Tikai nedaudz vairāk nekā puse (56%) Latvijas iedzīvotāju mainītu dzīvesveidu, ja ārsts norādītu, ka radušās pirmās sirds un asinsvadu slimību pazīmes, secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā. 39% aptaujas dalībnieku varbūt savā dzīvesveidā ieviestu uzlabojumus vai nezina, kā rīkotos, bet pārējie jeb nepilna desmitā daļa domā, ka neko nemainītu.  

Gados jaunāki respondenti apliecina lielāku gatavību mainīt dzīvesveidu sirds un asinsvadu veselības dēļ. Uzzinot par sirds veselības problēmu pirmajām pazīmēm, vismazāk gatavi dzīves paradumu izmaiņām ir aptaujātie vīrieši un Latgales iedzīvotāji. Aptauja liecina, ka izmaiņām paradumos vismazāk gatavi ir iedzīvotāji ar pamata izglītību – 27%. Tāpat tām vismazāk piekristu ģimenes, kurās ir pieci un vairāk cilvēku.  

“Ikvienam būtu jāpadomā par veselīgāku, pilnvērtīgāku uzturu, mērenām fiziskajām aktivitātēm un to, kā ātrāk atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem. Taču vienlaikus ir  jāapzinās, ka viss jādara soli pa solim, jo dažas neregulāras fiziskās nodarbības vai pāris paciņu omega-3 taukskābju lietošana gadā nenodrošinās būtiskus un ilgstošus rezultātus sirds veselībai. Mēs nevaram, piemēram, sportot tikai pavasarī vai saulainā laikā! Veselīgi paradumi un izmaiņas dzīves stilā ir ikdienas ieguldījums. Varam to salīdzināt arī ar pacietību, ko prasa rūpīga dārza kopšana daudzu gadu garumā,” norāda “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza. 

“Ideālā pasaulē sirds veselība ir jākopj kā roze “Mazajā princī” vai kā šī rožu dobe pie Latvijas Kardioloģijas centra! Un cilvēkam tas nozīmē – daudz kustību, pēc iespējas veselīgs uzturs, darbs un attiecīgi atpūta, ir jāzina savi veselības skaitļi – asinsspiediens un analīžu rādītāji –, ja nepieciešams, ir jāveic izmeklējumi. Un, protams, ja tiek konstatētas kādas sirds un asinsvadu veselības problēmas, tad ar speciālistiem ir jāvienojas par ārstēšanu un apzinīgi šī vienošanās jāievēro. Tātad ir jābūt atbildīgiem ne tikai par tiem, kurus pieradinām, bet arī par sevi un savu veselību,” saka profesors Andrejs Ērglis, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīcas) Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs.  

“Rūpēs par veselību mainīt savus paradumus nebūt nav viegli, un tas noteikti veicas labāk, ja līdzās ir atbalstoša vide, mediķi, kuru padomiem uzticēties, ģimene, draugi. Svarīgi apzināties, ka slimības gadījumā atveseļoties palīdz ne vien medicīna, bet sava nozīme ir arī apkārtējiem apstākļiem, jo īpaši, ja cilvēks nonāk ārstniecības vidē, nozīmīgs ir katrs brīdis priekam, pozitīvas izjūtas spēcina un palīdz atveseļoties. Lai sirdīs prieks!” vēl pacientu biedrības Parsirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa. 

Sirds dobē pie Latvijas Kardioloģijas centra šogad plaukst rozes. Stradiņa slimnīcas pacientu un mediķu gadu gaitā iemīļoto Sirds dobi pie Latvijas Kardioloģijas centra “Mēness aptieka” šovasar papildinājusi ar rozēm. Sirds dobe koši krāšņo ceļu pacientu, viņu draugu un tuvinieku, ārstu, medicīnas māsu un visu slimnīcas darbinieku ikdienas gaitās – “Mēness aptiekas” pārliecība, ka arī skaista vide dziedē un iedvesmo.  

Invazīvās kardioloģijas, sirds ķirurģijas un aritmoloģijas kongresa Baltic Summer 2025 atklāšanas dienā pie atjaunotās Sirds dobes tikās un iedvesmojošus padomus sirds veselībai, ierakstot tos papīra rozes ziedlapās, atgādināja Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis, “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza, starptautiskā invazīvās kardioloģijas un kardiologu kongresa Baltic Summer 2025 dalībnieki, pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Sirds dobes atjaunošanu atbalsta arī Latvijas Inovatīvās medicīnas fonds.  

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veikta 2025. gada maijā visā Latvijā, aptaujājot 1010 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.