Cilvēka imūnsistēma ir kā smalki noausts zirnekļa tīkls. Tajā iekrītot kādai lietus lasītei, zirnekļa tīkls sasvārstās, taču neplīst. Tieši tāpat funkcionē vesela cilvēka imunitāte, dažādu faktoru ietekmē tā var sašūpoties, bet pēc tam dabiski līdzsvarojas. Savukārt, ja imunitātes  funkcijas nedarbojas kā nākas, tā sāk svērties uz vienu vai otru pusi," skaidro Imunoloģijas klīnikas sertificēta imunoloģe – dermatoloģe Natālija Gerula.

Par imunitātes problēmām aizdomas var rasties tad, ja organismam ir slikta aizsardzība pret infekcijām. Nereti cilvēki pie imunologa nonāk pēc ārstējošā ārsta, piemēram, ginekologa, dermatologa vai okulista ieteikuma. Situācijas mēdz būt dažādas, var būt tā, ka cilvēkam ir kāda pamatsaslimšana, piemēram, psoriāze, un, neizskaidrojamu iemeslu dēļ, rodas vēl kādas problēmas - cita veida ādas izsitumi, augoņi u.c. Tad ārsts var ieteikt vērsties pie imunologa. Var būt arī tā, ka ārstējošajam ārstam rodas aizdomas par kādu autoimūnu saslimšanu, (šīs slimības parasti rodas, ja infekcijas vai  ilgstoša iekaisuma rezultātā mainās organisma šūnas), un viņš iesaka  cilvēkam konsultēties ar imunologu. Tāpat pie imunologa cilvēki itin bieži nonāk arī tad, ja  nav iespējams noteikt slimības cēloni.

Imunologs ir speciālists, kurš individuāli izvērtē cilvēka  imūnsistēmu, ņemot vērā dažādus faktorus - ģenētiku, dzīves laikā pārslimotās slimības, pārdzīvoto stresu. Lai vēl pilnīgāk izvērtētu imunitāti, ieteicams veikt smalku izmeklējumu – imunogrammu. Ar tās palīdzību tiek analizētas izmaiņas imūnsistēmas šūnās un to struktūrā, un šādā veidā ir iespējams gūt  vispilnīgāko atbildi -  kāpēc organisms  vairs nespēj aizsargāties pret infekcijām.

Klīniskajā imunoloģijā izšķir primāro imūndeficītu, tas ir sastopams salīdzinoši reti, pamatā tās ir tā dēvētās retās slimības, kas ir ģenētiskas, rada ļoti nopietnus imūnsistēmas bojājumus, šādos gadījumos parasti ir nepieciešama  sarežģīta un pastāvīga ārstēšana. Daudz biežāk ir  sastopamas sekundārā imūndeficīta saslimšanas, piemēram, tās var būt dažādas autoimūnas slimības - reimatoīdais artrīts, sarkanā plakanēde, psoriāze, onkoloģiskās saslimšanas u.c. Iegūta sekundārā imūndeficīta saslimšana ir  arī HIV infekcija.

Ārste uzsver: "Cilvēkam ir jāsaprot - ja ir slimība, kurai pamatā ir sekundārais imūndeficīts, imunologs pamatslimību neārstēs, bet,  papildus ārstējošā ārsta nozīmētajai terapijai, varēs ieteikt imunitāti stabilizējošu terapiju. Tad organismam būs vieglāk  uzveikt slimību."

Ļoti bieži ir tā - cilvēks ir pārliecināts, ka viņam ir novājināta imunitāte. Taču patiesībā imunitāte nav vāja, tā vienkārši nepareizi funkcionē,  un tad ir nepieciešams to līdzsvarot. Turklāt jāņem vērā, ka imunitāte var būt ne tikai novājināta, tā var būt arī pārāk aktīva, un arī tā rezultātā var rasties dažādas veselības problēmas. "Tāpēc es ieteiktu cilvēkiem būt piesardzīgiem - bez ārsta ieteikuma  nelietot imunitāti stimulējošus preparātus. Ja cilvēka organisms ir vesels un spēcīgs, imunitāte darbojas līdzsvaroti, lietojot imunitāti  stiprinošus preparātus,  veselībai, visticamāk, netiks kaitēts. Taču, ja  cilvēkam jau ir kādas saslimšanas, piemēram, cukura dibēts vai  reimatoīdais artrīts, bez ārsta izvērtējuma lietojot imunitāti stiprinošus preparātus, veselības stāvokli var vēl vairāk pasliktināt," skaidro speciāliste.

Tas, ka Latvijā ir pieejams speciālists – imunologs, ir mūsu valsts  priekšrocība, jo daudzās citās valstīs šādu speciālistu nemaz nav. "Pie mūsu imunologiem ārstējas arī cilvēki no Krievijas, Amerikas, Zviedrijas, piemēram, konsultējas onkoloģisku  saslimšanu gadījumā. Turklāt, papildus onkoloģiskās slimības pamatārstēšanai,  imunologs, atkarībā no diagnozes, var ieteikt imunitāti balansējošu  terapiju, piemēram, viroterapiju vai baltā āmuļa terapiju, kas ir ļoti populāra Vācijā, taču Latvijā par to cilvēki vēl ir salīdzinoši maz informēti," stāsta imunoloģe.