Ašeradens: Energosistēmu sinhronizācijai ar Eiropu nepietiek ar vienu starpsavienojumu
Kā viņš izteicies intervijā ziņu aģentūrai BNS, tas nebūtu pietiekami drošs risinājums.
"Ja mums būs tikai viena sinhronizācijas līnija, (..) ir iespējamas situācijas, kad būs traucējumi. Mums būs jāpatur visi savi enerģijas ražošanas bloki, lai nepieciešamības gadījumā tos varētu pieslēgt. Tas nozīmē, ka cenas būs augstas, un es gribētu būt piesardzīgs. (..) Es neatbalstītu vienas līnijas risinājumu," norādījis ministrs, kurš aizvadītajā nedēļā Viļņā un Klaipēdā apsprieda situāciju elektroenerģijas un gāzes tirgū.
Jau ziņots, ka Polija iebilst pret otra "LitPol Link" izbūvi, skaidrojot, ka to būtu grūti vai pat neiespējami izdarīt ekoloģisko prasību dēļ.
Jautāts, vai centieni pārliecināt Poliju par otra starpsavienojuma lietderību neiekavētu sinhronizācijas projektu, Ašeradens izteicies, ka tādā gadījumā varētu izskatīt sinhronizāciju caur Igauniju uz Skandināviju.
"Ir divas alternatīvas, kas jau ir izpētītas. Viens ir Polijas variants, bet otrs - starpsavienojums starp Somiju un Igauniju. Tas būtu ļoti inovatīvs risinājums, jo tāds [sinhronizācijas ceļš] līdz šim nepastāv. Taču mums jāizanalizē izmaksu ziņā efektīvākais variants Baltijas valstīm," viņš piebildis.
Sinhronizēt Baltijas valstu elektrotīklus ar Skandināviju caur Somiju piedāvā arī Igaunija.
Kā ziņots, Baltijas Enerģētikas tirgus un Infrastruktūras plāna (BEMIP) dalībvalstis pagājušajā nedēļā vienprātīgi atzina, ka Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Rietumeiropu jānotiek caur Poliju, taču viens no galvenajiem jautājumiem joprojām ir - vai būs vajadzīgs vēl otrs Lietuvas un Polijas starpsavienojums "LitPol Link".
Lietuvas elektropārvades tīklu operators "Litgrid" nesen izteica apgalvojumu, ka pietiks ar vienu jau darbojošos starpsavienojumu, palielinot tā caurlaidību līdz 1000 megavatiem, tikmēr Polija norādījusi, ka neplāno izbūvēt otru līniju, un tās vietā piedāvājusi vilkt kabeli jūrā.
Baltijas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu līdz 2025.gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju.
