Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš aicina uz atvērtu politisko sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm
16.martā Briselē notika Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksme, kurā piedalījās ārlietu ministrs Māris Riekstiņš. VLĀAP ietvaros ministri diskutēja par 19.,20.marta Eiropadomes sanāksmē iekļautajiem darba kārtības jautājumiem un pārrunāja aktuālos ārējo attiecību jautājumus – Baltkrievija, Bosnija un Hercegovina, u.c.
Gatavojoties 19.-20. marta Eiropadomes sanāksmei, ES ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par ES finansējuma piesaisti prioritārajiem enerģētikas projektiem un lauku attīstības pasākumiem Eiropas ekonomikas atveseļošanās plāna ietvaros. Šim nolūkam tiek apsvērts no ES līdzekļiem mobilizēt 5 miljardus eiro[1].
Piedaloties diskusijā, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzsvēra, ka par šo papildus finansējumu jāvienojas pēc iespējas ātrāk. Atbalsts ir vajadzīgs starpsavienojumiem, infrastruktūrai un vēja enerģijas izmantošanai, kā arī nedrīkst aizmirst atbalstu lauku attīstībai. Politisku vienošanos par šī finansējuma piesaisti ES dalībvalstis centīsies panākt 19., 20.marta Eiropadomē.
ES ārlietu ministri izskatīja Eiropadomes secinājumu projektu, kas ietver tādus jautājumus kā – ES ekonomikas un finanšu situācija, enerģētika un klimata pārmaiņas, kā arī Austrumu partnerība.
Saistībā ar pašreizējo ekonomikas un finanšu situāciju Eiropadomē ir paredzēts vienoties par turpmāk veicamajiem pasākumiem finanšu tirgus darbības atjaunošanai un Eiropas ekonomikas atveseļošanai. Attiecībā uz rīcību starptautiskā mērogā, Eiropadomē ir plānots vienoties par ES kopējo nostāju, gatavojoties G20 samitam Londonā šī gada 2.aprīlī.
Enerģētikas jomā Eiropadomē ir iecerēts vienoties par turpmākās darbības virzieniem, lai uzlabotu ES energoapgādes drošību. Savukārt klimata pārmaiņu jomā Eiropadomē plānots apstiprināt ES kopējās pozīcijas elementus, gatavojoties klimata pārmaiņām veltītajai konferencei, kas notiks šī gada decembrī Kopenhāgenā.
Attiecībā uz Austrumu partnerības iniciatīvu Eiropadomē plānots vienoties par šīs iniciatīvas ieviešanas principiem un elementiem. Austrumu partnerības atklāšanas samits paredzēts šī gada 7.maijā, Prāgā. Diskutējot par Austrumu partnerības jautājumiem, Māris Riekstiņš aicināja apzināties, ka ES uzsāk jaunu politikas iniciatīvu austrumu kaimiņu atbalstam, kas dod ļoti svarīgus signālus partnervalstīm.
Ārējo attiecību sesijā ES ārlietu ministri diskutēja par situāciju Bosnijā un Hercegovinā, īpaši saistībā ar plānoto ANO Augstā pārstāvja biroja slēgšanu un ES Īpašā pārstāvja biroja stiprināšanu. Padziļināta diskusija par Rietumbalkāniem paredzēta nākošās neformālās VLĀAP sanāksmes laikā šī gada marta beigās.
Attiecībā uz Baltkrieviju Padome pagarināja lēmumu noteikt ceļošanas ierobežojumus Baltkrievijas amatpersonām uz vienu gadu, vienlaicīgi uz 9 mēnešiem apturot to piemērošanu. Padome pauda gatavību padziļināt savas attiecības ar Baltkrieviju, ja tā ievēros visas EDSO ietvaros uzņemtās saistības. Diskusiju laikā ārlietu ministrs Māris Riekstiņš norādīja uz nepieciešamību atbalstīt Baltkrieviju demokrātijas reformu jomā.
Ārējo attiecību sesijā ES dalībvalstis pievērsa uzmanību arī situācijai Sudānā un Šrilankā.
Darba pusdienās ES ārlietu ministri pārrunāja aktuālos jautājumus un sadarbību transatlantiskajās attiecībās saistībā ar 5.aprīlī Prāgā plānoto neformālo ES valstu un valdību vadītāju tikšanos ar ASV prezidentu Baraku Obamu. Tika diskutēts arī par aktuālo situāciju Tuvajos Austrumos.
