Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš: Eiropas Savienības prioritātei jābūt energoresursu piegāžu drošībai
7.-8.janvārī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes neformālajā sanāksmē Prāgā, Čehijā, kuras ietvaros ārlietu un Eiropas lietu ministri galveno uzmanību pievērsa enerģētikas drošībai kontekstā ar kritisko situāciju vairākās ES dalībvalstīs pēc Krievijas un Ukrainas strīda, kā arī pārrunāja transatlantiskās attiecības un ES institucionālos jautājumus.
Ministri bija vienisprātis, ka pašreizējā kritiskā situācija vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas radusies pārtraukto gāzes piegāžu no Krievijas caur Ukrainu rezultātā, rada problēmu solidāri visai Eiropas Savienībai. Ministri atzina, ka ir nepieņemama situācija, kurā divu ES partnervalstu komerciāla strīda un līgumsaistību neievērošanas dēļ no gāzes piegādes trūkuma cieš ES dalībvalstu iedzīvotāji un uzņēmumi. Tāpat ministri atzina, ka šis piemērs apliecina enerģētiskās drošības būtisko lomu, tostarp nepieciešamību Eiropas Savienības ietvaros veicināt energoresursu piegāžu ceļu diversifikāciju, starpsavienojumu izveidi, lai izvairītos no izolētiem enerģētikas tirgiem. "Šī situācija vēlreiz parāda, ka Eiropā kopumā jādomā par alternatīviem enerģijas avotiem. Baltijas valstu enerģētiskās drošības kontekstā sagaidām, ka līdz gada beigām Eiropas Komisijas ietvaros izveidotā augsta līmeņa darba grupa nāks klajā ar plānu Baltijas reģionam," norāda ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.
Tikšanās laikā norisinājās arī Vispārējo lietu padomes sanāksmes dalībnieku videokonference ar Eiropas Komisijas enerģētikas komisāru Andri Piebalgu un Čehijas prezidentūras pārstāvjiem Briselē, kas informēja par aktuālo sarunu procesu ar Ukrainas un Krievijas pusi.
Ministri pieņēma kopīgu Eiropas Savienības deklarāciju par Krievijas un Ukrainas strīdu un enerģētikas drošību (pilns deklarācijas teksts https://www.eu2009.cz/en/news-and-documents/news/en_prohlaseni-plyn--5293/), kurā Eiropas Savienība aicina abas iesaistītās puses piekrist neatkarīgu novērotāju klātbūtnei faktisko gāzes plūsmu novērtēšanai.
Čehijas ārlietu ministra Karela Švarcenberga (Karel Schwarzenberg) vadībā norisinājās ministru diskusija par transatlantiskajām attiecībām, kurā tika uzsvērta veiksmīgas ES sadarbības nepieciešamība ar jauno ASV administrāciju, īpaši ekonomikas un finanšu jomā, klimata izmaiņu un enerģētikas jautājumos, kā arī koordinēta pozīcija būtiskākajos starptautiskās politikas jautājumos. Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš kā ES-ASV prioritārās sadarbības jomas ārpolitikā norādīja Tuvo Austrumu miera procesu, Afganistānas rekonstrukciju un attīstību, Irānas jautājumu, attiecības ar Krievijas Federāciju un ES kaimiņvalstīm, kā arī iesaldētos konfliktus. "Jo vienotāka būs Eiropas Savienības un transatlantisko partneru pozīcija, jo lielākas ir iespējas mums kopīgi panākt veiksmīgu rezultātu," atzīmēja ārlietu ministrs.
Šī bija pirmā ministru tikšanās pēc 2009.gada 1.janvāra, kad ES prezidējošās valsts pienākumus no Francijas pārņēma Čehija. Sanāksmes ietvaros norisinājās oficiāla Čehijas ES prezidentūras atklāšanas ceremonija, kurā piedalīsies Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks (Mirek Topolánek) un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu (José Manuel Barroso). Sanāksmi vadīja Čehijas premjerministra vietnieks ES lietās Aleksandrs Vondra (Alexander Vondra).
