Ar vairākiem konkrētiem lēmumiem ir noslēgusies Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas trešā sēde
SVK abu pušu līdzpriekšsēdētāji - Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars un Krievijas transporta ministrs Igors Levitins - atzina, ka sēde notiek globālās ekonomiskās krīzes laikā, kas atsaucas arī uz tirdzniecības apjomiem. Ministri bija vienisprātis, ka SVK ietvaros jāturpina aktīvs darbs, lai šajos apstākļos veicinātu Latvijas un Krievijas ekonomisko sadarbību.
Pēc Krievijas puses iniciatīvas tika panākta vienošanās par jaunas darba grupas izveidošanu SVK ietvaros. Darba grupas Par reģionālo sadarbību kompetencē papildus sadarbības veicināšanai starp abu valstu reģioniem būs jautājumi arī par pierobežas sadarbības attīstību. Šo iniciatīvu atbalstīja arī Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padome.
Lietišķās padome aktīvi piedalījās jautājumu par ekonomiskās sadarbības veicināšanu, jo īpaši attiecībā uz līgumtiesiskās bāzes pilnveidošanu ekonomiskajā jomā, apspriešanā. SVK vadītāji novērtēja abu pušu uzņēmēju iesaistīšanos Latvijas un Krievijas sadarbības veicināšanā un pauda gatavību turpināt izveidojušos sadarbību.
Īpaša uzmanība SVK sēdē tika veltīta divpusējās līgumu bāzes pilnveidošanai. Puses vienojās iespējami tuvākā laikā parakstīt līgumu par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un nodokļu nemaksāšanas un investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumu.
Puses uzsvēra nepieciešamību veicināt sadarbības līgumu saskaņošanu tādās jomās kā robežas šķērsošana, vīzu režīma atvieglošana pierobežas teritorijas iedzīvotājiem un dzelzceļa satiksme. Tāpat tika panākta vienošanās pabeigt darbu pie līgumu tūrisma, vides aizsardzības un ārkārtas situāciju likvidēšanas jomās saskaņošanas un sagatavot tos parakstīšanai līdz šī gada beigām.
Tāpat tika pārrunāts līgumprojekts starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Krievijas Federācijas Veselības aprūpes un sociālās attīstības ministriju par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līguma par sadarbību sociālās drošības jomā piemērošanas kārtību. Puses izteica gatavību sekmēt darba pabeigšanu pie šī līguma projekta līdz 2009.gada beigām.
Attiecībā uz humanitārās sadarbības jautājumiem Latvijas puse uzsvēra interesi turpināt risināt jautājumus par pārvietotajām kultūrvēsturiskajām vērtībām. Abas puses atzina, ka, lai arī atsevišķos gadījumos pušu redzējums atšķiras, tomēr ir svarīgi, ka eksperti spēj veidot un uzturēt dialogu. Puses atzina, ka šie jautājumi ir plaši un sarežģīti un pie to risināšanas tiks turpināts pakāpenisks un komplekss darbs.
Sanāksmes noslēgumā puses vienojās, ka nākamā sēde notiks Krievijā 2010.gadā un, atzīstot reģionālās sadarbības nozīmi, pieļāva, ka tā varētu tikt rīkota kādā no Krievijas reģioniem. Precīzs sēdes rīkošanas laiks un vieta tiks saskaņota darba kārtībā.
