Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis pauž gandarījumu par EK prezentēto ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam un atbalstu ES novērošanas misijas Gruzijā pilnvaru termiņa pagarināšanai
Vispārējo lietu sesijā Zviedrija iepazīstināja ar savas prezidentūras prioritātēm – ekonomika un nodarbinātība, klimata pārmaiņas, Stokholmas programma tieslietās un iekšlietās, ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam, Austrumu partnerības iniciatīva, kā arī Lisabonas līgums un ar to saistītie institucionālie jautājumi.
Eiropas Komisija (EK) savukārt iepazīstināja VLĀAP ar šī gada 10.jūlijā publiskoto paziņojumu par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam un šīs Stratēģijas rīcības plānu. EK norādīja, ka šī ir pirmā ES iekšējā stratēģija Eiropas makroreģionam un tās pamatā ir integrēta ilgtermiņa pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā. Stratēģijas galvenie uzdevumi ir: veicināt ilgtspējīgu vidi, palielināt reģiona labklājību, vairot pieejamību un pievilcību, kā arī nodrošināt reģiona drošību un aizsardzību. Piedaloties diskusijā, Andris Teikmanis pauda gandarījumu par EK sagatavoto priekšlikumu ES Stratēģijai Baltijas jūras reģionam un uzsvēra, ka ir svarīgi, lai šī stratēģija nākotnē nestu konkrētus rezultātus. Kā īpaši svarīgu prioritāti A.Teikmanis minēja enerģētikas jautājumus, tai skaitā Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna projektu īstenošanu. ES Stratēģiju Baltijas j ūras reģionam un Rīcības plānu iecerēts apstiprināt šī gada oktobra Eiropadomē.
VLĀAP sanāksmē tika skatīts arī 16.jūlijā Īslandes iesniegtais pieteikums dalībai ES. Atbilstoši ES līguma 49.pantā noteiktajai procedūrai, Padome aicināja Eiropas Komisiju sagatavot atzinumu par Īslandes iesniegto pieteikumu dalībai ES.
Ārējo attiecību sesijā Padome izskatīja jautājumu par ES novērošanas misijas Gruzijā pagarināšanu, un pieņēma lēmumu pagarināt šīs ES misijas pilnvaras vēl par 12 mēnešiem, tas ir līdz 2010.gada 14.septembrim. Pēc ANO un EDSO misiju Gruzijā mandātu nepagarināšanas ES misija ir vienīgais neatkarīgais starptautiskais novērotājs Gruzijā. Vienlaikus Padome atkārtoti aicināja visas puses pilnībā ievērot saistības, tostarp atvilkt visus militāros spēkus uz tām pozīcijām, kurās tie atradās pirms karadarbības sākuma. Padome atgādināja, ka ES novērošanas misijas pilnvaras ir spēkā visā Gruzijas teritorijā un aicināja nodrošināt misijas netraucētu piekļuvi Abhāzijai un Dienvidosetijai, kur līdz šim tā bija liegta. Pārrunājot aktuālo situāciju Gruzijā, A.Teikmanis pauda nostāju, ka ir svarīgi, lai ES turpinātu aktīvu līdzdalību drošības un stabilitātes, kā arī miermīlīgu konfliktu risināšanas veicinā� �anā Gruzijā, atbalstot centienus pēc iespējas plašākas starptautiskās klātbūtnes nodrošināšanai Gruzijā. Latvijas interesēs arī ir turpināt virzību aktuālajos ES – Gruzijas darba kārtības jautājumos – sarunās par vīzu atvieglojumu un readmisijas līgumiem, ES – Gruzijas brīvās tirdzniecības jautājumā, kā arī darbā pie Asociācijas līguma ar Gruziju.
VLĀAP ārējo attiecību sesijā ES dalībvalstis pārrunāja situāciju Somālijā un iespējamo ES iesaisti tās stabilizēšanā.
Čehijas ārlietu ministrs informēja VLĀAP dalībniekus par Kanādas pieņemto lēmumu atjaunot vīzu režīmu Čehijas pilsoņiem. ES dalībvalstis apliecināja solidaritāti un uzsvēra, ka nav pieņemama situācija, ka ES pilsoņiem kādā no pasaules valstīm tiek piešķirts patvēruma meklētāju vai bēgļu statuss.
VLĀAP darba pusdienu laikā ES dalībvalstis diskutēja par turpmāko darbību un iespējamo rīcību attiecībā uz Irānu, ņemot vērā aktuālo pēcvēlēšanu situāciju valstī.
