Arodbiedrība iebilst VM vēlmei noteikt augstākas svešvalodu zināšanu prasības
Rīga, 12.jūn., LETA. Veselības ministrija (VM) vēlas noteikt augstākas svešvalodu zināšanas prasības ārstiem, savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pret to iebilst, aģentūrai LETA sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
Kā norādīja VM pārstāvis Oskars Šneiders, prasība ārstam zināt divas svešvalodas nav jauna un tāda tā ir jau esošajā ārsta profesijas standartā, kas apstiprināts 2006.gadā, proti, ārstam brīvi esot jāpārvalda vismaz vienu svešvalodu un sarunu līmenī vēl otru svešvalodu.
Šneiders sacīja, ka visu profesiju klasifikatori periodiski tiek pārskatīti un tā tas pašlaik norisinās ar ārsta profesijas standartu. Izmaiņas paredzētas tādās jomās kā pacientu drošība un klīnisko risku vadība, uz pacientu centrēta un integrēta veselības aprūpe, tomēr attiecībā uz svešvalodu zināšanām izmaiņas nebija plānotas, piebilda ministrijas pārstāvis.
Keris aģentūrai LETA izteicās, ka "velns slēpjas detaļās", jo esošajā profesijas standartā bija noteikts, ka ārstam brīvi jāpārvalda vismaz vienu svešvalodu un sarunu līmenī vēl otru, bet tagad divu svešvalodu zināšana esot noteikta par pienākumu, turklāt ne tikai sarunu līmenī, bet, pārvaldot tajā terminoloģiju un spējot sazināties, "ievērojot pacienta kulturālās saziņas tradīcijas".
LVSADA uzskata, ka obligāta divu svešvalodu pārzināšana saziņas līmenī neuzlabos par valsts naudu izglītota ārsta galveno uzdevumu - iespējami labāk ārstēt valsts iedzīvotājus.
Kā norāda LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, valodu zināšanas paver plašāku apvārsni, tomēr šajā gadījumā būtu jārunā par ko citu. "Izskatās, ka ārstam papildus viņa tiešajiem pienākumiem grib uzkraut arī tulka funkcijas. Tāda pieeja no valsts puses nepadarīs pievilcīgāku jau tā pietiekami sarežģīto profesiju," uzskata Keris.
LVSADA arī pauž bažas, ka prasība ārstiem obligāti sazināties vismaz divās svešvalodās liecinot par plānu jau drīzumā iepludināt Latvijā lielāku viesstrādnieku skaitu. "Šādā gadījumā valdībai vēl jo vairāk būtu jārūpējas par valsts valodas stiprināšanu, nevis tā vietā jāuzkrauj ārstiem viņu profesijai neraksturīgas funkcijas," uzskata arodbiedrība.
Šneiders norādīja, ka, ministrijas skatījumā, īpaši ņemot vērā nepieciešamību sekot līdzi jaunākajām tendencēm medicīnā, lasīt medicīnisko literatūru, svešvalodu zināšanas ir nepieciešamas un bez tām pilnībā iztikt nevar. Ņemot vērā arodbiedrības iebildumus par svešvalodu iekļaušanu ārsta profesijas standartā, VM turpinās diskusiju ar profesionālajām organizācijām, lai nonāktu pie kopsaucēja.
