Aptieku attīstības biedrība: medikamenti nav patēriņa prece, kā maize vai piens
AAB aicina Veselības ministriju nepakļauties lielveikalu spiedienam atļaut tirgot bezrecepšu zāles tirdzniecības veikalos un degvielas uzpildes stacijās (DUS). Bezrecepšu zāļu nekontrolēts patēriņš var būtiski kaitēt cilvēku veselību, ka arī veicināt hronisko slimību saasināšanos vai alerģiskās reakcijas uz medikamentiem.
Zāļu valsts aģentūras dati par 2012.gadu liecina par to, ka bezrecepšu medikamenti veido aptuveni 44% no kopējā realizēto medikamentu iepakojumu skaita Latvijā. "Mēs nevaram pieļaut to, ka medikamentu pirkšana un patēriņš cilvēku apziņā kļūst par ieradumu un tiek uztverts, kā pārtikas ikdienas prece, ko var nopirkt jebkur. Tā nav maize, vai piens, ko varētu patērēt neierobežotā daudzumā. Turpretī, atgādinām, ka jebkuru medikamentu nesamērīga lietošana var izraisīt blakus parādības, kā arī veicināt alerģiskās reakcijas," uzsvēra Inga Zemdega - Grāpe, AAB valdes priekšsēdētāja.
Aptieku Attīstības biedrība vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka farmaceita galvenais uzdevums aptiekā ir nodrošināt pacientiem farmaceitisko aprūpi. Tā ir veselības aprūpes sastāvdaļa, ko savas kompetences ietvaros veic farmaceits, sniedzot klientam konsultācijas par zālēm, kā arī to lietošanas sekām. "Latvijas sabiedrībai ir jāsaprot, ka cilvēks bez attiecīgas izglītības lielveikalā (veikala darbinieks) nevar un nespēs sniegt kvalitatīvu konsultāciju klientam par bezrecepšu zālēm. Tas ir farmaceita pienākums. Lielveikali nespēs arī monitorēt blakus parādības, ko var izraisīt viens vai otrs medikaments. Līdzīgi, labu gribot var piedāvāt lielveikalos mērīt asinsspiedienu, vai pārbaudīt redzi, bet bez speciālista klātbūtnes šo pakalpojumu vērtība ir tuvu nullei," atzina Inga Zemdega-Grāpe.
Latvijā ir viens no plašākajiem aptieku tīkliem uz iedzīvotāju skaitu. Nav tādu veikalu, kuram blakus vai 500m rādiusā nebūtu aptiekas. Nav pilsētas virs 3000 iedzīvotājiem, kurā nebūtu aptiekas. Mums ir ciemati ar pāris simtiem iedzīvotāju, kurā ir aptieka vai tās filiāle. Latvijā, atšķirībā no Rietumeiropas aptiekas strādā līdz plkst.20.00 un plkst.22.00 vai pat plkst.23.00. Pēc 2012.gada grozījumiem aptieku izvietojuma noteikumos, rodas arvien jaunas diennakts aptiekas. Latvijas pilsētās nav problēmu ar aptieku pieejamību.
Aptiekas tiek stingri kontrolētas un Veselības inspekcija veic regulāras pārbaudes gan par medikamentu glabāšanas noteikumu izpildi gan, lai nepieļautu jebkādu viltojumu vai veselībai kaitīgu zāļu nonākšanu aptiekās. Veikalos šādu kontroli nevarēs veikt. Aptiekas garantē ar savu licenci pārdoto medikamentu atbilstību visām prasībām.
Tajā pašā laikā AAB aicina Veselības ministriju izvērtēt iespēju paplašināt OTC (bezrecepšu zāļu) pieejamību aptiekās. "Pašlaik bezrecepšu zāles aptiekā izsniedz farmaceits, kaut gan agrāk bezrecepšu medikamenti stāvēja aptiekas plauktos, radot iespēju jebkuram interesentam pirms OTC pirkšanas izvēlēties sev piemērotāko gan pēc aktīvas vielas, gan cenu ziņā. Tas būtiski samazināja klienta apkalpošanas laiku, toties saglabāja iespēju saņemt pēc nepieciešamības farmaceita - speciālista konsultāciju," teica Inga Zemdega - Grāpe.
Medicine.lv jau vēstīja, ka DUS tīkla "Statoil", "Rimi" un "Maxima" veikalu tīkla pārstāvji norāda, ka bezrecepšu medikamentu iegāde veikalos un DUS ārvalstīs ir normāla komercdarbības prakse.
Informāciju sagatavoja Inga Zemdega-Grāpe, Aptieku Attīstības biedrības priekšsēdētāja
Inga Zemdega-Grāpe/ Foto: Evija Trifanova/ LETA
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
