Ar medicīnu saistītu organizāciju iniciētā vēstulē sabiedrībā zināmi cilvēki aicina palielināt veselības budžetu

Rīga, 28.aug., LETA. Ar medicīnu saistītu organizāciju izveidota kustība ir iniciējusi atklātu vēstuli Saeimas deputātiem, aicinot, pieņemot 2020.gada budžetu, noteikt tautas veselību par prioritāti un palielināt finansējumu veselības aprūpei.

Vēstuli Saeimas deputātiem iniciējusi kustība "Dzīvesspriedums". Tā ir jaunizveidota kustība ar mērķi aktualizēt problēmjautājumus, ko rada nepietiekamais publiskais finansējums veselības aprūpei, un pieprasīt lēmējvarai palielināt veselības budžetu. Kustībā apvienojušies Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Jauno ārstu asociācija, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, atbalsta grupa inficētajiem ar HIV un AIDS slimniekiem "Agihas", Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācija, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts un citas pacientu, uzņēmēju un sabiedriskās organizācijas.

Vēstules autoru ieskatā, nozares finansējums jāpalielina tā, lai tas sasniegtu vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb apmēram 750 eiro uz cilvēku gadā. Patlaban veselības nozarei atvēlētais finansējums ir 3,8% no IKP jeb aptuveni 600 eiro uz cilvēku gadā, teikts vēstulē.

Atvēlot veselības aprūpei 5% no IKP, Saeima tiek aicināta mērķtiecīgi tuvoties Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim, kas ir 7% no IKP jeb virs 1500 eiro uz iedzīvotāju gadā. Vēstulē uzsvērta, ka Latvija ir ES dalībvalsts, un Latvijas iedzīvotājs ir tiesīgs saņemt veselības aprūpi, kas atbilst ES vidējam līmenim.

Vēstuli ar aicinājumu palielināt veselības budžetu parakstījuši arī sabiedrībā zināmi cilvēki - dziedātāja Ieva Akuratere, operdziedātāja Inese Galante, aktieri Mārtiņš Vilsons un Andris Bulis, diriģents Normunds Šnē, horeogrāfe, ilggadējā bērnu tautas deju ansambļa "Dzintariņš" mākslinieciskā vadītāja Olga Freiberga, etnomūzikas grupas "Tautumeitas" pārstāves, žurnāliste Eva Johansone, žurnālists un kino režisors Sandijs Semjonovs, televīzijas personība un fotogrāfe Dagmāra Legante.

Vēstuli parakstījis arī HIV pacientu biedrības "Agihas" vadītājs Andris Veiķenieks, Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents Ingvars Rasa, labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" pārstāve Elīna Meinarte. Tāpat ar parakstu ieceri atbalsta Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča un federācijas valdes locekle Dzintra Žilde, uzņēmēja Aiva Vīksna, uzņēmējs Ivars Strautiņš, Latvijas apdrošināšanas asociācijas prezidents Jānis Abāšins, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, uzņēmējs, Cēsu uzņēmēju kluba valdes priekšsēdētājs Arkādijs Šuškins, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, kā arī Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane. 

Vēstulē pausts, ka publiskais finansējums veselības aprūpei Latvijā ilgstoši bijis nepietiekams, kā rezultātā valstī izveidojušās garas rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, trūkst ārstu, kā arī ir apgrūtināta mediķu pieejamība reģionos. Ārstu skaits Latvijā ir zem ES vidējā rādītāja, proti, 3,2 ārsti uz 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar 3,6 vidēji ES. Medicīnas māsu skaits Latvijā ir trešais zemākais ES - uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā ir vidēji 4,7 medicīnas māsas, kamēr ES valstīs - 8,4.

Kā pauda Helmane, savlaicīgi nesaņemot pienācīgu veselības aprūpi, cilvēka dzīves kvalitāte būtiski pasliktinās, un nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot un strādāt. "Apstākļos, kad iedzīvotāju skaits samazinās un jau tāpat ir jūtams liels darba roku trūkums, nav pieļaujams, ka cilvēkiem nav pieejami medicīniskie pakalpojumi un medikamenti. Turklāt, laikā nesaņemot pakalpojumu, cilvēks var nokļūt situācijā, kur nepieciešams vēl lielāks atbalsts no valsts, piemēram, invaliditātes pabalsts," norāda Helmane.

Vēstulē norādīts uz to, ka Latvijas veselības sistēmā ļoti liela nozīme ir personīgajiem maksājumiem no iedzīvotāju "kabatas". Dati rāda, ka personīgo maksājumu daļa Latvijā kopējos veselības aprūpes izdevumos ir starp visaugstākajām ES, un 2018.gadā tā sasniedza pat 44,6 %, kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji Eiropā.

"Bez vesela un strādājoša cilvēka mūsu valstij neplaukt un neziedēt. Mēs vienmēr varam investēt labās un varenās lietās, varam celt jaunas ēkas un būvēt jaunus tiltus, iepirkt dārgākās tehnoloģijas un uz mirkli gozēties slavas saulītē. Tomēr, ja kaut uz īsu brīdi varam atļauties būt patiesi paši pret sevi, tad galu galā apzināmies, ka vienīgā patiešām vērtīgā investīcija ir cilvēka dzīvība - lai viņa sirds var mīlēt un rokas strādāt," teikts Saeimas deputātiem adresētajā vēstulē.