Aptauja: Veselību par svarīgāko budžeta prioritāti uzskata 62% Latvijas iedzīvotāju 

Par pašaizliedzīgo darbu cīņā ar Covid-19 mediķi ne reizi vien izpelnījušies iedzīvotāju pateicību ar aplausiem. Kaut arī valdība piešķīra astoņus miljonus eiro piemaksām mediķiem par darbu krīzes laikā, finansējums veselības aprūpei Latvijā – ap 4% no iekšzemes kopprodukta – nemainīgi ir viens no zemākajiem Eiropā. Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) veiktā aptauja liecina, ka 62% Latvijas iedzīvotāju veselību min kā svarīgāko valdības un budžeta prioritāti.

Ir skaidrs, ka 2021. gada valsts budžeta veidošana Covid-19 krīzes dēļ būs vēl sarežģītāka nekā parasti, taču vismaz par vienu prioritāti jautājumiem nevajadzētu rasties. Latvijas iedzīvotāji aprīlī veiktajā BRAL aptaujā par svarīgāko valdības un budžeta prioritāti kopumā pārliecinoši min veselību. Divas trešdaļas jeb 62% to norāda kā pašu svarīgāko. Tikai 3% respondentu ir pārliecināti, ka pašlaik naudas apjoms pa prioritārajām nozarēm ir sadalīts pareizi, savukārt 66% iedzīvotāju nepiekrīt apgalvojumam, ka finansējuma pārdale ir pareiza.

"Bez sistemātiskas veselības aprūpes finansējuma palielināšanas iedzīvotāju dzīves ilgums Latvijā nepieaugs, jo sabiedrības izglītošanai, slimību profilaksei šobrīd nav ne laika, ne naudas. Mediķu algas ir galvenā prioritāte, kam nepieciešams rast papildu līdzekļus. Medmāsu katastrofāli pietrūkst, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests strādā pārslodzes režīmā, un milzīgs paldies viņiem par to! Situācija ir tāda, ka tiek saukti palīgā speciālisti, kas jau ir devušies izdienas pensijā, apzināti speciālisti, kas vairs aktīvi nestrādā, bet varētu palīdzēt. Par laimi, visi pakalpojumi tiek nodrošināti un stāvoklis ir gana stabils, taču nezinām, kā būs tālāk," uzsver Dr. med., kardiologs un 13. Saeimas deputāts Andris Skride.

A. Skride min vēl vienu konkrētu piemēru, kam būtu vajadzīgs papildu finansējums: "Katram ģimenes ārstam Latvijā būtu vajadzīgas divas medmāsas, un tā būtu nevis greznība, bet normāla situācija. Diemžēl šobrīd tas ir retums. Vienai no medmāsām būtu jāstrādā kā sava veida izglītības māsai, kas katram pacientam pastāstītu, ko nozīmē augsts asinsspiediens, pārāk liels holesterīna daudzums asinīs un kādus riskus tas rada. "Latvijas veselības aprūpes sistēmu no attīstītajām Rietumeiropas valstīm atšķir tieši novārtā atstātie slimību profilakses pasākumi un sabiedrības izglītošana.

"Covid-19 krīze spilgti izgaismo to, cik svarīga ir cilvēka veselība un mediķu darbs. Lai līdz smagām saslimšanām nemaz nenonāktu vai tādas tiktu atklātas agrīnā stadijā, iedzīvotāji ir jāizglīto, un tas ir profilakses pamatā. Esmu pārliecināts, ka sistemātiska veselības budžeta palielināšana dotu labumu ikvienam. Katru gadu veselības aprūpei pakāpeniski ir jāpalielina publisko finanšu resursu apjoms, aizvien vairāk to tuvinot 6% no iekšzemes kopprodukta. Palielinot veselības budžetu, pieaugs veselīgi nodzīvotie gadi, līdz ar to augs arī valsts ekonomika," uzsver A. Skride.

Nodokļu nomaksa svarīga, lai palielinātu veselības budžetu

Laikā, kad valdība strādā pie nodokļu reformas un pārskata valsts budžeta prioritātes, iedzīvotāji par otro svarīgāko prioritāti uzskata sociālo aizsardzību – pēc svarīguma savirknējot prioritātes, kā pirmo svarīgāko to norādījuši 17% aptaujāto, bet otrajā vietā ierindojuši 35%. Savukārt kā trešo prioritāti valdībai, pēc iedzīvotāju domām, būtu jādefinē ekonomiskā darbība jeb tautsaimniecība, lauksaimniecība un transports, ko par svarīgāko atzinuši17% respondentu.

Uz jautājumu, ko būtu nepieciešams darīt, lai iedzīvotāji Latvijā varētu saņemt labāku veselības aprūpi, 69% aptaujāto norāda, ka jāpalielina veselības nozares budžets. 62% iedzīvotāju uzskata, ka būtu jāievieš modernāki veselības aprūpes modeļi, 61% iestājas par atalgojuma palielināšanu veselības aprūpē strādājošajiem, savukārt 43% uzskata, ka nepieciešams palielināt veselības aprūpē strādājošo skaitu.

Aptaujāto vairākums (87%) uzskata, ka nodokļu nomaksa ir ļoti svarīga, lai palielinātu veselības aprūpes budžetu un iedzīvotāji varētu saņemt labāku veselības aprūpi, tajā skaitā arī krīžu, epidēmiju un citu ārkārtas situāciju laikā.

Bailes pazaudēt darbu slimošanas dēļ joprojām lielas

Pat veselīgi dzīvojot, cilvēki tomēr pa reizei mēdz saslimt. Ilgstoša slimība liedz doties uz darbu, ienākumi sarūk, vēl jo vairāk, ja tiek strādāts, apejot pilnīgu nodokļu nomaksu. Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā veiktā aptauja arī liecina, ka bailes pazaudēt darbu ir iemesls, kāpēc 32% Latvijas iedzīvotāju darba spējīgā vecumā no 21 līdz 60 gadiem norāda, ka Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot.

Aptaujas dati liecina, ka izteikti tas vērojams Vidzemē, kur šādas bailes izjūt 41% aptaujāto, Pierīgā (32%) un Rīgā (29%). Šādu atbildi sniedz galvenokārt (42% aptaujāto) iedzīvotāji ar zemiem personīgajiem ienākumiem, tiesa, arī 32% iedzīvotāju ar ienākumiem virs 1500 eiro pēc nodokļu nomaksas bailes pazaudēt darbu minējuši kā iemeslu, kāpēc Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot.

Salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, joprojām galvenais iemesls, kāpēc Latvijā strādājošais nevar atļauties slimot, ir augstās medicīnas pakalpojumu izmaksas. 39% aptaujāto norādīja, ka medicīna ir pārāk dārga, savukārt 2019. gadā šo iemeslu kā galveno minēja 48% aptaujāto. Šādi uzskata 43% aptaujāto vecumā no 40 līdz 49 gadu vecumam. Medicīnu par pārāk dārgu visvairāk uzskata Rīgas un Vidzemes iedzīvotāji. Savukārt 11% (salīdzinot ar 20% 2019. gadā) aptaujas dalībnieku norāda, ka medicīnas nepieejamība ir iemesls, kādēļ Latvijā strādājošs cilvēks nevar atļauties slimot.

Diezgan pozitīvi vērtē pārmaiņas veselības nozarē

Liela daļa sabiedrības visnotaļ pozitīvi lūkojas uz pārmaiņām, kādas veselības sektorā notikušas pēdējos gados. Katrs ceturtais respondents ir apmierināts ar veselības nozares sakārtošanā paveikto pēdējo trīs gadu laikā. Pozitīvākie ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem (26%), kā arī Latgales iedzīvotāji (27%). Izteikti atzinīgāk izmaiņas novērtējuši iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas). Ienākumu grupā virs 1500 eiro 37% respondentu izmaiņas vērtē kā labas vai apmierinošas. Interesanti, ka arī 18% pensionāru izmaiņas novērtējuši kā apmierinošas.

Kā pamatojums šādam novērtējumam ir nedaudz palielinātās algas ārstiem, palielinātais finansējums veselības nozarei, kas sasniedzis miljardu eiro, "zaļā koridora" ieviešana un situācijasar kompensējamiem medikamentiem uzlabošanās.

Vienlaikus joprojām nav novērstas problēmas ar e-veselību, trūkst speciālistu un ir garas rindas, līdz ar to uzlabojumu ir par maz.Ar vērtējumu "slikti" trīs gados paveikto raksturojuši 38% aptaujāto.Negatīvākie ir iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 60 gadiem – 42%, savukārt vecuma grupā no 21 līdz 29 gadiem – tikai 26%.

BRAL aptauja tiešsaistes veidā tika veikta šā gada aprīlī, un tajā piedalījās 1002 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 60 gadiem.