Ārstniecības kliņģerītes pretnovecošanās īpašības pazina jau Senajā Ēģiptē. Eiropas tautu medicīnā kliņģerīte pazīstama kā sviedrējošs līdzeklis un palīgs menstruāciju regulēšanā, lietota kā līdzeklis matu augšanai. Tās ziedi, dēvēti par nabaga vīra safrānu, kopš viduslaikiem izmantoti ēdienu krāsas un garšas pilnveidošanai. „Mēness aptiekas” eksperts, Dr. biol. Dailonis Pakalns atklāj, kādas vēl īpašības piemīt kliņģerīšu ziediem, un kā tos varam lietot veselības uzlabošanai.

Kliņģerītes izmantošanas vēsture ir sena un tā turpinās arī mūsdienās, jo kliņģerītes ziedus izmanto gan kulinārijā, gan kosmētikā un medicīnā – pievieno mīklas izstrādājumiem, sviesta un siera iekrāsošanai, izmanto zobu pastās, mazgāšanas līdzekļos, higiēnas precēs. Kliņģerītes ziedi ir izejviela zāļu, komplekso pārtikas tēju un veselību veicinošu palīglīdzekļu ražošanā.  

Kā noder kliņģerīte?

Spēcinoša dziedniecības procesā

Daudzkomponentu kombinācijās mazina alerģiju, nodrošina organisma vitalitāti, pretiekaisuma darbību, palīdz pārvarēt stresu, ar novecošanu saistītos procesus.

Elpceļu veselībai

Mutes dobuma un kakla gļotādas iekaisumus remdējoša darbība, nomierina kņudēšanu kaklā. Elpceļu slimību gadījumā lieto kā pretiekaisuma, antimikrobus un reģenerāciju veicinošus pagatavojumus mutes dobuma un kakla skalošanai.

Ādas un gļotādas ārstēšanai

Pateicoties triterpēniem saponīniem, flavonoīdiem un polisaharīdiem, nodrošina antifungālu un antibakteriālu darbību.

Zarnu un aknu veselībai

Palielina žults producēšanu, nodrošina normālas aknu funkcijas.

Kliņģerītes preparātiem piemīt arī nomierinoša, spazmolītiska, antivirāla, brūces dziedējoša, fagocitozi un reģenerāciju veicinoša, imūnsistēmu stimulējoša darbība.

Ādas slimību terapijai

Kliņģerīte ir viens no ādas slimību kompleksās terapijas līdzekļiem. „Mēness aptiekas” eksperts, Dr. biol. Dailonis Pakalns raksturo sīkāk: „Ārīgi ilglaicīgi to lieto virspusēju brūču, nelielu ādas un mutes dobuma iekaisumu un brūču, apakšstilbu varikozi paplašināto vēnu trofisko čūlu ārstēšanai. Kliņģerītes pagatavojumus lieto ādas apmazgāšanai, kompresēm vai mitriem apliekamiem. Lokāli – ādas un gļotādas iekaisumu: dermatītu un ekzēmu, piodermītu, trofisko čūlu, brūču, nedzīstošu čūlu, izgulējumu, apdegumu, saules apdegumu kopšanai un ārstēšanai, insektu niezošu kodumu apstrādei, jo paātrina epitelizācijas un sarētošanās procesus, brūču granulāciju bez sastrutojuma rašanās. Lokāli lieto arī ateromas, perianālās ekzēmas, proktīta, aknes, sausās dermatozes gadījumā.”

Kliņģerītes produkti

Tinktūra

Iekšķīgi to izmanto palielinātu vai iekaisušu limfmezglu, tauku dziedzeru cistu retences, kuņģa un duodena čūlas gadījumos.  

Ziedu eļļas ekstrakts

Tonizējošs, mitrinošs, mīkstinošs, reģenerējošs, derīgs visiem ādas tipiem, īpaši sausai ādai. Tradicionāls ādas kopšanas līdzeklis, kas saglabā ādas svaigumu, pasargā no saules radītās ādas novecošanās vasarā. Pretnovecošanās īpašības nodrošina lielais karotīna, fitosterolu, polifenolu daudzums. Ietilpst arī elpceļu iekaisumu novēršanai ražotos aerosolos. Kā veselību veicinošu palīglīdzekli izmanto brūču un ādas bojājumu novēršanai, ziedēs un krēmos.

Ar kādu augu drogām draudzējas kliņģerīte?

Kliņģerītes ziedus uztura zāļu tēju sastāvā parasti iekļauj ne vairāk kā 5% no kopējās maisījuma masas. Lūk, kādās kombinācijās kliņģerīti mēdz lietot!

• Ar rožu paaugļiem un aronijas augļiem, kumelītes un vīgriezes ziediem, zemenes un upenes lapām stiprina organisma dabiskās aizsargspējas, uzlabo imūnsistēmas funkcijas, aizkavē ar novecošanu saistītās fizioloģiskās izmaiņas organismā, labvēlīgi ietekmē vielmaiņu.
• Maisījumā ar salvijas un melisas lapām, pelašķa lakstiem, apiņa rogām tēja izmantojama ginekoloģijā – klimaktēriskā diskomforta, nervozitātes novēršanai, kombinācijā ar kumelītes un liepas ziediem, pelašķa un asinszāles lakstiem, nātres lapām un ozola mizu lieto lokāli skalojumiem, kā arī iekšķīgi sāpju mazināšanai un menstruālās asiņošanas regulēšanai.
• Ar piparmētras lapām, pienenes saknēm, ancīša lakstiem palīdz attīrīt aknas un žultspūsli, veicina žults veidošanos un izdali.
• Gremošanas traucējumu novēršanai: ar  rozmarīna lapu un dižzirdzenes sakņu vai ar melisas un malvas lapu, pelašķa lakstu tēju – vieglu kuņģa spazmu gadījumā; kopā ar kasijas, altejas, piparmētras un melisas lapām, izopa lakstiem – viegla aizcietējuma novēršanai.
• Ar zeltgalvītes, vijolīšu un pelašķa lakstiem, vārpatas sakneņiem, pētersīļa un pienenes saknēm – urīnsistēmas veselībai un urīna plūsmas regulācijai.
•  Ar rožu paaugļiem un mārsila lakstiem – plaušu tēja bērniem. 

Kā un cik daudz drīkst lieto?

• Drogas vidējā reizes deva ir viens līdz divi grami tējai, arī kompresēm un skalojumiem. Pagatavo, ņemot vienu divas tējkarotes drogas uz tasi ūdens. Siltu uzlējumu var lietot mutes un kakla iekaisuma gadījumā, iekšķīgi dzer vienu trešdaļu līdz pusi glāzes starp ēdienreizēm.
• Tinktūru iekšķīgi lieto īpašos gadījumos, uz ādas – virspusēju ievainojumu apstrādei un oromukozāli mutes dobuma skalojumiem, divus līdz četrus mililitrus atšķaidot ar vienu ceturtdaļu līdz puslitru ūdens. Ādas dezinfekcijai nobrāzumu gadījumā izmanto neatšķaidītu tinktūru, brūču mitrināšanu veic vienīgi gar brūču malām. Kompresēm atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:3.
• 2%–5% ziedi lieto transdermāli. Svarīgi atcerēties, ka bērniem transdermālos produktus lieto tikai uz nebojātas ādas.

Kliņģerīti saturošus preparātus lieto ne ilgāk par vienu divām nedēļām. Ārīgai lietošanai ilguma ierobežojumi nav noteikti, paskaidro eksperts.

Kad ir jāuzmanās?

Nelietot, ja ir paaugstināta jutība pret kurvjziežu dzimtas augiem. Jāņem vērā, ka nav apstiprinošu datu par lietošanas drošumu grūtniecības un bērna zīdīšanas posmā. Nav ieteicams lietot transdermāli bērniem līdz sešu gadu vecumam, oromukozāli – līdz 12 gadiem. Tomēr kopumā kliņģerītes drogai ir zema toksicitāte un nav arī nopietnu blakņu. Var būt viegla kontaktalerģija.