Saaukstēšanos jeb augšējo un vidējo elpceļu iekaisumu izraisa dažādi vīrusi, kas pastāvīgi cirkulē gaisā un ieperinās elpceļu gļotādās. Slimības izraisītos simptomus var mēģināt mazināt ar dabiskiem – augu izcelsmes līdzekļiem.

Kāpēc ziemā slimojam?

Novājināts organisms, nepilnvērtīgs uzturs, fiziska vai garīga pārpūle, aukstums un mitrums ir lieliska vide dažādu slimību izraisītājiem. Ne vienam vien garie ziemas mēneši izraisa arī nomāktu garastāvokli un pat stresu. Diemžēl ilgtermiņā stress var ietekmēt uzņēmību pret vīrusu slimībām imūnsistēmas nomāktības dēļ.

“Saaukstēšanās ir viegla pašlimitējoša vīrusa infekcijas slimība. Tā var pāriet bez jebkādas ārstēšanas un parasti ir bez komplikācijām. Pirmie saaukstēšanās simptomi ir organisma atbildes reakcija uz vīrusu iedarbību: kairinājuma sajūta degunā, aizlikts deguns vai izdalījumi no tā, šķavas, iesnas, kakla sāpes, klepus, galvassāpes, muskuļu sāpes, vispārējs nespēks, arī paaugstināta temperatūra. Simptomu dēļ var tikt traucēts miegs.

Plašu apkopojumu par dažādu augu terapeitiskajām īpašībām, tostarp, ārstējot augšējo elpceļu vīrusu infekcijas, savulaik ir veicis bioloģijas zinātņu doktors un ārstniecības augu speciālists Dailonis Pakalns. Pateicoties no viņa gūtajām zināšanām, varu dalīties ar pārbaudītu informāciju par augu dziednieciskajam īpašībām, ko noteikti ir vērts izmantot, lai atvieglotu nelāgo pašsajūtu un veicinātu atlabšanu,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka, mudinot rūpēties par savu veselību gudri un vaicāt padomu farmaceitam.

Kas labi der profilaksei?

Foto: Freepik.com/ 8photo

Būtiski ir ierobežot saaukstēšanos, pirms tā ietekmē organismu. Viens no pirmajiem līdzekļiem ir zāļu tējas, kas satur rožu kopaugļus, plūškoku, liepu ziedu, hibiska kauslapas, avenes, melisas, zemenes lapas, fenheļa augļus. “Tējas var stiprināt organisma dabīgās aizsargspējas un paaugstināt izturību pret nelabvēlīgu vides faktoru ietekmi, tāpat tās veicina sviedru un urīna izdalīšanos, regulē vielmaiņu, labvēlīgi ietekmē elpošanas sistēmu.

Jo īpaši ziemas sezonā ir svarīgi pareizi atbalstīt organisma imūnsistēmu. Saaukstēšanās slimību profilaksei var noderēt mārsils, ehinācija un medus. Ieteicama varētu būt arī šāda zāļu tēja: piparmētras lapas un plūškoka ziedi pa divām daļām, plūškoka augļi un ingvera sakneņi pa vienai daļai (var pievienot arī deviņvīru spēka ziedus). Dzer gandrīz karstu pa tasei vairākas reizes dienā,” stāsta farmaceite un papildina, ka nespecifisko imunitāti var stimulēt arī avenes lapu tēja un rožu kopaugļi, kas bagāti ar vitamīniem, īpaši, ar C vitamīnu.

Kādu efektu gaidīt no augu terapijas?

Saaukstēšanās slimības ārstēšanas mērķis ir atvieglot un mazināt tās izraisītos  simptomus. Farmaceite Ieva Turonoka skaidro: “Ārstēšana ietver emocionāla līdzsvara saglabāšanu,  mieru, atpūtu un miegu, vieglu veselīgu uzturu, pastiprinātu šķidruma  uzņemšanu un siltu dzērienu lietošanu. Ja ir tikko parādījušies pirmie saaukstēšanās simptomi, labākā izvēle ir viss iepriekš minētais un dabiskie līdzekļi – zāļu tējas. Ja slimību ārstē ar  medikamentiem, zāļu tējas var lietot kā spēcinošu, uzmundrinošu, vitamīniem bagātu palīglīdzekli.”

Zāļu tēju gatavošanai var izmantot pretiekaisuma un temperatūru pazeminošās drogas, piemēram, anīsa augļus, melisas un piparmētras lapas. “Pārbaudīts līdzeklis ārstēšanai mājas apstākļos ir zāļu tējas un siltas kāju vannas (sākuma temperatūra ap 33°C, 20 minūšu laikā to paaugstinot aptuveni līdz 38°C), kam seko atpūta siltā gultā, lai veicinātu svīšanu. Īpaši ieteicamas ir vītolu mizas, liepu, vīgriezes  un plūškoka ziedu tējas. Tējas aizkavē slimības tālāku  attīstību, var palīdzēt uzturēt optimālas organisma funkcijas un ir nozīmīgs visa organisma veselības balsts.

Augšējo elpceļu iekaisumu ārstēšanai kā atkrēpošanu veicinošas, arī mīkstinošas, antialerģiskas, nomierinošas, stimulējošas, diurētiskas un antiseptiskas drogas var minēt gaiļbiksītes saknes un deviņvīru spēka ziedus.”

Kādi augi un kam noder?

Foto: Freepik.com/ bearfotos

Pret gļotādu iekaisumu un krēpu sastrēgumu novēršanai

Ieteicama plūškoka un liepu ziedu kombinācija, kas darbojas pret gļotādu iekaisumu un novērš  krēpu sastrēgumu, ir ar sviedrējošu un diurētisku efektu. Tēja jādzer, ja ne karsta, tad ļoti silta, vismaz trīs reizes dienā. Ja saaukstēšanos pavada drudzis,  zāļu tēju papildina ar melisas, meža avenes un zemenes lapām, rožu kopaugļiem, kas bagāti ar C vitamīnu.

Pretmikrobu darbībai

Var lietot ķimenes un fenheļa augļu, piparmētru lapu, timiāna un mārsila lakstu tējas. Šo tēju maisījumos der iekļaut arī augus ar pretiekaisuma un temperatūru pazeminošām īpašībām, piemēram, plūškoka ziedus, vītolu mizu. Lietderīgi būs atkrēpošanu veicinoši augi – ceļteku lapas, plūškoka  ziedi. Ieteicams lietot arī augus, kam piemīt antialerģiskas īpašības un kas veicina audu reģenerāciju, atbalsta imūnsistēmu, nomierina, palielina labsajūtu, piemēram, piparmētras un melisas lapas, vitamīnus saturoši augļi un ogas. Aptiekas piedāvājumā ir gan augu monotējas gan augu maisījumi tējas pagatavošanai.

Mutes dobuma un rīkles skalošanai

Saaukstēšanās sākumā ieteicams veikt mutes dobuma un rīkles skalošanu un tvaika inhalācijas, izmantojot uzlējumus, novārījumus un preparātu atšķaidījumus. Skalošana var būt lietderīga  ausu un rīkles iekaisumu gadījumos, tīrot muti un rīkli, kamēr tiek ārstētas iekaisušās gļotādas. Skalojumi parasti satur ēteriskās eļļas un ēteriskās eļļas saturošo augu drogu pagatavojumus. Izmanto arī augus ar pretiekaisuma īpašībām, piemēram, kumelītes ziedus un miecvielas saturošus augus. Uzlējumus gatavo no kliņģerītes, plūškoka, kumelītes ziediem, salvijas, eikalipta lapām, asinszāles lakstiem, savukārt novārījumiem lieto ozolu vai vītolu mizu. Farmaceitam var pavaicāt padomu pareizai izvēlei katram konkrētajam gadījumam.

Inhalācijām

Par tvaika inhalācijām speciālistu viedokļi dalās – tās tiek gan kritizētas, gan atzītas par efektīvam noteiktās situācijās. “Tvaika inhalācijām izmanto priedes pumpurus, salvijas un eikalipta lapas, asinszāles lakstus, kumelītes ziedus, arī attiecīgās ēteriskās eļļas. Ir zināms, ka ļoti mazs daudzums ēteriskās eļļas tomēr vairāk stimulē nekā nomāc deguna skropstiņepitēlija kustības. Inhalācijas uzlabo sekrēciju un neļauj izžūt  deguna gļotādai, palīdz uzturēt skropstiņaparātu. Tiesa, veicot tvaika inhalācijas, jāuzmanās, lai neapplaucētu gļotādas, nodarot lielāku kaitējumu.

Aizlikta deguna, iesnu atvieglošanai

Saaukstēšanās slimību gadījumā ir svarīgi uzturēt mitras gļotādas. Degunam ieteicamāki ir hidrofilie preparāti, jo tie nebojā deguna epitēlija skropstiņaparātu. Taukainiem preparātiem ir divi nopietni trūkumi: tie nesajaucas ar deguna gļotām, tāpēc nerodas adekvāts kontakts ar deguna gļotādu, un tie stipri samazina skropstiņepitēlija kustības. Skropstiņepitēlijs netiek bojāts, ja aktīvo ingredientu ievada, piemēram, deguna aerosola veidā.

“Aizlikta deguna terapijā lokāli lietojot piparmētras un eikalipta eļļas, var uzlaboties pašsajūta, turklāt netiek nomāktas organisma aizsargspējas. Jāņem vērā ēterisko eļļu lietošanas risks bērniem. Piparmētras eļļu nevajadzētu lietot zīdaiņiem un maziem bērniem sejas apvidū, jo reflektori var apstāties elpošana,” skaidro farmaceite.

Klepus ārstēšanai

Klepus ir reflekss, organisma atbildes reakcija jebkuram elpceļu funkcijas mehāniskam traucējumam, tostarp, gļotādu iekaisumam infekcijas rezultātā. Klepošana saglabā krūtis un elpceļus brīvus no gļotām vai citām kairinošām daļiņām. Taču hronisks vai smags klepus var liecināt par kādu nopietnu slimību vai traucējumu. Farmaceite uzsver: “Klepus pats par sevi nav slimība, bet tikai simptoms. Klepus var būt sauss vai produktīvs, kas nozīmē, ka klepojot tiek izdalītas krēpas. Klepus ir akūts, ja ilgst ne vairāk par divām trīs nedēļām, vai hronisks, ja ilgst vairāk par četrām nedēļām.”

Ārstēšanā nozīmīgi var būt fitopreparāti, svarīgs ir dzīvesveids un režīms, kā arī jādzer pietiekami daudz šķidruma, lai sašķidrinātu krēpas. Obligāti jāpārtrauc smēķēšana, jālikvidē gaisa piesārņojums darbā un mājās.

Akūts klepus, kas saistīts ar saaukstēšanos, gripu vai deguna dobuma infekcijām, parasti sākas pēkšņi. Klepus, kas saistīts ar plaušu infekcijām, piemēram, bronhīts, arī sākas pēkšņi un pēc tam ieilgst. Savukārt, hroniskā klepus iemesli ir astma, alerģija, hroniska obstruktīva plaušu slimība, sinusīts ar gļotu izdalīšanos krūtīs, smēķēšana, vides piesārņojums.

“Svarīgi ievērot simptomus, kas pavada klepu. Lai mazinātu klepu, samazina kakla kairinājumu, nomāc perifēro un centrālo klepus refleksu. Klepu var ārstēt ar fizikālām un farmakoloģiskām metodēm vai arī abām vienlaikus. Fizikālās metodes ir gaisa mitrināšana, tvaika inhalācijas, šķidrumu dzeršana. Medikamentozie pasākumi ir augu un ēterisko eļļu pievienošana vannām un inhalācijām, atkrēpošanu veicinošo augu preparātu lietošana,” atgādina farmaceite.

Kāds pretklepus līdzeklis būs noderīgs?

Ir divu veidu pretklepus līdzekļi – centrālās darbības pretklepus līdzekļi, kas nomāc klepus refleksu, un perifērās darbības pretklepus līdzekļi. Zāļu tējās izmanto tikai perifērās darbības pretklepus līdzekļu grupai piederošas augu drogas – māllēpes lapas, gaiļbiksītes, ālantes, lakricu, altejas saknes, linsēklas, mārsila lakstus. Tējām ieteicamā piedeva ir medus.

“Visos gadījumos jābūt skaidrībai, vai augu produkti ir atkrēpošanu veicinošas klepus zāles, kas izraisa atbildes reakciju un krēpu atdalīšanos, vai arī klepu nomācošas, kas var atvieglot sausu, rejošu klepu. Ja klepu izraisa sausas bronhu gļotādas, jāpalielina bronhu dziedzeru sekrēcija un jāsašķidrina izdalītais bronhu sekrēts. Tādējādi pretklepus līdzekļu darbība daļēji saskan ar atkrēpošanu veicinošo līdzekļu darbību. Piemēram, anīsa augļu ēteriskā eļļa ir tiešās darbības atkrēpošanas līdzeklis, kā sastāvā esošais anetols izdalās tieši caur bronhu dziedzeriem. Tas reflektoriski stimulē elpošanu, veicina trahejas, rīkles un bronhu gļotādu sekrēciju, sekmējot atkrēpošanu.

Labi noder arī sūkājamās pastilas, sīrupi un kakla aerosoli, kas satur islandes ķērpi, kliņģerītī, lakricu, efeju vai smiltsērkšķi,” norāda farmaceite.