Aptieku attīstības biedrība rosina liberalizēt zāļu cenu sistēmu
Normatīvais regulējums, kas nosaka ne vien zāļu maksimālo uzcenojumu, bet arī ierobežo iespējas medikamentiem piešķirt individuālas tirgotāju atlaides, neveicina aptieku konkurenci un kaitē pacientu interesēm, šodien konferencē "Par patērētāju interesēm, vajadzībām un tiesībām medikamentu iegādē" uzsvēra Aptieku attīstības biedrības vadītāja un "Euroaptieku" valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe.
Viņa iebilda pret Ministru kabineta veiktajiem grozījumiem "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā", kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī un paredz, ka zālēm, kas iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā, nedrīkst piemērot papildu atlaidi.
Zemdega-Grāpe norādīja, ka šāda sistēma liedz pacientiem saņemt izdevīgākos piedāvājumus, aptiekām konkurējot savā starpā, nostādot visus "vienlīdz sliktā" situācijā. Viņa arī piebilda, ka, iespējams, šāds valsts regulējums radīts, lai iedzīvotāji mazāk pirktu kompensējamos medikamentus, tādā veidā pasargājot budžetu.
Biedrības vadītāja prezentēja pētījuma rezultātus, kas liecina, ka 81% no 1200 aptaujātajiem iedzīvotājiem vēlas cenu atlaides aptiekās, savukārt 73% aptiekās vēlas lojalitātes kartes vai programmas. Turklāt tikai 20% aptaujāto kā aptiekas izvēles kritēriju norādījuši zemāko cenu, kamēr 39% respondentu apmeklējot aptiekas, kas ikdienā ir pa ceļam.
Patlaban vismaz 50% no aptiekām piedāvājot lojalitātes kartes vai programmas, turklāt šovasar divi aptieku tīkli saņēmuši Veselības inspekcijas sodu virs 1000 latiem par klientu karšu izmantošanu kompensējamo medikamentu iegādei.
Savukārt, kā biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja Veselības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, pašreizējais normatīvais regulējums veidots kā kompromiss starp visu interešu grupu vēlmēm.
"Nav tā, ka ministrija šos grozījumus plānoja un īstenoja slepenībā," uzsver Bundulis, vienlaikus norādot, ka ministrijas galvenais uzstādījums medikamentiem ir pieejamība par optimālu cenu, kas ne vienmēr nozīmējot zemāko, lai neradītu situāciju, kurā lauku aptieku apmeklētāji tiktu nosacīti sodīti par to, ka dzīvo laukos, jo viņiem nav iespēju apmeklēt tīkla aptiekas, kas realizē atlaižu programmas.
"Cenu sistēmas liberalizēšana apdraudētu medikamentu pieejamību laukos, jo jau patlaban atsevišķas reģionālās aptiekas turas vien uz farmaceitu entuziasma," piebilda Bundulis, skaidrojot, ka valsts speciāli šādām aptiekām, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 10 000 latu, izveidojusi atbalsta programmu, kas paredz 50 santīmu valsts dotāciju par katru reizi, kad aptieka pacientiem pārdevusi lētāko references medikamentu no kompensējamo zāļu sistēmas.
Viņš arī akcentēja, ka ministrijas realizētās kampaņas "Ārstējies nepārmaksājot!" gaitā ietaupītie līdzekļi tiks arī izmantoti kompensējamo medikamentu sistēmas pacientu līdzmaksājumu samazināšanai, līdz ar to ir svarīgi nodrošināt vienādus spēles noteikumu visiem, tāpēc ministrija neplāno pārskatīt zāļu cenu regulējuma noteikumus.
Jautāta, vai plāno vērsties Saeimā vai Veselības ministrijā, lai rosinātu diskusiju par šiem jautājumiem, Zemdega-Grāpe atbildēja, ka nodarbosies tikai ar informatīvo darbu, un cer, ka valsts institūcijas to ņems vērā.
Jau ziņots, ka veselības aprūpes budžets 2011.gadā ir 3,5% no iekšzemes kopprodukta jeb 486,5 miljoni latu, kas ir par 15,6% mazāk nekā 2008.gadā, kad veselības aprūpes budžets bija 576,5 miljoni latu.
Kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču budžets šogad bija plānots 67,6 miljonu latu apmērā, kas uz vienu iedzīvotāju veido 30 latus.
Rīga, 20.sept., NOZARE.LV.
