Asociācija: Nerodot finansējumu mediķu atalgojumam, māsas profesija Latvijā tuvākajā laikā varētu izzust
Rīga, 31.okt., LETA. Nerodot finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai par 20%, māsas profesija Latvijā tuvākajā laikā varētu izzust, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Māsu asociācijas (LMA) pārstāve Dace Kalniņa.
Viņa sacīja, ka LMA pauž neizpratni un sašutumu par to, ka 2019.gada budžeta projektā patlaban nav paredzēts finansējums darba samaksas paaugstināšanai veselības aprūpes nozarē, turklāt bažas rada arī jaunās valdības veidošanas sarunās izskanējušais nodoms atcelt Veselības aprūpes finansēšanas likumu.
"Normālais pagarinātais darba laiks, zemais atalgojums un ilgstošie tukšie politiskie solījumi ir veicinājuši medicīnas māsas profesijas izskaušanu no veselības aprūpes sistēmas, kas vienlaikus paredz arī pacientu aprūpes izskaušanu," kritiska bija Kalniņa.
Latvijas Māsu asociācija bažās, ka potenciāla Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšana, Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam nepildīšana un Veselības ministrijas (VM) darba grupā panāktās vienošanās par algu celšanu ignorēšana, rada redzamu situāciju, ka jau tuvākajā nākotnē Latvijā veselības aprūpe varot palikt bez māsas profesijas, bet pacienti bez aprūpes. "Mēs vairs nevaram runāt par nākotnes attīstības iecerēm, virzību uz attīstīto valstu māsu profesijas praksi, bet gan par reālu iespēju būt," uzsvēra Kalniņa.
Pēc viņas paustā, panāktā daudzpusējā partneru vienošanās, ka darba samaksas pieaugumam ārstniecības iestādēs strādājošiem no 2019.līdz 2021.gadam jābūt vidēji 20% apmērā katru gadu, bija sasniegums, tomēr izskatoties, ka šim darbam nebūs turpinājuma ar labām beigām.
Kalniņa pauda viedokli, ka politiskā arēna ir akla un ilgstoši turpina demonstrēt Latvijas sabiedrībai tuvredzību attiecībā uz valsts veselību.
Tāpat Kalniņa norādīja, ka, īstenojot atsevišķu politisko spēku rosināto Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšanu, pastāvot draudi, ka pacientam nebūs pie kā iet, jo nebūs ne māsu, ne ārstu. "Iespējams, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums šobrīd ir nepilnīgs un nepatver visas sabiedrības intereses, taču tas nav pamats tā atraidīšanai, bet gan kopējam dialogam un pilnveidei," sacīja asociācijas pārstāve.
Kā ziņots, mediķu darba samaksas jautājumu risināšanai izveidotā darba grupa savā pēdējā sanāksmē augustā vienojās līdz 2021.gadam ik gadu mediķu atalgojumu palielināt par 20%.
Kā aģentūrai LETA pēc sanāksmes sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), jau šogad atalgojums vidēji palielināts par 30%, taču nākamais solis esot atalgojuma palielināšana par 20%. Lai gan vienošanās darba grupā panākta, ar šo vienošanos un informatīvo ziņojumu, kas tagad tiks gatavots, vēl jāvēršas valdībā. "Tas tālāk jau ir budžeta process, lai to iestrādātu un ir nepieciešams valdības atbalsts, lai izpildītu šos solījumus," toreiz teica ministre.
Mediķu atalgojuma palielināšanai par 20% 2019.gadā nepieciešami papildu 70 miljonus eiro, kuriem, pēc veselības ministres Čakšas paustā, finansējuma avoti vēl nav zināmi, tomēr šī summa, ministres ieskatā, ir "reālā vajadzība".
Tikmēr Kučinskis aģentūrai LETA pauda, ka mediķu algu pieaugums nākamajā gadā ir jaunās valdības jautājums. Ministru prezidenta ieskatā, saistībā ar bažām par iespējamo mediķu algu nepalielināšanu nākamgad noticis "ārkārtīgi dīvains pārpratums".
Kučinskis skaidroja, ka trīs gadu budžetā ietverta norāde uz to, ka mediķu algu palielinājums ir nākamā gada budžeta jautājums. Viņš norādīja, ka gan Čakšai, gan arī VM ir iestrādes un priekšlikumi, taču jautājuma risināšana kopumā atkarīga no jaunās valdības izvirzītajām prioritātēm. "Ja valdība to uzskaitīs par prioritāti, tad būs. Bet mēs kā šobrīd aizejošā valdība jau nevaram taisīt nākamā budžetu, to mums likums aizliedz," teica Kučinskis.
