Asociācija: Atceļot PVN kompensējamām zālēm, valsts kompensējamo medikamentu budžets gada laikā papildus iegūtu 15,8 miljonus eiro

Rīga, 5.marts, LETA. Atceļot pievienotās vērtības nodokli (PVN) kompensējamām zālēm, valsts kompensējamo medikamentu budžets gada laikā papildus iegūtu 15,8 miljonus eiro, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktie aprēķini.

Savukārt pacientu līdzmaksājumi par kompensējamām zālēm, atceļot PVN recepšu medikamentiem, samazinātos par 4,3 miljoniem eiro.

Kā aģentūru LETA informēja SIFFA, atbilstoši Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācijas (EFPIA) datiem Latvijā PVN likme recepšu zālēm, tostarp kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā (12%), kas pasliktina zāļu pieejamību pacientiem. Piemēram, Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā – 2,1%, Šveicē – 2,5%, Spānijā - 4%, Ungārijā un Horvātijā – 5%, Beļģijā un Grieķijā – 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5% un 9%. "Tāpēc SIFFA rosina izmaiņas likumdošanā, kas paredz recepšu zālēm, tostarp arī kompensējamiem medikamentiem, noteikt PVN likmi 0% apmērā," vēstīja asociācijā.

Zāļu valsts aģentūras dati liecina, ka kopējais recepšu zāļu patēriņš – gan kompensējamo, gan nekompensējamo, iekļaujot PVN 26,5 miljoni eiro apmērā, Latvijā 2017.gadā bija 248 miljoni eiro. Vairāk nekā divas trešdaļas no minētās summas veido kompensācijas sistēmā iekļautie medikamenti, kuru patēriņš 2017.gadā bija 188 miljoni eiro, tostarp PVN - 20,1 miljons eiro, kas ietver gan valsts budžeta finansējumu, gan pacientu piemaksas 50% un 75% apmērā kompensētajām valsts zālēm.

SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics norādīja, ka PVN samazināšana recepšu medikamentiem nodrošinās iespēju kompensējamo zāļu sistēmā iekļaut sen gaidītos jaunos inovatīvos medikamentus, kuru pieejamība Latvijā joprojām ir viena no zemākajām Eiropā. Turklāt PVN likmes samazināšanas rezultātā papildus budžetā iegūtie 15,8 miljoni eiro ir ievērojama summa, kas valsts apmaksātās zāles ļaus iegādāties daudz lielākam pacientu skaitam. "Šo izmaiņu rezultātā samazinātos iedzīvotāju mirstība no hroniskām slimībām un potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāji. Turklāt būtiski, ka šos mērķus varētu sasniegt esošā kompensējamo zāļu budžeta ietvaros, nemeklējot papildu finansējumu," sacīja Bolēvics.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, atceļot PVN likmi recepšu zālēm, ievērojams ietaupījums 6,4 miljonu eiro apmērā rastos arī par valsts nekompensēto recepšu medikamentu cenu. Bolēvica ieskatā minētā pacientu grupa ir visvairāk "apdalīta", jo nesaņem nekādu valsts atbalstu zāļu iegādei, un šiem medikamentiem ir arī lielāki aptieku uzcenojumi.

"Atšķirībā no Eiropas valstu prakses, daudzas recepšu zāles Latvijā vispār nav iekļautas valsts kompensēto medikamentu sarakstā tieši nepietiekamā finansējuma dēļ, kas pacientiem neļauj nodrošināt pilnvērtīgu ārstēšanu. Tāpēc pieaug valsts izmaksas par slimo cilvēku ārstēšanu slimnīcā, darba nespēju, sociālajiem un invaliditātes pabalstiem. Atceļot PVN recepšu zālēm, tiktu rasti papildu līdzekļi, kas šo netaisnību ļautu novērst," skaidroja asociācijas izpilddirektors.

Par izmaiņām kompensējamo zāļu sistēmā un inovatīvo zāļu pieejamību otrdien, 6.martā spriedīs arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija.