Aptauja: vai bērni mājās ēd veselīgāk nekā skolā?
Noteikumi nosaka enerģijas un uzturvielu normas izglītojamajiem, izglītojamo ikdienas ēdienkartē iekļaujamos un neiekļaujamos pārtikas produktus (piemēram, frī kartupeļus, kečupu un majonēzi, pelmeņus, cīsiņus, kuros gaļa ir mazāk par 70%), kā arī uzturam pievienojamā sāls un cukura daudzumu.
MK noteikumi ir orientēti uz veselīgu ēšanas paradumi izkopšanu gan bērnudārzos, gan skolās. Lai noskaidrotu, kādi ir bērnu ēšanas paradumi ģimenēs, Latvijas Diētas ārstu asociācija sadarbībā ar Baltic Restaurants Latvia veica aptauju "Ko bērni ēd mājās?" interneta portālā calis.lv
Aptaujā par bērnu uztura paradumiem mājās piedalījās 203 bērnu vecāki. 36% aptaujāto vecāku ir skolas vecuma bērni vecumā no 7 līdz 16 gadiem, bet lielākajai daļai respondentu (64%) ir 1-6 gadus veci bērni, kuri vēl skolu neapmeklē.
Aptaujas rezultāti rāda, ka cīsiņi/sardeles, kartupeļu frī un kečups ir produkti, kurus bērni ikdienā mēdz ēst mājās - atšķiras vienīgi to ēšanas biežums. Piemēram, cīsiņus/sardeles mājās ēd 88% aptaujāto vecāku bērni - lielākā daļa ne biežāk kā reizi nedēļā vai retāk. Tikai 12 % aptaujāto ir atbildējuši, ka cīsiņus/sardeles neēd nekad, un 11% ir atbildējuši, ka tie ir garšīgi un ātri pagatavojami, tāpēc šāda veida produktus lieto vairākas reizes nedēļā. No tiem vecākiem, kas bērniem kādā ēdienreizē mēdz piedāvāt cīsiņus vai sardeles, 66% respondentu tomēr cenšas izvēlēties augstvērtīgus produktus un skatās uz gaļas sastāvu šajos produktos. 20% aptaujāto vecāku uzskata, ka visi cīsiņi/sardeles ir apmēram līdzīgas kvalitātes. 14% respondentu ir norādījuši, ka, izvēloties šos izstrādājumus, svarīgāka par visu ir šo produktu cena un garša. Piebildīsim, ka MK noteikumi pieļauj vienu reizi nedēļā iekļaut mācību iestāžu ēdienkartēs tikai tādus gaļas izstrādājumus, kuros sāls ir mazāk par 1,25 g uz 100 g gaļas produkta, kuri satur vismaz 70 % gaļas, nesatur pārtikas piedevas - garšas pastiprinātājus (E620-E650) un krāsvielas, mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem.
Arī frī kartupeļus mājās ēd apmēram puse aptaujāto - lielākā daļa gan retāk kā reizi nedēļā. Bērniem patīk ēdienam pievienot kečupu - 67% to pievieno "šad tad pie atsevišķiem ēdieniem", jo "kopā ar kečupu ēdiens šķiet garšīgāks". Savukārt majonēze nav tik populāra piedeva - to ēdienam pievieno tikai 39% aptaujāto.
Sausos buljonus vai zupas koncentrātus vairāk kā puse (53%) aptaujāto mājas maltītes gatavošanā neizmanto, arī zivju pirkstiņi nav iecienīti bērnu maltītēs - 88% aptaujāto tos nelieto nemaz vai lieto retāk kā reizi nedēļā. Lielākā daļa aptaujāto vecāku (90%) pieber sāli bērnu ēdienam, kaut gan mazākā daudzumā nekā pieaugušo ēdienam. Atbildot uz jautājumu par sāls daudzumu bērna ikdienas uzturā, nedaudz vairāk kā trešdaļa (36%) aptaujāto ir atbildējuši, ka "sāls daudzums nav būtisks - galvenais, lai bērnam ēdiens garšotu".
Lielākā daļa aptaujāto (48%) bērni uzturā lieto arī saldus kārumus (konfektes, cepumi, šokolādes, batoniņi, saldie gāzētie dzērieni) vairākas reizes nedēļā, 38% gandrīz katru dienu un tikai 1% aptaujāto vecāku ir atbildējuši, ka bērni saldumus neēd vispār.
Pozitīvi, ka vecāki cenšas bērniem gatavot veselīgas brokastis: vairāk kā puse aptaujāto (58%) bērnam brokastīs gatavo auzu pārslu vai kādu citu biezputru; 8% aptaujāto pārsvarā izmanto gatavās brokastu pārslas un mušļus. 15% bērnu parasti neēd brokastis mājās.
Latvijas Diētas Ārstu asociācijas priekšsēdētājs Dr. Andis Brēmanis: "Tas, kādi ēšanas paradumi bērniem izveidojas ģimenē, neizbēgami, iet līdzi tālākajā dzīvē. Svarīgi, lai vecāki saviem bērniem piedāvātu daudzveidīgu produktu un ēdienu klāstu, tādējādi, bērns būs iepazinis dažādas garšas un tālākajā dzīvē būs ar mieru ēst praktiski visu, nepieprasot tikai kādas atsevišķas, konkrētas lietas. Aptaujas dati rāda, ka lielākā daļa vecāku pievērš uzmanību tam, ko uzturā saņem viņu bērni.
Tas, ka ēdienkartē savureiz parādās ātri pagatavojami gaļas ēdieni (cīsiņi, sardeles utt.) un frī kartupeļi, nav nekas šausmīgs, protams, paliek jautājums - cik bieži tas notiek. Aptauja rāda, ka lielākā daļa šādus produktus ēdienkartē iekļauj ne biežāk kā reizi nedēļā. Tātad tas nav bieži.
Par sāls izmantošanu pozitīvu atbildi sniedz 90% respondentu. Tātad ikdienā lielāku vai mazāku sāls daudzumu ēdiena gatavošanas procesā izmanto praktiski visi aptaujātie. Ja tam pieskaita 47% respondentu, kas izmanto sausos buljonus vai zupas koncentrātus (parasti satur 30-50% sāls), un 67% kečupa (arī sastāvā ietilpst vārāmā sāls) lietotājus, tad netīšām var sanākt arī sāls pārmērības.
Zināmas pārdomas izraisa iegūtie dati par našķu un saldumu izmantošanas biežumu. Kā nekā, praktiski katru dienu šādus produktus, kam pienāktos svētdienu vai svētku reižu status, izmanto 38% aptaujāto. Vairāku pētījumu un aptauju dati liecina, ka liekā svara un aptaukošanās biežums bērnu un pusaudžu vecumā kļūst arvien izplatītāks, un, kā zināms, pārmērīgs saldumu patēriņš, kombinācijā ar fizisko aktivitāšu trūkumu ir viens no cēloņiem minētajām problēmām."
Baltic Restaurants Latvijā un Igaunijā valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars: "Aptaujas dati liecina, ka daudzi vecāki saprot veselīga uztura nozīmi un to, ka tieši ēšanas paradumi ģimenē nosaka bērna turpmāko izvēli par labu veselīgam ēdienam.
Kā uzņēmumam ar vairāk kā desmit gadus ilgu pieredzi ēdināšanas jomā Latvijā un Igaunijā mums ir bagātīga recepšu banka, kas atbilst visām jaunajos MK noteikumos izvirzītajām prasībām. Visās mācību iestādēs, kur sniedzam ēdināšanas pakalpojumus, ēdienkartes tiek izstrādātas sadarbībā ar medmāsu un ņemot vērā Latvijas Diētas ārstu asociācijas veselīga uztura ieteikumus. Tomēr jāņem vērā, ka bērnam garšas sajūta izveidojas līdz 5 gadu vecumam - ja bērns ir pieradis pie sāļa ēdiena mājās, tad ēdiens praktiski bez sāls viņam šķitīs bezgaršīgs. Domāju, ka tikai visi kopā - ēdināšanas uzņēmums, bērnudārza skolotājas un medmāsa, vecāki, ārsti un dietologi, Veselības ministrija un arī žurnālisti - varam izglītot sabiedrību par sāls un cukura ietekmi uz veselību un pakāpeniski mainīt gan sabiedrisko domu, gan mūsu pašu garšas izjūtas."
Latvijas Diētas ārstu asociācija ir sabiedriska organizācija, kas apvieno Latvijā praktizējošos diētas ārstus. Asociācija dibināta 1994.gadā. Asociācijas pārstāvji ietilpst LR Veselības ministrijas organizētās Uztura padomes sastāvā un aktīvi piedalās Latvijas uztura politikas izstrādāšanā. Asociācija ir izveidojusi savu ieteikuma zīmi VP - "Vērtīgs produkts", kas sadarbībā ar pārtikas ražotājiem tiek izvietota uz tādiem pārtikas produktiem, kuru lietošana ikdienas uzturā būtu ieteicamu vairumam iedzīvotāju.
Baltic Restaurants ir lielākais ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs. Katru dienu tas vairāk kā 100 pusdienu restorānos, ēdnīcās, kafejnīcās, restorānos un izbraukuma pasākumos Latvijā un Igaunijā apkalpo ap 26 tūkstošiem klientu.
Strādājot ar zīmoliem Daily, Daily Special, Daily Café, Take Off un citiem, uzņēmums turpina attīstīties, nodrošinot stabilu darbu un izaugsmes iespējas gandrīz 800 darbiniekiem. Baltic Restaurants mērķis ir kļūt par pirmo izvēli ikdienas maltītei.
Informāciju sagatavoja Inta Pēdiņa, vecākā projektu vadītāja
Foto: Stock.XCHNG
