Apvaldītais stress var apdraudēt veselību sievietēm vidējos gados
Pēdējo 10 gadu laikā veiktie pētījumi norāda, ka vairākām sievietēm vidējos gados hroniskā stresa ietekmē rodas organisma traucējumi, sāpes un attīstās citi slimību simptomi.
Zviedru pētnieki izanalizējuši datus, kas tika iegūti ilgstošu novērojumu rezultātā, pētot 1500 sievietes. Viņi noskaidroja, ka pēdējo 5 gadu laikā apmēram 20% sieviešu vidējos gados pastāvīgi vai bieži izjuta stresu. Izteiktu stresa biežumu novēroja sievietēm vecumā no 40 līdz 60 gadiem, kā arī neprecētām vai smēķējošām sievietēm
Balstoties uz datiem, kas saņemti no Gēteborgas Universitātes Sahlgrenska akadēmijas darbiniekiem, 40% sieviešu ilglaicīga stresa ietekmē bija sūdzības par sāpēm muskuļos un locītavās, 28% darbinieču norādīja par galvassāpēm un migrēnu, bet 28% - cieta no vēdera un kuņģa traucējumiem. Šis pētījums tika publicēts The International Journal of Internal Medicine izdevumā.
Pētnieki uzskata, ka, atrisinot smēķēšanas problēmu, ar lieko svaru un fiziskām aktivitātēm saistītos jautājumus, ir novērojams, ka stresam ir tieša saistība ar paaugstinātu slimības simptomu attīstības risku.
Sievietes, kas ņēma dalību pētījumos, tika novērotas kopš 1960. gada. Tās sievietes, kas izjuta stresa ietekmi ilgstoši, pētījuma sākumā neziņoja par ar stresu saistītiem slimību simptomiem, tomēr pēc 12 gadiem 27% sievietes atklāja, ka pastāvīgi sajūt sāpes muskuļos, locītavās, savukārt aptuveni 15% no pētījumā iesaistītajām sievietēm, sūdzējās par migrēnu vai kuņģa-vēdera traucējumiem.
"Sākot ar 1968. gadu, sieviešu dzīvesveids ir būtiski mainījies," universitātes ziņās skaidroja Dominiks Hendžs, viens no pētniekiem. "Mūsdienās vairāk sieviešu izvēlas, piemēram, strādāt ārpus mājas. Dabiski, ka šīs izmaiņas ir pārdzīvotā stresa ietekmē."
"Neskatoties uz to, ka mēs nodarbojāmies ar šī jautājuma pētīšanu jau sākot ar 1968. gadu, nevaram apgalvot, ka šodien termins "stress" nozīmē to pašu, ko tajā laikā," piebilda Hendžs. "Šodien visdrīzāk stresa nozīme ir vispārinātāka."
Hendžaprāt, nozīmīgākā atziņa veiktajā pētījumā ir tā, ka lielāka nosliece saskarties ar stresu ir neprecētām sievietēm, darbiniecēm, kas strādā ārpus mājās un tām, kas smēķē. Šai sabiedrības grupai vajadzētu piemērot efektīvākus profilakses mērus.
Pētnieki norāda, ka nākamo pētījumu mērķis ir noteikt metodes, kuras ārsti varētu piemērot pacientēm, kas cieš no stresa radītās ietekmes, fiziskajiem traucējumiem un, slimībām, kā arī radīt ieteikumus, kā darbiniecēm samazināt stresu.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Ivan McClellan
