Aptauja: Tikai 13% aptaujāto ar saaukstēšanās simptomiem palikuši mājās, lai neaplipinātu citus
“Mēness aptiekas” rīkotajā aptaujā, vaicāti, vai pēdējā gada laikā iedzīvotāji devušies ārpus mājas, lai gan sajutuši nelielus saaukstēšanās simptomus, izvēloties vairākus atbilžu variantus, 17% to apstiprinājuši, pamatojot izvēli ar to, ka tas darīts, lai nodotu paraugus analīzēm iespējamajai saslimšanai ar Covid-19, bet vēl 6% teikuši, ka šādā stāvoklī devušies pie ārsta, savukārt vēl 13% nenoliedza, ka tā vienkārši dažreiz ir bijis. 13% aptaujāto atbildējuši, ka palikuši mājās, lai neaplipinātu citus, bet šādu izvēli izdarījuši tikai 8% jauniešu vecumā no 18-29 gadiem, kas ir zemākais rādītājs starp visām vecuma grupām.
Turklāt 25% no respondentiem apstiprinājuši, ka aizvadītā gada laikā viņi nav sajutuši saaukstēšanās simptomus (kas ir šķaudīšana, aizlikts vai tekošs deguns, kakla sāpes, galvas un muskuļu sāpes klepus u.c.) un visvairāk – 38% tādu bijis vecākajā aptaujāto grupā (60-74 gadi). Vismazāk uz šo jautājumu apstiprinoši atbildējuši iedzīvotāji vecumā no 30-49 gadiem.
Starp tiem, kuri atbildēja, ka ar saaukstēšanās simptomiem devušies veikt Covid-19 analīzes, visvairāk – 30% – bijuši vecumā no 18-29 gadiem, nedaudz mazāk – 22% vecumā no 30-39 gadiem, bet vismazāk senioru no 60-74 gadiem – tikai 7%. Starp reģioniem visvairāk šādu cilvēku bijis no Rīgas – 20%, kas varētu būt skaidrojums arī ar plašāku pieejamību laboratoriju pakalpojumiem. Turklāt sievietes bijušas aktīvākas nekā vīrieši, dodoties veikt Covid-19 analīzes ar saaukstēšanās simptomiem.
14% respondentu ir devušies ārpus mājas, uzskatot, ka, lai arī sajūt saaukstēšanās simptomus, citiem tas kaitēt nevar, turklāt vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm par šo varbūtību ir pārliecinātāki nekā sievietes. Pierīgā un Vidzemē dzīvojušie ir tie, kuri reģionālā griezumā visbiežāk norādījuši, ka arī ar saaukstēšanās simptomiem ir devušies savās gaitās, ticot, ka nevienam tas nekaitēs.
11% aptaujā atbildējuši, ka ar saaukstēšanās simptomiem devušies ārpus mājas, bet pārdzīvojuši par iespēju aplipināt apkārtējos. Visvairāk par to satraukušies iedzīvotāji vecumā no 40-49 gadiem – 15%, bet vismazāk seniori no 60-74 gadiem – tikai 4%.
Vēl 10% norādīja aptaujā, ka pēdējā gada laikā nav devušies ārpus mājas, ja justi nelieli saaukstēšanās simptomi, lai nesaslimtu vēl vairāk. Par to visvairāk uztraukušies tieši seniori vecumā no 60-74 gadiem – 16%.
Preparātus, kas būtu lietojami saaukstēšanās simptomu gadījumā raksturo „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza.
Organisma imunitātei
- Lieto C vitamīnu atkarībā no vecuma (pieaugušajiem 1–3 gramus dienā).
- Saslimšanas sākumstadijā labāk izvēlies nevis kompleksos vitamīnus, kas vairāk domāti profilaksei, bet tādus, kam ir efektīvāka un ātrāka imunitāti veicinoša darbība – vitamīnu D3, A, B6 un B9.
- Pastiprināti jāuzņem cinks, selēns, varš un dzelzs.
- Var pievienot arī dažādus augu ekstraktus, dzert ārstniecības augu tējas – noderēs melnā plūškoka ekstrakts, liepziedi, ehināceja, priežu pumpuri, Islandes ķērpis. Tie visi spēcina imunitāti un paātrina atveseļošanos.
Simptomu atvieglošanai
Simptomus – drudzi, drebuļus, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpes, kakla, muskuļu un locītavu sāpes, iesnas, aizliktu degunu un klepu – atvieglo un mazina medikamenti. Visspēcīgāk iedarbojas kombinētie ķīmiskie preparāti, kuru sastāvā ir trīs četri līdzekļi, kas iedarbojas kompleksi pret sāpēm un drudzi, mazina deguna tūsku, nomierina klepu un spēcina imunitāti.
Reprezentatīva „Mēness aptieka” iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” veikta, visā Latvijā 2022. gada janvārī aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
