Aptauja: Skolotāji un vecāki vairumā gadījumu nezina par bērnu piedzīvotajiem konfliktiem skolā

Gandrīz katrs otrais skolēns 5. un 6. klašu grupā ir saskaries ar pāridarījumiem no vienaudžiem, bet skolotāji vairumā gadījumu (83% respondentu) konfliktsituācijas nav pamanījuši vai nav tās identificējuši kā bērniem traucējošas, liecina nodibinājuma “Fonds Plecs” veiktā aptauja [1]. Ņemot vērā mobinga izplatību Latvijas skolās, ar "Swedbank" dzīvības apdrošināšanas atbalstu nodibinājums “Fonds Plecs” pērnā gada nogalē izstrādāja atbalsta rīku vecākiem mobinga situāciju risināšanai. Tas bez papildu maksas pieejams "Swedbank" dzīvības apdrošināšanas klientiem, un divu mēnešu laikā to izmantojušas jau astoņas ģimenes.

64 Latvijas skolās veiktā aptauja rāda, ka mobinga situācijas Latvijas skolās ir izplatīta problēma, taču būtiski atšķiras skolēnu, vecāku un skolotāju attieksme pret to, kā arī vērtējums situācijām, kam ir potenciāls pāraugt mobingā. Viskrasākā atšķirība ir 5. un 6. klašu skolēnu grupā, kur 45% skolēnu atzinuši, ka ikdienā ir sastapušies ar konfliktsituācijām un pāridarījumiem no bērniem vai jauniešiem. Vecāku vidū šādu problēmu ikdienā ir pamanījuši 35% respondentu, bet skolotāju vidū – vien 15%, kas var būt saistīts arī ar to, ka daļa mobinga situāciju notiek brīžos, kad pedagogs nav klāt.

Vecuma grupā no 7. līdz 9. klasei jaunieši ar konfliktsituācijām sastopas retāk (32% respondentu), bet arī šajā grupā bērnu, vecāku un skolotāju viedoklis būtiski atšķiras. Vien 25% vecāku un 12% skolotāju ikdienā pamana šādas situācijas vai vērtē tās kā jauniešiem un mācību procesam traucējošas. Vienlaikus speciālisti norāda, ka ilgstoši atrodoties vidē ar paaugstinātu trauksmes stāvokli, tiek traucēta bērnu un jauniešu spēja koncentrēties mācībām, rodas uztveres un veselības problēmu riski.

“Atšķirība starp  bērnu, vecāku un skolotāju atbildēm ir kliedzoša. Turklāt bērni situāciju katrā vecuma grupā novērtē vissliktāk. Pat būtiski. Pieaugušie pieņem, ka bērni un jaunieši jūtas normāli, taču neizrunā to, tāpēc bieži ir pārsteigti, ka bērnam jau kādu laiku ir kādas emocionālas grūtības. Otrkārt, vecāki un audzinātāji Latvijā mēdz normalizēt un tolerēt konfliktsituāciju problēmas. Pēc principa "Man jau arī bērnībā bija grūti, kurš tad to nav piedzīvojis". Tāpēc ir jāsāk jautāt, nevis pieņemt, – kā bērns patiesībā jūtas? Un risinājums nevar būt tikai uz audzinātāju pleciem, arī vecākiem vairāk jāiesaistās klases kopības veidošanā. Bet būtiskākais - jāatceras, ka pieaugušie rāda uzvedības modeli un piemēru, no kura mācās bērni. Arī mums pašiem, pieaugušajiem, ir jāsāk attīstīt un rādīt pozitīvas konfliktsituāciju risināšanas prasmes,” aptaujas datus komentē Fonda “Plecs” vadītājs Jānis Erts.

“Šī apjomīgā aptauja Latvijas skolās izgaismo divas problēmas – to, ka konfliktsituācijas pastāv un ir bērniem traucējošas, arī mācību procesu apgrūtinošas. Un to, ka vecāki un skolotāji nereti šādas situācijas nepamana vai pieņem kā normu. Tāpēc vecāku un bērnu atbalstam esam radījuši īpašu atbalsta programmu mobinga situācijās. Tās ietvaros īsā laika posmā jau astoņas ģimenes ir vērsušās pēc palīdzības, un bērni ir saņēmuši palīdzību, tostarp vienā gadījumā saņemtas vairāk nekā 10 konsultācijas pie speciālistiem. Šī pieredze apliecina, ka bērniem ir nepieciešama palīdzība un mums pieaugušajiem ir jāiemācās to saskatīt,” norāda "Swedbank" dzīvības apdrošināšanas eksperte Lana Ratniece.

Dati rāda, ka citkārt rindas pie valsts apmaksāta bērnu un jauniešu psihoterapeita mēdz būt pat no sešiem līdz 11 mēnešiem, taču akūtās situācijās, kad bērna mentālā veselība mobinga dēļ ir stipri ietekmēta, savlaicīga rīcība var būt kritiski svarīga.