Ārsts: Pieaug uzmanība, ko pievēršam onkoloģiskām saslimšanām, nevis to skaits

Raksta autors: zinātnieks un ārsts Sergejs Kuzņecovs

Onkoloģisko saslimšanu gadījumu nav daudz vairāk kā agrāk, vienkārši ir uzlabojusies diagnostika un palielinājies cilvēku mūža ilgums.

Pat trešajā un ceturtajā vēža stadijā var pagarināt remisiju

Onkoloģisko saslimšanu izplatība ziņā situācija Latvijā nav dramatiskāka kā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Nav nekādas epidēmijas, par ko reizēm tiek runāts, vienkārši mūsdienās onkoloģiskajām saslimšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība. Arī no mediju puses, piemēram, mūsdienās gandrīz katru dienu var lasīt ziņas par kādas sabiedrībā zināmas personas veselības stāvokli, par saslimšanām, ārstēšanas procesu u.tml. Agrāk šādas ziņas nebija tik viegli pieejamas. Tāpat kādreiz pastāvēja viedoklis, ka vēzis ir neārstējams vai grūti ārstējams, taču šobrīd ir konstatēts, ka pastāv vairākas vēža formas, kuras, savlaicīgi atklājot, viegli pakļaujas ārstēšanai. Ir arī gadījumi, kad pat trešajā un ceturtajā slimības stadijā var pagarināt remisiju.

Uzskatus par to, ka onkoloģijas paliek aizvien izplatītākas, veicina arī cilvēka mūža ilguma pagarināšanās, proti, vēsturē bijuši periodi, kad cilvēka vidējais mūžs bijis 50 gadi, taču, šim slieksnim paaugstinoties, aizvien vairāk cilvēku sasniedza lielu vecumu un iekļuva t.s. riska grupā, kas ir uzņēmīgāki pret dažādām saslimšanām. Līdere onkoloģisko saslimšanu jomā Eiropā ir Ungārija, kurā ir ļoti liels procents smēķētāju, kā arī ļoti iecienīti kūpināti un asi ēdieni. Šādi iedzīvotāju paradumi nereti noved pie dažādām saslimšanām, t.sk. pie plaušu un resnās zarnas veža, kas Ungārijā ir ļoti izplatīts. Kā jau minēju, manuprāt, onkoloģiskās saslimšanas nav kļuvušas biežākas, tām tiem pievērsts vairāk uzmanības.

Visi pārtikas iepakojumi tiek pārbaudīti

Par lielāku uzmanību liecina arī sabiedrības satraukums par vieniem vai otriem produktiem, kas iespējams ir onkoloģisko saslimšanu izraisītāji. Manuprāt, satraukumam par pārtikas higiēnu, proti, plastmasas pārtikas iepakojumu (un to sastāvā esošās vielas bisfenola) kaitīgumu nav pamata. Ir ļoti daudz toksikoloģijas pētījumu, kuros ir pārbaudīti visi materiāli, pirms dota atļauja tos izmantot pārtikas iepakošanai. Dažos rakstos ir atsauces uz pētījumiem ar pelēm, taču šos datus nevar ekstrapolēt uz cilvēkiem. Peles mūža ilgums ir vien daži gadi, tāpēc nevar salīdzināt vielas ietekmi uz peli un cilvēku. Bisfenolam nav nekādas akūtas toksicitātes pazīmes, tāpat neesmu dzirdējis par gadījumiem, kad plastmasas trauku lietošana būtu izraisījusi barības vada vai zarnu trakta kairinājumu.

Daudz vairāk uzmanības būtu jāpievērš šūnu imunitātei, ko var nodrošināt ar pietiekamu sārmu līmeni organismā un t.s. labajiem taukiem. Ja ir tauku trūkums, ko var izraisīt, piemēram, mūsdienās tik ļoti izplatītās badošanās kūres, var novest pie situācijas, kad cilvēkam nedarbojas pretvēža imunitāte.

Veselīgs uzturs ne tikai ķermenim, bet arī priekam

Lai ievērojot diētu, nenodarītu pāri organismam un imunitātei, ieteiktu izvēlēties plaši pārbaudīto Vidusjūras diētu, kurā ietilpst augu tauki un olīveļļa. Tas stiprina imunitāti. Tikai nevajag jaukt t.s. labos taukus ar speķi. Latvijā jau tāpat pārāk daudz aizraujamies ar kūpinājumiem, kas nenāk par labu veselībai, tāpēc der atcerēties, ka arī tauki mēdz būt dažādi. Mūsu iecienītākie ēdieni, piemēram, kūpinātas vistas ir daudz kaitīgākas par jebkādiem bisfenoliem. Arī man garšo kūpinājumi, taču tos ieteicams nogaršot pavisam nedaudz un reti. Uzturā jālieto produkti, kas satur taukskābes Omega-3 un Omega-6, papildinot tos ar zaļumiem. Šīs taukskābes, protams, var uzņemt arī kapsulu veidā, taču gribētu atgādināt, ka labs ēdiens rada arī prieku un labsajūtu, kas arī nāk par labu mūsu veselībai.

Imunitātei vajag ūdeni

Ja nav iespējas regulāri ēst produktus, kas bagāti ar sārmiem un taukskābēm, tad noteikti jācenšas dzert vairāk ūdeni, īpaši labi, ja ūdens ir ar augstāku pH līmeni, piemēram, avotu ūdeni. Īpaši tas ieteicams pirms ēšanas, tukšā kuņģī, kad skābes daudzums tajā ir neliels. Vielas, kas neitralizē organismā pārskābināto vidi, ir kālijs, nātrijs, kalcijs un magnijs. Organisma iekšējo vidi ļoti labi raksturo siekalu un urīna pH, ko var pārbaudīt arī mājas apstākļos. Lai noteiktu skābuma līmeni, var izmantot papīra loksnītes (lakmusa, universālās), kas pēc īslaicīgas iemērkšanas pētāmajā šķidrumā maina savu krāsu.

Galvenais, lai viss, ko uzņemam organismā, būtu sabalansēts. Ja apēdam vairāk gaļu, jāapēd arī vairāk augļu un dārzeņu. Ja mazāk uzņemam sārmainus produktus, jādzer vairāk ūdens u.tml.

Publicitātes foto