medicine.lv skaitļos

Lietotāji online171
Aktīvie uzņēmumi12806
Nozares raksti1624
Ekspertu atbildes21477
Ārsti: Solot bērnam žagarus, māte veikusi emocionālo vardarbību : Latvijas veselības portāls | medicīnas uzņēmumi | medicine.lv

Ārsti: Solot bērnam žagarus, māte veikusi emocionālo vardarbību

Foto: Ekrānkopija no video

Ārsti izsaka asu nosodījumu par latviešu ģimenes uzņemto video, kurā sieviete it kā jokojoties sola bērnam žagarus, tā novedot mazo meiteni līdz asarām un izmisumam.

Šodien, 16.oktobrī, norisinājās Latvijas vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" rīkotā preses konference "Vai normāli draudēt bērnam ar žagariem?", kas sasaukta, lai sabiedrībā veidotu izpratni par emocionālās vardarbības ietekmi uz bērniem.

Konferences dalībnieki aplūkoja video, kas 9.oktobrī tika publicēts portālā "kasjauns.lv". Kā stāsta "mammamuntetiem.lv" pārstāve Līga Brūvere, internetā ievietotajā video redzams, kā līdz izmisumam un raudāšanai kāda sieviete (visticamāk, bērna māte) noved aptuveni trīs gadus vecu meiteni. Sieviete nepaklausīgajai meitenei piesola žagarus, kurus atnesīšot Salatētis. Bērns raudādams mūk no sievietes un kliedz, ka nevēlas žagarus. Pēc video dzirdamās sievietes balss var spriest, ka viņa nav sevišķi nikna, viņa žagarus piesola it kā jokojoties.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) video sākotnēji novērtēja tikai kā "nekorektu rīcību", taču, uzklausot Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas ārstu vērtējumu, VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktores vietniece Inga Krastiņa apstiprināja, ka video redzētais ir emocionālā vardarbība, tāpēc VBTAI lūgs policiju identificēt video redzamo ģimeni, lai sociālā dienesta pārstāvji varētu to apsekot.

Banner 280x280

"Komentāri, kas bija lasāmi zem video, liecina, ka sabiedrības izpratne par to, kas ir emocionālā vardarbība, ir ļoti atšķirīga," norāda Latvijas vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Daži spilgtākie komentāri: "Mamma nerunā dusmīgi, bet jokojoties, vienkārši cilvēki nesaprot un meklē problēmas tur, kur to nav!", "Katrs normāls cilvēks saprot, ka māte saka šos vārdus rotaļīgi un jokojoties. Un tādai izlutinātai un brēcošai meitenei patiešām vajadzētu žagarus", arī "Tad jau lielāko daļu vecāku vajadzētu tiesāt, katrs normāls bērns zina, ka par sliktu uzvedību nāks "dakteris bērziņš", salavecīts ar žagariem utt." "Kopumā komentāros vērojams, ka daļa sabiedrības video redzamo rīcību uzskata par normu bērna audzināšanā, vēl viena daļa sašutumu galvenokārt pauž par netīro mājokli, svarīgāko – sievietes attieksmi pret bērnu - nepamanot. Šis ir pamats, kāpēc mēs, "Mammamuntetiem.lv", kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas ārstiem sasaucām preses konferenci," skaidro Inga Akmentiņa-Smildziņa.

RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons uzskata, ka šāda audzināšanas metode viennozīmīgi ir emocionālā vardarbība, kas nākotnē bērnu var novest līdz psihiskām traumām. "Ja vēl sākumā "aiz ausīm" varētu pievilkt, ka žagaru solīšana ir nosacīti neveiksmīgs joks, tad, skatoties uzfilmēto tālāk, redzams, ka bērns raudot iet prom no istabas, bet māte turpina uzturēt emocionālo distresu jeb pārāk lielu stresu. Bērnā saskatāmas izteiktas bailes un panika. Noslēgumā māte, kas pati bērnā izraisījusi šīs emocijas, aizrāda, lai meitene pārstāj kliegt. Šī sieviete neapzinās, kādas dusmas pati pauž pret bērnu. Māte veic emocionālo vardarbību, uzskatīdama to par joku, un ģimene video ievieto internetā, aicinot par šo uzjautrināties arī sabiedrību," video analizē ārsts psihoterapeits Artūrs Miksons.

"Šis bērns bez labas psihoterapijas nekad savā dzīvē nespēs realizēt visu to potenciālu un talantus, ko daba viņam devusi. Šādas traumas nodara ārkārtīgi lielu ļaunumu cilvēka personības un rakstura veidošanā, potenču izpausmēm visas dzīves laikā," stāsta RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja profesore Gunta Ancāne. "Mēs redzam agresīvu māti, kas nav spēcīga savā cilvēciskajā būtībā, jo visu savu agresiju "uzliek" uz pašu vājāko un neaizsargātāko - savu bērnu. Māte ar žagariem bērnam piedraud septiņas reizes! Sākumā, kad mamma ir piesolījusi žagarus, redzam meitenes psihiski veselīgo aizsargreakciju – dusmas, viņa saka: "Nē!". Savukārt, kad mammas balsī parādās smiekli un it kā laipnība, bērnam sajūk, kas īsti notiek un kā reaģēt. Vai jāreaģē uz mammas dusmām, kas liek sevi aizsargāt, vai arī uz viņas laipnību un smaidu, kas mudina mammai pietuvoties? Kam ticēt? Bērns faktiski šajā situācijā "sajūk prātā"," skaidro profesore Gunta Ancāne, uzsverot, ka neviens bērns nevienā situācijā - vēl jo mazāk Ziemassvētkos - nav pelnījis žagarus.

Ārsts Artūrs Miksons norāda, ka sabiedrība pieradusi šausmināties par vecākiem, kas pazemo savus bērnus un sabiedriskās vietās apsaukā viņus, un šeit ir redzama ne tikai vardarbība pret bērnu, bet arī tas, kā šādi vardarbīgi vecāki veidojas. "Pastāv liela varbūtība, ka arī šī meitene pieaugušā vecumā pret bērniem izturēsies līdzīgi," uzskata ārsts.

Profesore Gunta Ancāne skaidro, ka šis piemērs lieliski ataino, kāpēc bijušo Padomju Savienības valstu iedzīvotājus joprojām Eiropā tik viegli atpazīt. "Ja kādam nav skaidrs, kāpēc mūs Eiropā atpazīst kā bijušās Padomju Savienības cilvēkus, lai gan mums pašiem šķiet, ka izskatāmies tāpat kā Londonas vai Berlīnes iedzīvotāji, tad te redzams, kā šī atšķirīgā iezīme rodas. Mūs atpazīst pēc mūsu iekšējās nebrīvības. Bērnus, kam būtu jābūt mūsu vislielākajai vērtībai, mēs audzinām ar patoloģiski daudz kauna un baiļu izjūtām. Taču viņi ir mūsu nākotne! Bezcerība un izmisums kopā ar dusmām, ko izjūt meitene, bioķīmiski ietekmē visu ķermeņa orgānu darbību, kas vēlāk jau var iespaidot fizisko veselību. Ja mēs spēsim objektīvi palūkoties uz situāciju, kurā dzīvojam, un mainīties tā, lai mums augtu enerģiski, zinātkāri cilvēki, tad pēc 20-30 gadiem mēs dzīvosim bagātākā un veselākā sabiedrībā. Atteikšanās mainīt līdzšinējos bērnu audzināšanas paradumus ir jautājums par to, kurp mēs kā tauta gribam virzīties," uzskata Gunta Ancāne.

 

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Zobu dziļā fluorizācija ar papildu vērtību

Zobu dziļā fluorizācija ar papildu vērtību

Daudzi cilvēki cenšas saglabāt savu veselību un tāpēc nodarbojas ar sportu, izmanto ekoproduktus, pievērš lielu uzmanību veselīgam uzturam, lieto vitamīnus, bet tajā pašā laikā pilnīgi aizmirst, ka arī zobiem nepieciešama profilakse un rūpīga aprūpe. Kā saglabāt zobus bez plombēšanas, sakņu kanālu ārstēšanas un citām sarežģītām un dārgām procedūrām?

Aktuālie piedāvājumi

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips – atbalsts sportā un ikdienā

Kinezioloģiskais teips ir kļuvis īpaši iecienīts gan profesionālu sportistu, gan arī amatieru vidū. Tas ir praktiski nemanāms, tajā pašā laikā sniedz neatsveramu atbalstu, piedāvājot plašas iespējas gan traumu profilaksē, gan arī ārstēšanā. Uzlabo kustību brīvību kopā ar TONUS ELAST kinezioloģisko teipu! Konsultējies ar speciālistu, lai noskaidrotu, kā kinezioloģiskais teips var palīdzēt tavā ikdienā!

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika: uz pierādījumiem balstīta pieeja

Nutrikosmētika pēdējos gados ir kļuvusi populāra, un veiktie pētījumi un testi nepārtraukti pēta to efektivitāti un drošību. Tāpat arī tiek vērtēta kolagēna produktu ietekme uz ādas elastību, mitrināšanu un grumbu samazināšanos.

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Jo-hai-dī, kāpēc es nerūpējos par sevi ātrāk?

Pēc smagas operācijas un ilgstošas rehabilitācijas Roberto Meloni ir atkal vesels, bet atzīst, ka daudzus mēnešus esot bijis ļoti norūpējies, vai spēs atkal normāli staigāt. Roberto stāsta par savu pieredzi, lietojot Latvijā ražotu produktu – Epsorīnu.

Video

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Kā ergonomiski iekārtot darba vietu, strādājot pie datora? Skaidro ergoterapeiti (VIDEO)

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Produktu testi

Testa rezultāti: "Preimmu" – prebiotika spēcīgai imunitātei

Testa rezultāti:

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Valens Nutri" piedāvāja testēt "Preimmu" – prebiotiku spēcīgai imunitātei.

Testa rezultāti: MARUSHA matu toniks ar rozmarīnu matu mitrināšanai, atjaunošanai un aizsardzībai pret karstumu

Testa rezultāti: MARUSHA matu toniks ar rozmarīnu matu mitrināšanai, atjaunošanai un aizsardzībai pret karstumu

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar "MARUSHA Nord Ecosmetic" piedāvāja testēt dabīgo matu toniku ar rozmarīnu, keratīnu un zīda proteīniem.

ho-fi® original Na+ hlorofilīns – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

ho-fi® original Na+ hlorofilīns  – Latvijas dabas sniegtais spēks organisma restartam

Maijā Medicine.lv sadarbībā ar zīmolu everlab® piedāvā testēt ho-fi® original Na+ hlorofilīnu organisma restartam.

Testa rezultāti: "MarLie" šķiedrvielas efektīvai zarnu trakta darbībai

Testa rezultāti:

Aprīlī Medicine.lv sadarbībā ar SIA "Perfecto" piedāvāja testēt" MarLie" šķiedrvielas efektīvai zarnu trakta darbībai.

Izstāsti Latvijai veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgi, programma “Salabo cilvēku, klonē mikroķirurgu”: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Latvijas mikroķirurgu komanda jau kopš kara sākuma Ukrainā sniegusi nenovērtējamu palīdzību, glābjot karā ievainotos cilvēkus. Latvijas mikroķirurgi - Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris - nenogurstoši "labo" ievainotos cilvēkus.

VC4 Baltijas vēnu klīnika, dr. Žoržs Žabūrs: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

VC4 Baltijas vēnu klīnika, dr. Žoržs Žabūrs: Izstāsti Latvijai – Veselības receptes

Žoržs Žabūrs ir asinsvadu ķirurgs, asinsvadu ultrasonogrāfijas speciālists un flebologs. Pirmais Baltijā veicis vēnu operāciju, pielietojot hipnozi. Žoržs Žabūrs ir arī Latvijas Asinsvadu ķirurgu biedrības biedrs, Latvijas Flebologu biedrības biedrs, Eiropas Asinsvadu ķirurgu biedrības biedrs.