Pēc speciālistu novērojumiem, Latvijā no hroniskām sāpēm arvien cieš liela daļa iedzīvotāju (tiek lēsts, ka tā varētu būt aptuveni piektā daļa), taču daudzi mēnešiem, pat gadiem ilgi nemeklē palīdzību pie atbilstoša speciālista, īstermiņā izlīdzoties vien ar pretsāpju medikamentiem. Tie sāpes uz laiku nomāc, taču necīnās ar īsteno sāpju cēloni. Par to, kāda ir hronisko sāpju situācija Latvijā, un veidiem, kā sev palīdzēt ilgstošu sāpju gadījumā, stāsta RSU profesore, algoloģe un neiroloģe Ināra Logina.

Cieš daudz vairāk, nekā varētu iedomāties

Tiek lēsts, ka no hroniskām sāpēm Latvijā cieš aptuveni piektdaļa iedzīvotāju, savukārt citur pasaulē pētījumi uzrāda visai atšķirīgus datus – no 13% līdz 54% populācijā, bet Eiropā tie ir vidēji 19% cilvēku. Tas ir ievērojams skaitlis, ņemot vērā, ka nereti šīm problēmām ir iespējams gana vienkāršs risinājums, laikus vēršoties pie speciālista. Sāpes noteikti nav jāuztver par pašsaprotamu dzīves sastāvdaļu, pie tām nav jāpierod. Tāpat sāpes būtiski pasliktina mūsu dzīves kvalitāti, liedzot to izbaudīt pilnvērtīgi, nereti negatīvi ietekmējot arī darba spējas.

Pretsāpju medikamenti nav ilgtermiņa risinājums

Diemžēl mūsu sabiedrībā (un arī pasaulē) novērojams, ka nereti hroniskās sāpes tiek nomāktas, pēc paša iniciatīvas lietojot kādus no populārajiem pretsāpju medikamentiem. Tiesa, tie spēj sāpes apslāpēt tikai salīdzinoši neilgu laika posmu, un jau pavisam drīz sāpes atgriežas ar jaunu sparu. Ir arī situācijas, kad pretsāpju medikamenti jālieto ilgstoši un pastāvīgi, īpaši, ja cietusi sāpju vadīšanas un uztveres sistēma vai hroniskā slimība ir neizdziedināma. Šādos gadījumos der atcerēties, ka tieši zinošs speciālists vislabāk spēs palīdzēt, meklējot īsto sāpju cēloni un iesakot speciāli piemērotus, kompleksus risinājumus – vingrojumus, speciālus medikamentus un citas ārstēšanas iespējas atbilstoši esošajai problēmai.

Kādos gadījumos jāmeklē speciālista palīdzība?

Speciālista palīdzība noteikti jāmeklē gadījumā, ja sāpes nomoka vairāk nekā trīs mēnešus. Atkarībā no cilvēka vēlmēm šādos gadījumos iespējams doties gan pie ģimenes ārsta, gan pie sāpju ārsta jeb algologa. No speciālista apmeklēšanas noteikti nav jābaidās, turklāt, jo savlaicīgāk tas tiks izdarīts, jo ātrāk cilvēks varēs problēmu risināt un dzīvot bez sāpēm.

Svarīgi atcerēties, ka hroniskas sāpes noteikti nevajag jaukt ar akūtām sāpēm. Pēkšņas un spēcīgas sāpes signalizē par to, ka organismam noticis kaut kas slikts (piemēram, sāpes sirdī, vēderā), un tādā gadījumā palīdzība jāmeklē nekavējoties.

Izplatītākās problēmas

Visbiežāk Latvijā cilvēki cieš no tādām hroniskām sāpēm kā muguras, galvas, locītavu un muskuļu-cīpslu sāpēm. Izplatītāko sāpju ierosinātājfaktoru vidū bieži ir esošas deģeneratīvās izmaiņas, pat skeleta uzbūves īpatnības, novecošanās izmaiņas, kas pašas par sevi var būt un ir gadiem, bet slimot cilvēks sāk tikai pēc kāda notikuma. Tāpat sāpes var izraisīt gan kustību trūkums ikdienā un pārāk sēdošs darbs, gan arī pretējais – neatbilstoša pārmērīga fiziska slodze, straujas kustības, pārslodze un darbs bez pienācīgas atpūtas, kā arī emocionāls stress, apsaldēšanās un citi iemesli. Uzsākot ārstēšanu un ievērojot ārsta dotos norādījumus, vairumā gadījumu ieilgušo problēmu iespējams atrisināt, mazinot vai pilnībā likvidējot sāpes. Ļoti daudz kas ir atkarīgs tieši no paša sāpju cietēja gribas un uzņēmības nepadoties sāpēm.