450,80 lati. Tātad aprēķinātai minimālai algai 2009.gadā būtu jābūt 220,89 lati.
LM uzskata, ka izvirzot mērķi – noteikt minimālo darba algu 50% apmērā no strādājošo mēneša vidējās darba samaksas par iepriekšējo gadu, minimālās darba algas apmērs arī tuvināsies Eiropas Sociālās Hartas noteiktajai normai. Tā paredz, ka strādājošo ienākuma minimuma līmenim jābūt 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas.
Tāpat speciālisti uzsver arī to, ka Latvijā minimālā mēneša darba alga ir viena no zemākajām salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pie tam zemā darba samaksa, t.sk., minimālā mēneša darba alga, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina iedzīvotāju došanos strādāt uz "vecajām" ES dalībvalstīm, kurās ir salīdzinoši augstāka darba alga un dzīves apstākļi.
Saskaņā ar FM aprēķiniem, lai paaugstinātu minimālo algu līdz 220 latiem, valsts un pašvaldību budžetā papildu nepieciešami 43,2 milj. lati, savukārt ieņēmumi šajos budžetos tiek prognozēti 115,3 milj. latu apmērā. Minētais aprēķins attiecas tikai uz tiem darbiniekiem, kuriem darba samaksa ir mazāka par plānoto minimālo mēneša darba algu.
Galīgos aprēķinus par 2009.gadā papildu nepieciešamo finansējumu atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas veiks pēc tam, kad valdība pieņems lēmumu par minimālās darba algas paaugstināšanu 2009.gadā.
Pēc statistikas datiem 2007.gadā strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu un minimālās algas apmērā bija 73,3 tūkst. cilvēku no strādājošo kopskaita jeb 9,2%, t.sk. privātajā sektorā 64,7 tūkst. (11,9%) un sabiedriskajā sektorā - 8,6 tūkst. cilvēku (3,4%).
Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, Komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste 7021665, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv
