Anastasija Ždanova ir laimīga mamma savam teju četrus gadus vecajam dēlam Hugo. Taču viņu pirmās satikšanās prieku aizēnoja neplānoti izaicinājumi – dzemdībās radās sarežģījumi, bija nepieciešama steidzama asins pārliešana. Slimnīcai bija vajadzīgās asins rezerves un netika pazaudētas tik svarīgās minūtes dzīvības glābšanā. Anastasijas stāsts ir viens no daudzajiem, kas noslēdzās veiksmīgi, pateicoties aktīviem līdzcilvēkiem, kuri nolemj būt asinsdonori. Lai aktivizētu donoru kustību un atgādinātu, ka šāda cēla rīcība spēj glābt dzīvības, Valsts asinsdonoru centrs uzsāk informatīvi izglītojošu kampaņu: “Supervaronis? Jā! Ikviens no mums!”

Anastasija stāsta, ka dzemdības bijušas ar komplikācijām, tika izlemts veikt akūtu ķeizargriezienu. Taču operācijas laikā sākās spēcīga dzemdes asiņošana. Sākotnēji visi pūliņi to apturēt izrādījās velti. Zaudēts bija ļoti daudz asiņu, mediķiem vajadzēja rīkoties nekavējoties. Lai glābtu jaunās māmiņas dzīvību, ārsti veica asins pārliešanu. Šo faktu Anastasija uzzināja vien brīdī, kad viņa modās no narkozes. “Biju bezsamaņā, visu notikumu gaitu man vēlāk atstāstīja ārsti,” atceras Anastasija. Kopā ar mazuli viņa Rīgas Dzemdību namā pavadīja nedēļu: antibiotiku kurss, asins analīžu veikšana – tobrīd tā bija Anastasijas ikdiena, jo bija jāpārliecinās, ka organismā nav iekļuvusi kāda infekcija. Taču tad, kad asins aina iekļāvās normas robežās, sieviete ar dēlu varēja doties mājup.

“Kāds asinsdonors man izglāba dzīvību un veselību,” aizdomājas sieviete, izsakot pateicību ikvienam, kas izšķiras par šādu empātisku soli.

Arī viņa pati vēlas kļūt par asinsdonori, taču visi līdzšinējie mēģinājumi bijuši nesekmīgi, jo kādas no indikācijām liegušas to darīt, piemēram, nepietiekams svars. “Ļoti aktīvs asinsdonors ir mans tētis. Pati strādāju personālvadībā, tāpēc caur dažādām kampaņām mēģinu uzrunāt kolēģus nodot asinis. Manuprāt, asins nodošana ir mazs ieguldījums, bet ar ļoti lielu pievienoto vērtību – dzīvības vērtību. Iespējams, daļā sabiedrības ir vēl daudz nezināmā par šo procesu, un tāpēc rodas bailes, stereotipi, maldīgi pieņēmumi. Iedrošinājuma stāsti varbūt šo donoru kustību varētu veicināt,” uzskata Anastasija.

Asinis ir viela, ko zinātne vēl nespēj aizstāt, tādēļ ikviens cilvēks, kurš ārstējas Latvijas slimnīcās vai kuram nepieciešams veikt operāciju, ir atkarīgs no asinsdonoru aktivitātes un atsaucības. Katru dienu valstī tiek izsniegtas vidēji 140 eritrocītu masas devas. Latvijā asinis viena gada laikā ziedo aptuveni 20 tūkstoši cilvēki, bet kopējais donoru skaits ir aptuveni 40 tūkstoši cilvēku. Sabiedrībai novecojot, samazinās arī potenciālo asins donoru loks. Donoru vidējais vecums Latvijā pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par trīs gadiem: 2021. gadā tas bija 36,93 gadi, šogad – 38,35 gadi. Pērn tikai katrs piektais asinsdonors bija vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Tāpēc jo īpaši tieši gados jaunos cilvēkus Valsts asinsdonoru centrs grib pamudināt pievienoties asinsdonoru kustībai. “Supervaronis? Jā! Ikviens no mums!” – iedrošina Valsts asinsdonoru centrs.