Ārstu biedrības prezidents premjera amatā vēlētos redzēt Zīli no NA, bet veselības ministra amatā - Spruču no "KPV LV"

Rīga, 10.okt., LETA. Vislabāk par premjeru vēlētos redzēt Robertu Zīli, kurš ir nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" premjera amata kandidāts, savukārt anesteziologs Roberts Spručs no partijas "KPV LV" noteikti būtu ļoti labs kandidāts veselības ministra amatam, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis.

Kaut arī, pēc Apiņa domām, Zīle būtu labākais premjera kandidāts, viņam šķiet, ka premjerministra krēsls tiks Artim Pabrikam no partiju apvienības "Attīstībai Par!". Un tas savukārt varētu būt iemesls, kāpēc "Attīstībai Par!" varētu netikt veselības ministra amats, vienlaikus Apinis cer, ka šie amati ir savienojami.

Vienlaikus Apinis atzinīgi izteicās par Spruču no "KPV LV", kurš 13.Saeimā nav ievēlēts, tomēr, pēc LĀB prezidenta domām, tieši Spručs būtu ļoti labs kandidāts veselības ministra amatam.

Apinis piebilda, ka prognozēt jaunās valdības sastāvu šobrīd ir ļoti nepateicīgs uzdevums, jo pārāk daudz nezināmo šajā "kāršu kavā". Vienlaikus viņš izsaka asu kritiku esošajai veselības ministrei Andai Čakša (ZZS), kuru noteikti nevēlētos turpmāk redzēt šajā amatā. "Viņa savas spējas jau ir pierādījusi ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas iznīcināja līdztiesību un pieejamību medicīnā, ar e-veselību, kas ir brāķis, ar necaurspīdīgumu finansējuma tērēšanā, kā arī ar cilvēkresursu politiku, ieceļot mehāniķus slimnīcu vadībā, uzreiz divkāršojot algu vadītājiem un palielinot ierēdņiem, bet darba samaksu faktiski samazinot ģimenes ārstiem, kas padara Latvijas medicīnas lielāko darba apjomu," savu nostāju skaidroja Apinis.

Pēc LĀB prezidenta paustā, viņš kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs cenšas prognozēt nākamo valdību, īpaši piedomājot par veselības ministriju. Apinis pieļauj, ka valdību veidos piecas partijas, opozīcijā atstājot partiju "Saskaņa". Uz otro opozīcijas partijas goda nosaukumu pretendentu, pēc ārsta paustā, ir vairāk - vismaz četras-, un katrā gadījumā koalīcija būtu atšķirīga. Piemēram, nav izslēdzams, ka koalīcijā netiks Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vai Nacionālā apvienība, piebilda Apinis.

Vērtējot vēlēšanas kopumā, Apinis uzskata, ka kļūdas un bezcerīga sistēmas vadība Veselības aprūpes sistēmas reformā bija galvenais iemesls mazai vēlētāju aktivitātei, jo lielākā daļa potenciālo vēlētāju savu nevēlēšanos iet pie vēlēšanu urnām attaisnoja ar domu, ka nekas tāpat nemainīsies. Pēc Apiņa domām, varot uzskatīt, ka vēlēšanu rādītāji valdošajām partijām, īpaši ZZS būtu ievērojami zemāki, ja būtu piedalījies lielāks vēlētāju skaits.

Apinis par vēlēšanu lielāko notikumu uzskata ZZS zaudējumu, turklāt viņš pieļauj, ka tieši Veselības aprūpes finansēšanas likums ir šī zaudējuma iemesls. "Partija no sevis atgrūda lauku iedzīvotājus - individuālos uzņēmējus, mikrouzņēmēju darba devējus un ņēmējus-, netieši paziņojot, ka viņi ir otrās šķiras pilsoņi, jo viņiem pienākas nepilnīgs veselības aprūpes grozs un tūlīt jāmaksā 206 eiro. Vismaz vienu neievēlētu deputātu katrā reģionā ZZS var droši pierakstīt pie Čakšas darba rezultātiem. ZZS palika tikai pamata vēlētāji, kas, protams, atbalstīja savus ministrus," uzskata LĀB prezidents.

Turklāt viņš ir diezgan pārliecināts, ka jaunā valdība ZZS radīto Veselības aprūpes finansēšanas likumu tūlīt likvidēs, proti, likumu grozīs vai vispār izmetīs "vēstures mēslainē".

Apini gan vēlēšanu rezultātā apbēdina, ka abi LĀB izvirzītie kandidāti, tostarp profesore Angelika Krūmiņa un neiroķirurgs Renārs Putniņš, netika ievēlēti, kaut noteikti būtu cienīgi ieņemt deputātu krēslus. Tieši tāpat viņu pārsteidz un sarūgtina, ka netika ievēlēts pirmais LĀB prezidents, Liepājas ārsts Ivars Krastiņš. Vienlaikus Apinim prieks par kolēģiem, kas saņēmuši tautas uzticību un ievēlēti Saeimā.

Jau ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem "Saskaņa" nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, "KPV LV" un JKP - pa 16, "Attīstībai/Par" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet "Jaunā Vienotība" - astoņas deputātu vietas.