Asociācija sagatavojusi ziņojumu par vājdzirdīgo personu stāvokli, vajadzībām un priekšlikumiem
2021. gada nogalē labdarības maratons “Dod pieci!” izcēla vides pieejamības problemātiku cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, aicinot sabiedrību ieraudzīt to cilvēku ikdienu, kas saskārušies ar redzes, dzirdes vai kustību traucējumiem. Tika savākti ziedojumi šo personu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Vēlāk ar Labklājības ministra pavēli tika nodibināta "Dod pieci" darba grupa, kurā diemžēl Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija "Sadzirdi.lv" netika iekļauta, taču asociācija uzskata par savu pienākumu piedalīties kā novērotāji un ir sagatavojuši ziņojumu darba grupas 2. sēdei, kas būs veltīta sociālo un veselības pakalpojumu piekļūstamībai.
Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" ziņojums
personu ar funkcionāliem traucējumiem vides, pakalpojumu un informācijas piekļūstamības veicināšanas darba grupai Nr. 2 "Sociālo un veselības pakalpojumu piekļūstamība". Vājdzirdīgo personu stāvoklis, vajadzības un priekšlikumi.
Dzirdes zuduma savlaicīga diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija
Esošā situācija
Šobrīd ir iespēja jau dzemdību namā pārbaudīt jaundzimušā dzirdes stāvokli. Rīgā ir Bērnu dzirdes centrs, kur ir labi speciālisti: http://www.vcbikernieki.lv/
Ne tik laba situācija ir pieaugušajiem pacientiem, kuri saskaras ar dzirdes zudumu senioru vecumā. Dzirdes zudumu diagnosticē un ārstē LOR ārsti. Senioru vecuma pacientiem ar vēlu iegūtu vājdzirdību bieži trūkst informācijas, kur pārbaudīt dzirdi, kur iegādāties dzirdes palīglīdzekļus, kā tos kopt un pareizi lietot. Pacienti ar vēli iegūtiem dzirdes traucējumiem bieži cieš no sociālās izolācijas, kas var izraisīt depresiju, trauksmi, kognitīvo spēju samazināšanos.
Priekšlikumi
Bērnu dzirdes centra darbību nepieciešams paplašināt, tuvākajā laikā apkalpojot jauniešus līdz 25 gadu vecumam, bet perspektīvā - visu mūžu. Bērniem, kam veikta dzirdes implantācija, jānodrošina secība dzirdes implanta servisā.
Jāpievērš lielāka vērība dzirdes rehabilitācijai vecumā pēc pilngadības sasniegšanas. Varbūt pašreizējais Bērnu dzirdes centrs var specializēties to klientu apkalpošanā, kuriem vājdzirdība vai nedzirdība ir iedzimta vai iegūta bērnībā, bet Stradiņi - kuriem ir vēlu iegūtā nedzirdība.
Gan īstemiņā, gan ilgtermiņā - uzlabot audiologopēda pieejamību gan bērniem, gan pieaugušajiem. Šobrīd sliktā situācijā atrodas tie bērni, kas dzīvo reģionos. Vecākiem bieži vien ir liela problēma ir izvadāt bērnu pie speciālistiem.
Īstermiņā - reģionu iedzīvotājiem liela problēma ir arī dzirdes pārbaude. Būtu nepieciešams mobilais dzirdes pārbaudes busiņš, kāds ir Igaunijā, Somijā un daudzās citās valstīs. To var nodot Bērnu dzirdes centra pārziņā.
Ilgtermiņā – jāuzlabo ģimenes ārstu informētība un zināšanas jautājumos, kas attiecas dzirdes zudumu. Tieši ģimenes ārsts var senioru vecuma pacientu pārliecināt pārbaudīt dzirdi pie LOR ārsta un ieteikt lietot dzirdes aparātu.
Īstermiņā – jāuzlabo ģenētisko pārbaužu pieejamība nedzirdīgo un vājdzirdīgo bērnu vecākiem un pašam bērnam par valsts budžeta līdzekļiem. Šobrīd valsts apmaksātās ģenētikas pārbaudes veic BKUS, taču, pēc vecāku stāstītā, tur esot rindas līdz pat gadam, ja pieteikts bērns līdz gada vecumam un pat ilgākas, ja bērns ir vecāks. Savukārt brīvajā tirgū ģenētikas pārbaudes maksā aptuveni 1600 eiro.
Dzirdes aparātu pieejamība
Esošā situācija
Valsts apmaksātus dzirdes aparātus vājdzirdīgie bērni var saņemt, sākot ar 1. vājdzirdības pakāpi.
Pieaugušajiem valsts apmaksāti dzirdes aparāti pieejami, sākot ar 3. vājdzirdības pakāpi (labāk dzirdošajai ausij). Valsts apmaksātos dzirdes aparātus izsniedz LNS Surdocentrs.
Gan bērniem, gan pieaugušajiem Ir iespēja iegūt valsts apmaksātus dzirdes implantus, sākot ar 5. vājdzirdības pakāpi, implantēšanu veic Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otolaringoloģijas centrā: https://www.stradini.lv/lv/
Priekšlikumi
Izveidot vaučeru sistēmu dzirdes palīglīdzekļu saņemšanā, lai pacienti, kam tie nepieciešami, varētu iegādāties tos brīvajā tirgū. Šībrīža situācija ir tāda – ja Surdocentra aparāts neder, pacients vai nu atsakās no dzirdes aparāta nēsāšanas vispār, vai pērk par savu naudu sev piemērotu (tehniski advancētāku un līdz ar to dārgāku) brīvajā tirgū pie kāda no dzirdes tehnikas izplatītājiem. Šobrīd Latvijā darbojas vairāki dzirdes aparātu ražotāju pārstāvji. Būtu labi, ja pacients, pērkot “dārgā gala” aparātu brīvajā tirgū, varētu izmantot valsts finansējumu līdzīgi kā iegādājoties Surdocentra aparātu, piemaksājot klāt starpību.
Citu dzirdes palīglīdzekļu un vides pieejamības pielāgojumu pieejamība
Visplašāk izplatītais vides pieejamības pielāgojums cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir subtitri. Vēl ir tādi palīglīdzekļi kā dzirdes cilpas (hearing loop), FM sistēmas, kas īpaši noder publiskos priekšlasījumos un lekcijās.
Esošā situācija
Subtitru pieejamību Latvijas televīzijā varētu vērtēt kā apmierinošu, bet ne labu. Tiešsaistes raidījumiem, tādiem kā dažādi diskusiju raidījumi, tie netiek nodrošināti. Teātros situācija ir slikta. Praktiski vienīgās vietas, kur ir subtitri, ir Krievu teātris un Nacionālā opera, kur notiek izrādes svešvalodās un tāpēc subtitrus nodrošināt liek valsts valodas likums. Mūsu pieredze rāda, ka subtitrus labprāt izmanto daudz lielāks cilvēku skaits, nekā pierasts domāt – tie ir arī ārvalstnieki ar sliktām latviešu valodas zināšanām, cilvēki, kas kaut kādu apstākļu dēļ nevēlas uzgriezt skaļu skaņu. Daudzi ir norādījuši uz latviešu aktiero slikto dikciju, kā rezultātā pat cilvēki ar labu dzirdi nespēj uztvert runāto.
Arī dzirdes cilpas, kuras palīdz dzirdes aparātu lietotājiem, šobrīd vēl izplatītas daudz par maz. Tās sastopamas tikai atsevišķās vietās, piemēram, Nacionālās bibliotēkas konferenču zālēs un Rīgas domes lielajā sēžu zālē.
Priekšlikumi
Lai gan "Tilde" šobrīd strādā pie runātā teksta pārveides rakstītajā programmatūras, tomēr būtu nepieciešams arī cilvēka - teksta pierakstītaju pakalpojums. Igaunijā, piemēram, tāds ir pieejams.
Palielināt subtitru izmantošanu. Īstermiņā – apgādāt ar subtitrēšanas iekārtām visus Latvijas teātrus un kultūras vietas, kur notiek izrādes un kultūras pasākumi.
Ar dzirdes cilpām prioritāri jāapgādā, vietas, kur cilvēkam nepieciešams sadzirdēt un saprast precīzi katru vārdu – tiesas zāles. Ātrais risinājums ierobežota finansējuma apstākļos būtu portatīvā dzirdes cilpa, kuru nogādā uz tiesas zāli pēc vajadzības, ja kādam no tiesas dalībniekiem ir nepieciešamība. Otra prioritārā vieta, kur būtu nepieciešamas dzirdes cilpas – publisko pasākumu un lekciju zāles, izglītības iestādes.
Text on Tap programmatūras izmantošana latviešu valodā.
Informācija par dzirdi, dzirdes bojājumu profilaksi un par to, kur vērsties un ko darīt, ja noticis dzirdes bojājums
Esošā situācija
Gan vājdzirdīgu bērnu vecākiem, gan pacientiem ar pieaugušā vecumā iegūtiem dzirdes traucējumiem bieži pietrūkst informācijas par to, kur iet un ko darīt. Informācija bieži tiek iegūta vecāku čatos, nevis pie speciālistiem.
Priekšlikumi
Izdot informatīvus bukletus par to, ka rīkoties neatgriezenisku dzirdes traucējumu gadījumā (gan par bērniem, gan par pieaugušajiem). Ļoti nepieciešama informācija par praktiskajiem soļiem – kur iet, ko darīt, sastopoties ar problēmu. Šādus bukletus varētu izplatīt gan ģimenes ārstu praksēs, gan elektroniski medicīnas iestāžu mājaslapās.
Dažādi
Trūkst drošticamas statistikas par vājdzirdīgo skaitu Latvijā. Cik un kādu pakāpju vājdzirdīgie ir Latvijā? Vai Veselības ministrijai ir dati par pacientiem ar vēlu iegūto vājdzirdību?
LNS informācija liecina, ka viņiem ir ap 2000 biedru, lielākoties ar 5. dzirdes zuduma pakāpi (nedzirdību).
Taču cilvēki ar mazākām dzirdes zuduma pakāpēm, ja tie ir balsī runājoši un vērsti uz integrēšanos dzirdīgo sabiedrībā, LNS statistikā neiekļaujas. Apkārt klīst informācija, ka Latvijā pavisam varētu būt 30 000 cilvēku ar dažādām dzirdes zuduma pakāpēm, taču apstiprinājumu publiski pieejamos datos tam atrast mums neizdodas. Taču nav iespējams ieplānot, piemēram, nepieciešamo dzirdes speciālistu skaitu Latvijā, ja nav šo izejas datu.
Vēl viena cilvēku grupa, kas gandrīz pilnīgi aizmirsti ir nedzirdīgi neredzīgie - cilvēki, kam ir dažādas pakāpes redzes UN dzirdes traucējumi. Cik viņu ir Latvijā? Kā šos cilvēkus Latvijā uzskaita un ar ko šī uzskaite atšķiras no uzskaites ziemeļvalstīs, kur šādu cilvēku esot simtiem vai pat pārsniedz tūkstoti? Vai atsevišķi tiek uzskaitīti Ašera, Alstroma u.tml. sindromi, iegūtas acu traumas, u.tml?
