Raksta autors: Māris Liepiņš, Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, ārsts-infektologs, hepatologs

Izplatoties antibiotiku rezistencei jeb baktēriju spējai izdzīvot saskarsmē ar antibiotikām, ārstiem kļūst aizvien grūtāk noteikt slimības ierosinātāju baktēriju, līdz ar to arvien vairāk pieaug risks kļūdīties ar antibiotiku izvēli. Pacientam tas draud pat ar letālu iznākumu. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā vislielākā mirstība pasaulē būs tieši no tām slimībām, ko izraisa pret antibiotikām nejutīgie mikrobi, kas visbiežāk izplatās tiešā veidā no pārnēsātāja, caur vidi vai tiek uzņemti ar pārtikas produktiem, īpaši gaļu. 

Latvijā ir tūkstošiem pacientu – rezistento baktēriju nēsātāju

Pirms 10 gadiem no vienā mēnesī uzņemtajiem pacientiem slimnīcā tikai diviem līdz trim tika novērota rezistento baktēriju klātbūtne. Šobrīd situācija ir kardināli mainījusies – pašlaik jau trīs pacientu dienā ir nejutīgi pret antibiotikām. Mediķiem tas rada nopietnu problēmu – ja ārsts sākotnēji nespēj pateikt, vai konkrēto slimību pacientam ir ierosinājusi rezistenta vai jutīga baktērija, mēs varam kļūdīties antibiotiku izvēlē, kas, savukārt, noved pie tā, ka sākotnējā ārstēšanas posmā ir risks pacientu zaudēt. Identificēt baktēriju un noteikt antibiotiku jutību labākajā gadījumā var divu līdz trīs dienu laikā, nozīmējot pareizās antibiotikas. Pēdējos trīs gadus visām Latvijas slimnīcām ir nepieciešams sniegt ziņas Slimību Profilakses kontroles centram par to, cik daudz šādu pacientu ar rezistentajām baktērijām ir katrā slimnīcā. Tādā veidā tiek ievākti un analizēti dati par situāciju kopumā. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā vien nokļūst ap 1200 pacientu gadā ar rezistentām baktērijām. Starp tiem ir arī pacienti, kuriem palīdzēt nevar, un iznākums diemžēl ir letāls.

Rezistentas baktērijas cilvēks var uzņemt dažādos veidos. Tās var nonākt mūsu organismā vai uz ādas tiešā veidā no baktēriju pārnēsātāja – saskarsmes rezultātā. Tās varam uzņemt arī no apkārtējās vides, piemēram, slimnīcā, kā arī citās sabiedriskās vietās. Rezistentas baktērijas iespējams uzņemt caur uzturu, lietojot pārtikas produktus, piemēram, gaļu, ja, audzējot dzīvnieku, tā saslimšanas gadījumā, ārstēšanā tiek izmantotas antibiotikas. Jāsaka, ka rezistentu baktēriju uzņemšanai caur pārtiku līdz šim ir pievērsta pārāk maza uzmanība, taču tā ietekme uz antibiotiku rezistences izplatīšanos strauji pieaug.

Jauni medikamenti vien problēmu nerisina

Rezistentu baktēriju izplatību var ierobežot, un tas ir jādara visos līmeņos. Veselības aprūpē iesaistītajiem tas vispirms nozīmē strikti ievērot trīs pamatlietas – pareiza antibiotiku nozīmēšana, roku dezinficēšana pirms un pēc pacienta apmeklējuma, inficētā pacienta izolēšana. Ārstam ir jāprot ļoti kvalitatīvi izvērtēt situāciju, kad antibiotikas ir vajadzīgas, kas ir viens no stūrakmeņiem – ļoti stingri pārdomāta antibiotiku nepieciešamība. Arī šādiem pacientiem ierodoties slimnīcā, viņus iespēju robežās būtu nepieciešams izolēt, lai tālāk neizplatītu šīs baktērijas. 

Baktēriju rezistenci ierobežo jauni medikamenti, kas ir spējīgi cīnīties pret dažādām infekcijām, ko izraisa baktērijas. Diemžēl tas ir īstermiņa risinājums, jo jaunas antibiotikas palīdzēs tikai sākuma posmā. Agri vai vēlu mēs nonākam pie tā, ka arī pret tām baktērijas kļūst rezistentas. To varētu pielīdzināt cīņai ar vējdzirnavām, jo no vienas puses ir nepieciešamas jaunas antibiotikas, bet no otras puses mēs saprotam, ka antibiotikas, kas tika izgudrotas salīdzinoši nesen – pirms 10 līdz 15 gadiem, jau šobrīd vairs nepalīdz. Pret tām jau ir izveidojusies rezistence. Ņemot vērā visus aspektus, mēs slimnīcā cīnāmies, lai izrakstītu antibiotikas tikai tad, kad tas pacientam patiešām nepieciešams.

Ņemot vērā rezistences izplatību, nozarei kopumā jādomā par to, kā antibiotikas ietekmē vidi, kurā dzīvojam, līdzīgi kā šobrīd sabiedrība pievērš uzmanību ekoloģijas jautājumiem un ekoloģiskiem risinājumiem ikdienā. 

Izaicinājums – rezistento baktēriju uzņemšana caur pārtiku

Viena no jomām, kur tiek pievērsta salīdzinoši maza uzmanība pasaulē un Latvijā – rezistentu baktēriju izplatība caur pārtiku. Viens no produktiem, par kuru ir vislielākās bažas, ka tas var saturēt rezistento baktēriju atliekvielas ir gaļa, ja tās iegūšanai paredzētajam dzīvniekam ir gadījies saslimt un tas ticis ārstēts ar zālēm.

Kas notiek organismā, ēdot šādu pārtiku? Rezistentās baktērijas nokļūst kuņģa skābajā vidē. Daļu pirms tam nogalina siekalas, bet daļa kļūst par organisma "iemītniekiem". Zarnu traktā baktēriju ir daudz, un, dzīvojot pie noteiktiem labvēlīgiem apstākļiem, baktērijas var izraisīt kādu infekciju. Pētījums rāda, ka, uzņemot rezistentas baktērijas, 42% no pacientiem pēc gada tās arvien atradušās organismā. Tas nozīmē, ka mēs nevaram skaidri zināt, cik ilgi baktērijas var izdzīvot mūsu organismā. Ir pat novēroti gadījumi, kad šādu baktēriju klātbūtne organismā ilgst 10 un vairāk gadus, taču ir bijuši gadījumi, kad cilvēks iziet no slimnīcas, nomaina vidi, un rezistentas baktērijas netiek novērotas. Ja cilvēka organisms satur rezistentas baktērijas, tad ārstēšana ir sarežģītāka, jo mēs nevaram būt droši, ka antibiotikas iedarbosies. 

Man ir liels prieks, ka atsevišķi pārtikas ražotāji jau šobrīd ir atraduši risinājumu un piedāvā to sabiedrībai. Šobrīd gan Latvijā ir novērots tikai viens ražotājs – "Putnu fabrika "Ķekava", kas piedāvā veikalos vistas gaļu ar marķējumu "Audzēts bez antibiotikām". Tas ir būtisks pierādījums, ka antibiotiku lietošana lauksaimniecībā var tikt maksimāli ierobežota. Šāds modelis dzīvnieku audzēšanā ir ļoti izplatīts Skandināvijā, un mums ir uz ko tiekties. 

Sadarbība starp dažādām jomām valstiskā līmenī

Cīņa ar antibiotiku rezistenci ir valstisks kopdarbs, jo problēmas mazināšanā svarīgi sadarboties visām iesaistītajām jomām – veselības aprūpei, lauksaimniecībai un pārtikas ražotājiem, ņemot vērā, ka uzņemt rezistentas baktērijas ir iespējams ļoti daudzos veidos – gan neievērojot higiēnu, gan caur pārtikas ķēdi, gan tiešā veidā saskaroties ar baktēriju pārnēsātāju. 

Šobrīd ir vērojams starpnozaru sadarbības progress, jo problēma kļūst visām pusēm aizvien aktuālāka. 2018. gada novembrī tika prezentēts antibiotiku rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plāns "Viena veselība" 2019.–2023. gadam. Tā prioritārie uzdevumi ir pilnveidot antibiotiku rezistences un antibiotiku patēriņa datu kvalitāti un analīzi, veicināt piesardzīgu un atbildīgu antibiotiku patēriņu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, uzlabot infekcijas slimību profilaksi un uzraudzību gan sabiedrības veselības, gan dzīvnieku veselības jomā, pilnveidot pētniecību antibiotiku rezistences jomā, kā arī veicināt speciālistu un sabiedrības izpratni par atbildīgu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu.